Novembrī «Itāliešu kulinārijas nedēļas» ietvaros Valmieras tehnikumā viesojās delegācija no Ansel Keys institūta Itālijā. Meistarklasi vadīja Vidusjūras diētas eksperts, profesors Michele Giaquinto. Kopā ar topošajiem ēdināšanas speciālistiem no Valmieras tehnikuma pavārs pagatavoja septiņus itāliešu ēdienus, atklājot dažādus kulināros noslēpumus, tostarp – kā pagatavot gaisīgu tiramisu un kāda ir klasiskas picas mīklas recepte.
Pašvaldībām organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek izvēlēts «viens risinājums visiem», un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā plānā, kas nav pieļaujami, uzskata Valsts kontrole, noslēdzot revīziju par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu pārvadājumus.
Labas tradīcijas neizsīkst, un 1. decembrī, nu jau divpadsmito reizi, Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā tika sveikti pāri, kuri laulību spējuši iznest cauri piecdesmit gadiem. Šajos siltajos, sirsnīgajos notikumos nācies piedalīties ne pirmo reizi, un nekad nav izdevies iztikt bez aizkustinājuma kamola kaklā. Un esmu pārliecināta, ka arī šī gada Zelta pāri nenožēlo šo, dažam varbūt ne tik viegli nākušo, lēmumu šādi, svinīgos apstākļos, vēlreiz savai otrajai pusītei apliecināt uzticību, cieņu, mīlestību.
Ceturtdienas vakarā Valmieras integrētās bibliotēkas 11 gadu dzimšanas dienā jubilāri pēc senas tradīcijas saviem draugiem un klientiem dāvināja ko pārsteidzošu un jauku. Šajā reizē tā bija sarunu festivāla Lampa sarunu skola, kas tapusi speciāla projekta ietvaros, nākot pie slēdziena, ka ar divām dienām Cēsīs ir par maz, līdz ar to nodarbības notikušas gan Latgalē, gan Zemgalē, gan Kurzemē un Vidzemē, cenšoties aptvert iespējami plašāku auditoriju. Arī Valmieras pasākums bija pulcinājis visai daudzveidīgu sabiedrību – skolotājus, uzņēmējus, dakterus, fotogrāfus, improvizācijas teātru entuziastus un pašus bibliotēkas darbiniekus.
Pirmajā adventē Kauguru pagasta amatierteātris «Vīzija» atzīmēja savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju, atskatoties uz paveikto, esot kopā ar bijušajiem un tagadējiem režisoriem un aktieriem, kā arī tuvākiem un tālākiem draugiem un ģimenes locekļiem, kas vienmēr atbalstoši izturas pret šo vaļasprieku – teātra spēlēšanu.
Trikātas ezera krastā skaistumkopšanas un SPA salons «Līga» ir izveidojis savu dabīgās kosmētikas ražotni, ko nākotnē plānots attīstīt arī kā tūrisma objektu, piedāvājot dažādas meistarklases viesiem.
Eiropas Komisija paziņojusi, kuras pilsētas šogad piedalās Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2021 un Eiropas Zaļās lapas 2020 titulu konkursos. Šogad abiem konkursiem kopā pieteikušās 21 pilsēta no 14 Eiropas valstīm. Par konkursu interesējās daudz valstu no visas Eiropas Savienības, īpaši no Dienvideiropas un Austrumeiropas. 13 pilsētas pieteikušās pirmo reizi. Valmiera Eiropas Zaļās lapas konkursam šogad pieteicās otro reizi.
Patlaban baznīcas tornī atrodas divi vēsturiski bronzas zvani: vienu no tiem 1754. gadā Stokholmā izgatavoja Gerhards IV Meiers (Gerhard IV. Mayer), otrs ir izgatavots 1902. gadā pie Švenna (Schwenn) Rīgā. Vecākais zvans ir lielāks, tā diametrs ir 942 mm un aptuvenais svars – 480 kg. Jaunākais zvans ir mazāks, tā diametrs ir 830 mm un aptuvenais svars – 350 kg. Abi zvani ir saplaisājuši un vairs neskan. Torņa iekštelpu atjaunošanas projektā paredzēts veikt arī zvanu restaurāciju.
Labdarības akcijā «Nāc līdzās Ziemassvētkos!» šogad pirmo reizi notiks muzikāla izrāde – dziesmu stāsts.
«Čaklās bites bodē» ir sarūpēti dažādi roku darbi, kas svētku dāvanā būs neatkārtojami.
Latvijas 100. gadadienai veltītie pasākumi izskanējuši, bet sirdī palikušas siltas un neaizmirstamas atmiņas.
Ietaupi un palīdzi kopā! Ar tādu aicinājumu gandrīz vai nošaut divus zaķus uzreiz vietējos iedzīvotājus uzrunājis Valmieras novada fonds, nodrošinot iespēju iepērkoties gan ietaupīt, gan arī palīdzēt atbalstīt labus darbus. Lai stāstītu par šo iniciatīvu, tās izveidi un mērķiem, otrdien Valmierā tikās fonda aktīvisti, sadarbības partneri un vietējo mediju pārstāvji.
Pirmdien savā pirmajā reģionālajā vizītē Valmierā viesojās Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss (H.E. Mr Arti Hilpus).
Pagājušās nedēļas ceturtdienā mazajā Ķoņu pagasta pārvaldes zālē līdz vēlai vakara stundai nenorima čalas, apsveikumi, mūzika un dziesmas – dziedātas gan latviešu, gan igauņu valodā. Pie ķoniešiem ciemos bija ieradušies tālie igauņu draugi no Ūes Karistes Klubs 60+. Pasākuma sākumā visi kopīgi Anetes vadībā gatavojām ziepes. Ikviens, kas vēlējās, varēja pagatavot dažādām smaržām piepildītu ziepju gabaliņu un paņemt līdzi kā piemiņu no šī pasākuma. Pēc tam – dziesmas, apsveikumi mūsu valstu 100 gadu jubilejas svinībās gan no igauņu draugu, gan no folkloras kopas Dzīne puses kopā ar mūsu tautas spēka dziesmām un laba vēlējumiem mūsu valstīm dzīvot saules mūžu.
Novembris bibliotēkā aizsākās ar tikšanos – mūsu viešņa bija dietoloģe, uztura speciāliste Lolita Neimane, kura vienkāršā valodā atgādināja jau zināmas, bet mazliet piemirstas lietas par pareizu uzturu un ēšanas paradumiem. Lektore uzsvēra, ka Latvijas veikalos esot ļoti labi piena produkti, kuri nav gatavoti no piena pulvera, un ka vistas gaļas produkti nesatur antibiotikas un hormonus. Liekā svara un aptaukošanās problēma slēpjas mazkustīgumā – datori, telefoni un televizori.
«Pēdējā laika lielākais notikums ne vien Latvijā, bet arī Naukšēnos bija Latvijas simtgade. Domājām un gatavojāmies tai laikus, mūsu deputāti apciemoja pensionārus, kuri vecāki par 80 gadiem, un arī represētos, apsveicot viņus svētkos ar naudas balvu 30 eiro apmērā. Naukšēnu galvenajā ielā saziedēja Latvijas karogi, skolā un arī mājās tika gatavoti putnu būrīši, lai tos nākamajā pavasarī izliktu Naukšēnu kokos galvenokārt pie doktorāta un vēl citviet. Bija ideja par 100 būrīšiem Latvijas simtgadei, pašlaik ir 81, jādomā, ka līdz pavasarim taps arī atlikušie 19,» ir pārliecināta Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA.
Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā (pagastmājā) neliela interesentu pulciņa klātbūtnē tika atklāta saistoša izstāde, par kuru bija parūpējies viens no nesen Rencēnu pagastā uz palikšanu ienākušiem vīriem – pensionēts inženieris un zinātnieks Jānis Trubačs, kurš kopā ar kundzi Guntu tagad saimnieko un pamazām sapoš 1928. gadā būvētās Induļu mājas.
Valmieras muzejā pagājušajā nedēļā norisinājās jau ceturtā zinātniskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Šogad klausītāji varēja dzirdēt 23 priekšlasījumus, tāpat referātu autoriem tā bija iespēja akadēmiskā vidē prezentēt sava pētījuma rezultātus un iesniegt tos anonīmi recenzētā konferences rakstu krājumā «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Visi darbi pēc konferences būs pieejami elektroniskajā izdevumā Latvijas Universitātes (LU) datubāzē.
Eiropas Parlaments nesen apstiprināja 1,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gadā. Līdzekļi piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Latvijā tos nolemts ieguldīt plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Par to, kur šo naudu izlietos mūsu pusē, un par aktuālāko meliorācijas sistēmu kopšanā stāsta Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.
Vidzemes plānošanas reģions kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sākts īstenot projektu «Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību» jeb «WasteArt», kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību, jo īpaši bērnus un jauniešus, par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.