Tūrisms un daba

Vēlreiz par jāņuzālēm

- 15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tuvu Līgo svētki. Jau tagad redzams, ka, vācot ziedus Jāņu vainagiem un tirgum domātiem pušķiem, tiek izbradāta ne viena vien sienam vēl nenopļauta pļava. Tas nu lai paliek laiskā saimnieka un ziedu plūcēju savstarpējo attiecību jautājums. Cits un allaž atgādināmais ir, ka diezgan aplamas ir līgodziesmu rindiņas: «Visa laba jāņuzāle,/ ko liek Jāņu vainagā». Nedrīkstam aizmirst, ka daža puķe un zāle ir tāds retums, dabas vērtība, kas ir pat ļoti saudzējama. Ziedu pušķi vai vainagu iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes. Diemžēl iepriekšējie gadi liecina, ka dažai ziedu plūcējai neziņas vai alkatības dēļ joprojām roka pastiepjas noplūkt arī krāšņās savvaļas orhidejas — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī staipekņus, pūkainās silpurenes, jumstiņu gladiolas, arī krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Par reto augu noplūkšanu dabas aizsardzības inspektori var uzlikt pamatīgu sodu. Taču ne jau soda dēļ vien jāatturas retumus plūkt. Kas gan tu esi par jāņabērnu, ja tevī nav draudzīgas attieksmes pret Latvijas dabu?

Gada tauriņš — raibas vasaras solītājs

- 15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Simtnieka valkātājs

Latvijas simtgades gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par «Gada Kukaini 2018» izvēlējusies zīmīgu tauriņu, kas jau ar savu izskatu vien ir šim gadam vispiemērotākais. Proti, jāņogu raibenim (Polygonia c-album) pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums «C» burta formā. Bet romiešu ciparu pasaulē «C» taču nozīmē skaitli 100. Tad kuru gan citu, ja ne tik izteiksmīgu tauriņu Latvijā simtgades kukaiņa godā celt?

Ģeoloģijas gudrības pie Raunas Staburaga

- 6.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»

Fonds «1836» aicina pievienoties tūrisma ceļa veidošanā apkārt Latvijai

- 1.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nedēļas nogalē, 2. un 3. jūnijā, notiks šī gada sestais fonda «1836» gājiens no Ainažiem līdz Staicelei. Pirmajā dienā gājiens sāksies pie Ainažu mola, kā arī viesosimies Jūrskolas muzejā, un ir plānots noiet aptuveni 23 km. Maršruts gājējus vedīs pa meža ceļiem un Salacas krastu. Dienas noslēgumā sadziedāšanās pie ugunskura. Savukārt svētdien dosimies 18 km garā ceļā līdz Staicelei, pa ceļam apskatot Planču purvu, Staiceles centrā ieraksim 1836 robežstabu. Kā jau tradīcija gājiena noslēgumā plkst. 18:36 Staiceles kultūras namā izskanēs fonda «1836» un draugu koncerts, uz kuru ir mīļi aicināts ikviens!

Pie Burtnieka, putnu vērotājiem pār plecu lūkojoties

- 25.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau rakstījām, ka putnu vērotāju sacensībās «Torņu cīņas 2018», kas  notika aizvadītajā sestdienā un svētdienā, uzvarēja komanda «Himantopus himantopus», kas šogad putnus vēroja pie Burtnieka no Silzemnieku poldera torņa. Šīs komandas dalībnieki Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega un Mārcis Tīrums, kā sacensību noslēgumā noskaidrojās, 24 stundu laikā bija paguvuši no šī torņa pamanīt 100 putnu sugas, kas ir par 21 vairāk nekā vidējais no šī torņa novēroto putnu sugu skaits iepriekšējos gados (79).

Silzemnieku tornis uzvar putnu vērošanā

- 22.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Noslēgušās putnu vērošanas sacensības «Torņu cīņas», kas uzskatāmas par Latvijas gada galveno notikumu putnu vērošanā. Vērotājiem sestdien un svētdien 24 stundās bija jāpamana pēc iespējas vairāk putnu sugu salīdzinājumā ar no katra torņa līdz šim novēroto vidējo skaitu. Piekto gadu pēc kārtas šajās sacensībās uzvarēja komanda «Himantopus himantopus» (Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega, Mārcis Tīrums), kas tornī pie Burtnieka Silzemnieku poldera novēroja 100 putnu sugas — par 21 vairāk nekā šī torņa vidējais iepriekšējais rezultāts. Komanda «4ibisi» (Elīze Spridzāne, Toms Kohs, Imants Jakovļevs, Guna Roze), kas arī putnus vēroja pie Burtnieka, bet no Vīsraga torņa, šoreiz līdz šim šeit pamanīto putnu sugu skaitu pat nesasniedza un palika 9. vietā.

Dažas pārdomas pirms dabas skaitīšanas otrās sezonas

- 8.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau esam stāstījuši vairākās publikācijās, pērn Latvijā valsts 100 gadu vēsturē pirmo reizi ir uzsākta dabas vērtību ļoti apjomīga apzināšana, kurai dots kopīgs nosaukums «dabas skaitīšana». Tā tiek īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros. Šī projekta izpratnē saudzējamas vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību. Lai gan Latvija tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, arī mūsu dabas bagātības tik plašā aptvērumā līdz šim nav apzinātas un, iespējams, arī mums ir vien ierobežotā daudzumā. Tad nu, lai nepazaudētu arī tās vērtības, kas mums dabā tomēr vēl ir,  jāuzzina, kur tās ir un cik to ir.

«Torņu cīņas 2018» — arī pie Burtnieka

- 8.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai gan daudzi gājputniem veltīti pasākumi notika jau aprīlī, par Gada notikumu putnu vērošanā tiek uzskatītas Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētās sacensības «Torņu cīņas». To laikā pieredzējušu putnu vērotāju komandas (3 — 4 dalībnieki) kādā no galvenokārt pie lielākām ūdenstilpēm esošiem skatu torņiem diennaktī cenšas novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu. Ir arī sacensības tautas klases komandām, kurām gan putnu sugu noteikšanai ir dotas vien 4 stundas. Nosacītiem iesācējiem ir iespēja pieteikties putnu vērošanā arī brīvajā klasē.

Atdzīvojas Vīsraga taka

- 20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kamēr daudzviet vēl dzima idejas par dažādām takām, kuras ļautu labāk iepazīt Latvijas dabas bagātības un retumus, jau 2006. gadā vienu no pirmajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidoja pie Burtnieka — Vīsraga dabas taku. Tā no Burtnieku centra ved uz dabas daudzveidības ziņā vienu no unikālākajām vietām Ziemeļvidzemē. Te pie Ēķinupes ietekas ezerā gadu simtos ir izveidojušās dažādiem, pat retiem augiem bagātas palieņu pļavas, kuras regulāri bagātina palu ūdeņi. Daudzveidīgā augu valsts savukārt te dod patvērumu ļoti daudzveidīgajām, vairāk nekā 1000 kukaiņu, gliemežu un citu bezmugurkaulnieku sugām. Te stāvošu ūdeni apdzīvo sīkspāre, pļavas ezera krastos baldriāna pļavraibeņi. Vērīgie te pamanīs raibgalvas purvuspāri, spilgto purvuspāri un pat ļoti reti kaut kur citur pamanāmo taurenīti — zirgskābeņu zilenīti.

Novērtē Burtnieka smilšakmens atsegumus

- 20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sākas visā Latvijas teritorijā notiekošās «Dabas skaitīšanas» otrā sezona. «Katrs individuāli, kuram uzticētas noteiktas teritorijas, arī biotopi, sāk, kad vien jau var un kad daba to atļauj,» teica pie Burtnieka stāvkrasta sastaptais Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs Dainis Ozols.

Talkas vajadzība Mazsalacā

- 20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Arī Mazsalacai ir savi, var pat teikt, dārgakmeņi. Par 92 tādiem novada un tuvējās teritorijās ģeologu pamanītajiem vēsta Mazsalacā Salacas labajā krastā netālu no upē diezgan paslēpti gulošā Šķesteru dižakmens (4,2 x 3,6 x 2,6 m un nezin cik vēl upes dziļumā) Ziemeļvidzemes ģeoparkā pirms gadiem uzstādītais informatīvais stends «Mazsalacas akmeņi». Tajā lasāms akcents, ka šī ir īpaši nozīmīga ģeoloģijas vieta. Diemžēl šis stends pašlaik ir ļoti ieaudzis brikšņos un ir grūti pamanāms gan Salacā laivotājiem, gan saaugušo krūmu dēļ un bez kādas taciņas gandrīz nav pieejams (tikai zinātājs, ka tur tādam stendam jābūt, to var atrast). Iespējams, ka 92 akmeņu atrašanai un aplūkošanai mazsalacieši papildus Skaņākalna takām varētu veidot vēl vienu ļoti interesantu maršrutu tūristiem. Taču vispirms būtu labi, ja jau pavasara talkā no brikšņiem atbrīvotu šobrīd apslēpto informatīvo stendu.

Putnu skaļajās pavasara gudrībās ieklausoties

- 10.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš tāliem gadiem, kad tās aizsāka viens no sava laika gudrākajiem putnu pētniekiem Kārlis Grigulis, aprīlī Latvijā ir Putnu dienas. Valmieras tuvumā  šopavasar šāds pasākums nebija pieteikts, tāpēc atsaucāmies uz lieliska putnu pazinēja (arī lieliska stāstītāja) Mārča Tīruma aicinājumu vērot putnus sestdien Palsmanes parkā, arī gar Palsu un Rauzu.

Skaistumu pilnais «mazais leduslaikmets»

- 16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas untumi (vai likumsakarības) šoziem ir sagādājuši tādus kontrastus, kādus pat grūti atcerēties. Janvārī Latvijā tika pārspēti pat 11 minimālo temperatūru rekordi dažādās vietās (visaugstākā 1. janvārī +7,2 grādi Bauskā un Pāvilostā), bet februārī jau tika pārspēti 4 minimālās gaisa temperatūras rekordi (viszemākā 23. februārī -27,4 Daugavpilī). Šo kraso temperatūras svārstību sekas, dažādus noslīdeņus, krastu nobrukumus tā īsti droši vien ieraudzīsim vien pavasarī. (Arī Gaujas Stāvajos krastos šoziem atkal nogāzušies vairāki pamatīgi koki.)

Drīz atlidos arī Gada putns — pļavu tilbīte

- 16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau atgriezušās dažas dzērves, ķīvītes, bet ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka putnu masveidīga migrācija šopavasar sāksies vien pēc pāris nedēļām. «Būs īsā laikā ļoti daudz putnu. Viņi pagaidām Polijā vai Lietuvā gaida, un tad būs putnu sprādziens labā nozīmē.»

Sabrukusi lielākā pazemes telpa Latvijā

- 15.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Noticis tas, ko jau vairākus gadus dabas pētnieki tika prognozējuši — lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā — Dauģēnu Lielās (X) alas lielā zāle ir sabrukusi. 11. martā notikuma vietu Mazsalacas pagastā, Salacas upes labajā krastā pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus, apmeklēja Latvijas Petroglifu centra speciālisti.