Viedokļi

Cilvēka atmiņa esot diezgan īsa. Taču ne jau tik, lai neatcerētos vairāk nekā pirms gada televīzijas raidījumos, publikācijās biznesa, neatkarīgās un atkarīgās avīzēs gandrīz vai šausminošos  pašmāju prātotāju brīdinājumus, kas notiks, kad no 2015. gada Latvijā  atvērs brīvu elektroenerģijas tirgu. Pāršķirstot tā laika publikācijas, tīri vai jābrīnās, cik ļoti pārliecinoši ar skaitļiem un grafiku līknēm tika rādīts un it kā pat pierādīts, ka iespēja turpmāk katram brīvi izvēlēties sev vēlamāko elektroenerģijas tirgotāju visu ļoti sadārdzināšot, jo lētāku elektrību taču neesot nekur iespējams dabūt. Vairāk būšot jāmaksā ne tikai par dzīvokļos, mājsaimniecībās tērēto, strāva dārgāka kļūšot arī ražotājiem un  tādēļ ātri vien celšoties cenas visām precēm.

Tieši tik daudz punktu ierakstīts pagājušajā nedēļā apstiprinātās Māra Kučinska valdības deklarācijā. Lai arī jaunais Ministru prezidents publiski izteicies, ka ar katru kabineta locekli pārrunās darāmos darbus un rūpīgi raudzīsies, kā tie tiek pildīti, vēl īpaši uzsverot — neviens no viņiem gulēt nevarēs!, maz ticams, ka laika sprīdī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām izdosies visu solīto izpildīt, jo, pat rukājot sviedriem vaigā 24 stundas diennaktī, tam būtu nepieciešama viena vai arī vairākas desmitgades.

Piektdien Latvijas mediju vides durvis pavisam klusām vēra Kremļa sponsorētais propagandas rupors sputniknews.lv. Vēra gan ne parādes, bet ķēķa durvis, iepriekš apejot nelielus Latvijas valsts iestāžu izliktos šķēršļus, kas tam lielā mērā bija vien niecīgas formalitātes.

Valdības apstiprināšana it kā apliecina, ka krīze valsts varā ir uzveikta. Taču galvenie jezgas aizsākumi — iekšējās ķildas un varas spēles «Vienotībā», tāpat tās naidošanās ar Nacionālo apvienību — joprojām nav likvidēti. Neizskatās, ka vispār kāds taisītos ķerties klāt problēmu saknei, jo patlaban viss šķiet uz brīdi nokārtojies: rullējam tik’ droši tālāk un nelauzām lieki galvu...

Latviešu vēsturei ir akcentēta traģisma piegarša, — tā 9. februāra «Liesmā» savu apceri sāk Aigars Plotkāns. To uztveru kā kauninājumu par latviešiem raksturīgo tieksmi uz negatīviem pārspīlējumiem un pašiedvestu nolemtību. «Esam cietušie, apdalītie, ievainotie un piesmietie. Vai vienīgie?» jautā raksta autors un dod padomu: «Ne baznīcā, bet sirdī tev būs lūgt.» Bet vai sirdī var ko lūgt, ja nezinām pagātni, ja nav pagātnes pieredzes? Tādas zināšanas iegūt (kam to nav) vai atsvaidzināt un papildināt (kam tās ir) varam muzejos un bibliotēkās. Īpaši svarīgi tas ir jaunajai paaudzei un ārzemju viesiem.

Ja visas zvaigznes sakritīs, šodien tiekam pie jaunas valdības. Ministru kabinetā tiks sista sienā vēl viena nagliņa, lai pakārtu goda vietā pie citiem Latvijas izpildvaras vadītājiem Laimdotu Straujumu, pareizāk, nu jau bijušās premjeres portreju. Viņas, līdz šim pirmās un vienīgās Ministru kabineta vadītājas sievietes, varas periods bija gana garš un paliks atmiņā ar lieliem skandāliem ekonomiskajā dzīvē. Jo pati premjere, izsakoties autoram tuvajā franču bērnu grāmatas Pifa piedzīvojumi leksikā, Latvijas izpildvarā bija krustmāte Agate mīļa kā svētdiena.

Kristīgajā pasaulē vakar, 10. februārī, sākās gavēnis. Ēst mazāk, ievērot diētu vai no daudz kā ierasta savā ēdienkartē atsacīties vispār — tā ir katra paša lieta un arī paša attiecības ar savu sirdsapziņu. Daudzi cilvēki zina, ka gavēnī svarīgi ne tik daudz savu miesu, kā prātu un garu sakārtot, tādēļ arī pašlaik tik daudz runā par garīgām pārdomām un mērenību it visā.

Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja Lielbritānijas televīzijas BBC veidotā filma — versija par Trešo pasaules karu, kas izceļas pēc Krievijas iebrukuma Latvijā vai pareizāk — pēc tam, kad Krievija nolemj atbalstīt promaskaviskos separātistus Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī.

Rindas un pārpildīti veikali: Latvijā mazākās tirdzniecības centru platības Baltijā — ar šādu virsrakstu vakar nāciju biedēja portāla Delfi pētījums, atklājot skarbo patiesību, ka, lūk, Igaunijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 751 kvadrātmetrs iepirkšanās centrā un tas izrādās teju vai divas reizes vairāk nekā Latvijā.

«Bērnu vajadzības un palīdzības iespējas» ir starptautiskas konferences tēma. Konference 24. februārī notiks Smiltenē. Tās pamatdoma: katra bērna dabiskā vajadzība ir augt ģimenē.

Vakarrīt Latvijas politisko mazdārziņu (lasi — politisko partiju) kooperatīva visai noplicinātajā zemītē atkal tika iesists viens svaigi drāzts mietiņš — uzreiz divos TV kanālos (vispirms LNT un tad LTV1) ar dažu minūšu starpību par jaunas partijas veidošanas vēlmi paziņoja 12. Saeimas vienīgais (kopš pērnā gada 16. decembra) brīvais radikālis Artuss Kaimiņš. Netiek vēl publiskots, kā sauks partiju, taču jau strikti nolikts dibināšanas sapulces datums — 3. maijs. Topošā politiskā spēka līderim atvilktnē jau esot 260 potenciālo partijas biedru anketas!

Vai Beverīnas novads administratīvi teritoriālās reformas rezultātā piedzīvoja piespiedu laulības? No malas redzams un dzirdams vien tas, ka trikātieši joprojām pēc mediķu padoma trauc uz Smilteni, turp dodas arī pēc kāda lielāka pirkuma, brenguliešiem esot tuvāka Valmiera nekā Mūrmuiža, ja runā par kādu kultūras pasākumu.

Pašlaik notiekošais mūsu prātos un sirdīs nenoliedzami vieš bažas par nākotni.

Var piekrist apgalvojumam, ka tautai, kura aizmirst savu vēsturi, nav nākotnes. Tāpat varu piekrist idejai, ka tauta, kura dzīvo pagātnē, neredz savu nākotni.

Militārie teorētiķi dziļi Rietumos ir sākuši apcerēt Ziemeļatlantijas alianses iespējas nosargāt savu ziemeļaustrumu robežu — atzīstot to par neiespējamu misiju. Šiem cilvēkiem tas šķiet varen atraktīvi: bezrūpīgi spriest par Trešā pasaules kara izcelšanos Latgalē. Viņiem ir pilnīgi vienalga, ka mums, baltiešiem, šāda spriedelēšana izraisa kārtējās izbīļa lēkmes un neticību NATO vairoga drošumam.

Pienākusi laba ziņa lauksaimniekiem! 4. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi biedrības «Zemnieku  saeima» un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtos grozījumus likumā «Par uzņēmuma ienākuma nodokli». Pieņemtie grozījumi paredz, ka arī 2017. un 2018. gadā lauksaimniekiem piešķirtās subsīdijas — valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai — netiks apliktas ar uzņēmuma ienākumu nodokli (UIN).

Kad diena, iegaismojoties rīta un vakara pusē, nu jau pastiepusies vismaz pusotru stundu garāka, kad laika prognozētājs Panorāmā Toms Bricis aizvakar vēstīja, ka Latvijā jau ir sācies meteoroloģiskais pavasaris, kas vairs neatkāpšoties, un kad vēl televizoros mūs atkal uzrunāja prezidents Raimonds Vējonis, mani (iespējams, ka arī daudzus citus)  pārņem priecīgs noskaņojums. Tāpēc daudz cerīgāk vērtēju arī kādreizējā Valmieras mēra, mūspusē joprojām labi ieredzētā Māra Kučinska iespēju izveidot un vadīt nākamo Ministru kabinetu.

Kādreiz viens gudrs latvietis teicis: ja jaunība zinātu, bet vecums varētu! Vieda doma, bet pie tās vai līdzīgas laikam gan katram pašam jānonāk. Lielākoties tad, kad tā pirmā, t.i., jaunība, jau ne vairs pirmā svaiguma. Līdz ar to arī atziņa, ka nekas nav dārgāks par Laiku.

Pēc ilgākām ja ne gluži ciešanu, tad saspringtu politisku cīkstiņu nedēļām beidzot Latvijai ir tapusi jauna valdība, kuras apstiprināšana Saeimā vairs palikusi tikai formalitāte. Lai arī valdības sastāvs personāliju ziņā lielā mērā ir tas pats vecais, premjers ir cits un no citas partijas, kaut gan Māra Kučinska gadījumā nav skaidrs, cik vispār ir iespējams runāt par partijisko piederību, bet cik — par sadarbību starp pieredzējušu politiķi un politisko spēku.

Pagaidām Eiropas Savienības stūrētājiem nav konkrētas rīcības programmas, kā apturēt jau nekontrolējamus apmērus sasniegušo kara un ekonomisko bēgļu plūsmu no Āfrikas un Āzijas. Skaidrs, ka tik milzīgu cilvēku masu akumulācija Eiropas valstīs, lielākoties bagātajās, prasa ievērojamus līdzekļus, tai pašā laikā Rietumeiropas galvenie runas vīri un sieva paniski baidās nolikt gan juridisku, gan fizisku šlagbomi bēgļu plūsmas ceļā. Arī tādam dārgi apmaksātu ierēdņu monstram, kāds ir Eiropas Savienība, liekas naudas šādiem papildu tēriņiem nav, tāpēc ar steigu tiek meklēti ugunsgrēka dzēšanas varianti, no kuriem pirmais Eiropas sabiedrībai priekšā liktais pārlieku atgādina mūsu pašmāju reirismus katrā valsts budžeta stiķēšanas reizē. Proti, tiek rosināts visās ES valstīs solidāri pacelt cenu degvielai, iegūto papildu naudu novirzot bēgļu problēmas risināšanai.