Viedokļi

Naivā jūsma par «jaunajiem un tīrajiem», kas nākšot politikā un vērsīšot visu uz labu, man atgādina pasaku par ķēniņa rīkojumu vecos ļaudis kā liekās mutes likt ragaviņās un vest uz mežu. Grūtos laikos, un tādus mēs paši sev esam sarūpējuši, arī politikā zelta vērtē ir tādi «vecie stagnanti», kas zina, kas un kā jādara krīzes brīdī.

23. jūlijā notikušā referenduma par 10. Saeimas atlaišanu iznākums lielākajai daļai vēlētāju bija negaidīts.

Sestdien, 23. jūlijā, notikušais referendums nenesa pārsteigumus — kā jau bija paredzams, absolūtais vairākums atnākušo nobalsoja par 10. Saeimas atlaišanu.

Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komitejas (SAK) vadītāja Roberta Ķīļa pavēstītais par pāreju Latvijā uz nabadzības pabalstiem pēc pieciem gadiem, tātad ar 2016. — 2017. gadu, mani, kā mūsu valsts pilsoni un iedzīvotāju paaudžu paaudzēs, vienkārši satrieca.

Ar nepacietību gaidu svētdienas rītu, kad apdzisīs savtīgu interešu veiksmīgi izprovocēts emociju izvirdums, ko bramanīgi dēvē par tautas dusmām.

Valsts prezidentam, 10. Saeimas priekšsēdētājai un deputātiem, Ministru prezidentam

Šīs nedēļas nogalē — 23. jūlijā — Latvijā gaidāms vēsturisks notikums. Pirmo reizi valsts (precīzāk — abu Latvijas valstu) pastāvēšanas laikā iedzīvotājiem dota iespēja balsot par darbojošās Saeimas atlaišanu.

Grāmatai, arī rakstam nozīmīgs ir virsraksts: lai tas piesaista. Ja tādi arī pirmie teikumi, var cerēt, ka turpinās lasīt. Varbūt pat izlasīs.

Latvijas politisko sistēmu ir pārņēmis jūlija bula laiks. Karstuma vai saules radiācijas dēļ politiskajiem paziņojumiem ir nopietnas agresijas, neiecietības un dusmu pazīmes.

Ilgāku laiku esmu vērojis publisko diskusiju par Latvijas mežu nākotni un optimālo ciršanas apjomu, lai sabalansētu vides un ekonomiskos mērķus, un personiski labi pazīstu cilvēkus, kas šajā diskusijā ir iesaistīti pretējās pusēs, daudzus no viņiem uzskatu par saviem draugiem, un man šķiet, ka izprotu abu pušu domāšanas veidu.

Latvijā trūkst spēcīgas nacionālas finanšu institūcijas. Liela kļūda bija pārdot ārzemniekiem Unibanku, kas bija Latvijas valsts īpašums, ko varēja pārveidot par Latvijas pašvaldībām piederošu banku.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzstājīgi potē sabiedrības apziņā «brīnumrecepti» mūsu valsts austrumu robežas sakārtošanai un kontrabandas apkarošanai: jāaicina talkā profesionālie, modrie un neuzpērkamie somu muitnieki!

Dažādās darba grupās, profesionāļu diskusijās un sabiedrībā aktualizējies jautājums par Latvijas mežiem un to ciršanas intensitāti. Tāpat noris darbs pie grozījumiem Mežu likumā, kurā virkni priekšlikumu izstrādājis Saeimas deputāts Uģis Rotbergs.

Iepriekšējās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka Latvijai neiztikt bez vēl vienas politiskās partijas — par to, ka 23. jūlijā, dienā, kad notiks referendums par Saeimas atlaišanu, tiks dibināta jauna partija, paziņoja eksprezidents Valdis Zatlers.

Pirms gada diez vai kāds varēja paredzēt, ka jau šoruden varētu notikt nākamās Saeimas vēlēšanas. Visticamāk, pēc 12 dienām esošā Saeima referendumā tiks atlaista un septembrī notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Šāda notikumu attīstība politiķiem liek steigā būvēt jaunas vēlēšanu koalīcijas un jaunus solījumus.

Turpmākos četrus gadus ir sagaidāma visai intriģējoša prezidentūra. Iespējams, tieši Andrim Bērziņam izdosies noskaidrot robežu, aiz kuras beidzas latvju tautas gluži vai monarhistiskā valsts augstākās amatpersonas pielūgsme, tai pārvēršoties izsmieklā.

Kad jautā, kam būtu jāatrodas Latvijas ekonomiskās nākotnes pamatā, parasti tiek pieminēta uz eksportu orientēta ražošana un inovācijas. Pēdējās ir veids, kā pārvērst dažādus izgudrojumus un uzlabojumus naudā (samazinot ražošanas vai citas izmaksas, radot jaunus produktus, tehnoloģijas vai idejas utt.) un tātad ekonomiskajā izaugsmē un visas sabiedrības labklājībā.

Tiek sa­la­sī­ta tau­ta, die­vu gri­ba par upu­rē­ša­nu iz­zi­nā­ta ar lo­zi. Tiek no­likts šķēps, iet zirgs, liek uz priek­šu kā­ju, pēc Die­va gri­bas dzī­vī­bai lem­tu. ...un zirgs li­ka uz priek­šu dzī­vī­bas kā­ju...

Ka­mēr aiz­ejo­šais Valsts pre­zi­dents Val­dis Zat­lers iz­lie­kas, ka ne­var vien iz­lemt: kam lai sē­žu ka­ma­nās vai di­bi­nāt pa­šam sa­vu po­li­tis­ko glā­bēj­spē­ku, ro­sī­gi ļau­dis Vid­ze­mē ne­sēž, ro­kas klē­pī tu­rē­da­mi — vi­ņi ga­ta­vi al­ka­tī­go oli­gar­hu li­pī­ga­jiem pirk­ste­ļiem ap­trai­pī­to Tau­tas par­ti­jas zī­mo­lu aiz­spert tāl­tā­lu vēs­tu­res mēs­lai­nē, pul­ci­not sa­vu­laik oran­ža­jai ti­cī­bai pie­vēr­su­šos viet­val­žus zem svai­gi šū­ta kar­mīn­sar­ka­na ka­ro­ga, jo cil­vē­ki re­ģi­o­nos vai­rāk no­vēr­tēs to, ko jau­nās par­ti­jas bied­ri da­rī­ju­ši uz vie­tas kon­krē­ta­jās paš­val­dī­bās — teikts ini­ci­a­tī­vas gru­pas iz­pla­tī­ta­jā pa­zi­ņo­ju­mā.

Da­žam valsts gal­vas pa­dom­de­vē­jam Val­da Zat­le­ra po­pu­la­ri­tā­te sa­gro­zī­ja gal­vu vai­rāk ne­kā vi­ņam pa­šam. Ro­berts Ķī­lis ar sa­viem pa­zi­ņo­ju­miem ta­gad nī­ci­na to Valsts pre­zi­den­ta po­li­tis­ko ka­pi­tā­lu, ko sa­kās ra­dī­jis.