Viedokļi

Pagaidām Eiropas Savienības stūrētājiem nav konkrētas rīcības programmas, kā apturēt jau nekontrolējamus apmērus sasniegušo kara un ekonomisko bēgļu plūsmu no Āfrikas un Āzijas. Skaidrs, ka tik milzīgu cilvēku masu akumulācija Eiropas valstīs, lielākoties bagātajās, prasa ievērojamus līdzekļus, tai pašā laikā Rietumeiropas galvenie runas vīri un sieva paniski baidās nolikt gan juridisku, gan fizisku šlagbomi bēgļu plūsmas ceļā. Arī tādam dārgi apmaksātu ierēdņu monstram, kāds ir Eiropas Savienība, liekas naudas šādiem papildu tēriņiem nav, tāpēc ar steigu tiek meklēti ugunsgrēka dzēšanas varianti, no kuriem pirmais Eiropas sabiedrībai priekšā liktais pārlieku atgādina mūsu pašmāju reirismus katrā valsts budžeta stiķēšanas reizē. Proti, tiek rosināts visās ES valstīs solidāri pacelt cenu degvielai, iegūto papildu naudu novirzot bēgļu problēmas risināšanai.

Nesen kokus Vecpuišu parkā Valmierā vērtēja  eksperts GVIDO LEIBURGS. Viņš toreiz izteica arī savu viedokli par vairākiem koku vērtēšanas un parku veidošanas principiem.

Latviešiem ir sakāmvārds: kas lēni nāk, tas labi nāk, un cerams, ka pēc pusotras nedēļas to varēs attiecināt uz topošo Māra Kučinska valdību. Par Ministru kabineta lielāko daļu jau viss tā kā būtu skaidrs — savās vietās paliks kultūras ministre Dace Melbārde,  tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (visi Nacionālā apvienība), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, veselības ministrs Guntis Belēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, bet Dana Reizniece-Ozola (visi ZZS) no ekonomikas ministres krēsla pārsēdīsies finanšu ministres krēslā. Arī Uldim Augulim (ZZS) labklājības ministra portfeļa nomaiņa pret satiksmes ministra pilnvarām nebūs nekas jauns — viņš šajā amatā jau darbojies no 2010. gada 3. novembra līdz 2011. gada 25. oktobrim Valda Dombrovska valdībā.

Manuprāt, daba vakar bija nokaunējusies par  sašmucēšanos iepriekšējā nedēļā. Tādēļ atkal baltas apbēra arī ne tās pašas skaistākās Valmieras vietiņas. Ņemšos pat apgalvot, ka sniega tik strauja nokausēšana, kāda tika pieļauta, vismaz no dabas puses bija liela bezkaunība. Visi taču esam vien cilvēki. Bet vairumam cilvēku ir raksturīgas lielākas vai mazākas vājības: tie, kam garšo saldumi, ne vienmēr spēj konfekšu papīriņus līdz atkritumu urnai aiznest, arī skārdeņu tukšotāji vai cītīgi pīpmaņi darbošanās atlikuma produktus ne vienmēr pie vietas noliek, pat it kā dziļi kulturālie teātru vai koncertu apmeklētāji vairs nevajadzīgās biļetes ne reizi vien auto stāvlaukumos ir izmetuši...

Tā īsi un kodolīgi varētu teikt par Somijas žurnālistes Līsas Raitas rakstu «Kāpēc latvieši kļūst naidīgi?» (LA, 28.01.2016.).

«Vienotības» daždažādie ministru un citu amatu pieprasījumi sakņojas vēlmē uzburt ilūziju, ka partija tomēr kaut ko iegūst no pašas sarīkotās valdības gāšanas.

LAD informē, ka, sākot ar šo gadu, pieteikties platību maksājumiem varēs tikai elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS). Lai to lietotu un iesniegtu tajā iesniegumu, lauksaimniekiem jānoslēdz līgums par LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas pakalpojumu izmantošanu. LAD aicina lauksaimniekus, kuri vēl nav kļuvuši par EPS lietotājiem, noslēgt lietotāja līgumu vistuvākajā laikā, lai pavasarī laikus varētu sākt lietot EPS un iesniegt iesniegumu maksājumu saņemšanai.

Vēl vakar Saeimā viens no aktuālākajiem tematiem bija nevis jaunās valdības ministru tenderis, bet gan atkal jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju. Laikam jau tāpēc, ka te zem skaistiem politiskiem lozungiem paslēpušies arī gardi kumosi, kurus dabūt savā bļodā rokas niez ne vienam vien i tepat, i aiz kordona.

Masu medijos netrūkst informācijas, ka kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā degviela, un ne tikai, ir stipri lētāka.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt daudz jauna un interesanta par vadošu darbinieku personiskajām attiecībām ar naudu tādā iestādē kā Valsts ieņēmumu dienests (VID). Un, ja var ticēt sabiedriskajai televīzijai (bet šajā gadījumā nav īpašu iemeslu neticēt), minētās attiecības ir, teiksim tā, visai savdabīgas.

Vakar satiku kādu valmierieti, savulaik aktīvu tautfrontieti. Abi kopā bijām todien, pirms ceturtdaļgadsimta, barikādēs Rīgā, Dzirnavu ielas cietoksnī. Šajā objektā bija vismaz pāris simti cilvēku, taču es diez vai šodien varētu nosaukt vārdā kaut pusduci no viņiem. Bet tas bija tikai pirms 25 gadiem, mūsu pašu valstij tik īpašajā laikā!

Aigars Kalvītis reiz sacīja: «Mums vajadzīga stratēģija, kas rakstīta nevis uz papīra, bet sirdīs, kas dzīvo tautas dvēselē. Mums vajadzīga nākotnes ideja, kas dzīvo mūsu sirdīs un kurai mēs patiesi ticētu, mums vajadzīga liela un stipra ideja.»

Tālajā 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome — Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna — Parīzē atzina jauno Latvijas valsti «de iure». Tas nozīmēja, ka Latvija tika atzīta par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Vēstules, ziedi un  rakstu komentāros vairāk laba vēlējumu nekā zākāšanās ir pēdējo laiku vēsturē nebijis precedents tautas attieksmē pret politiķi. Labu veselību, prezident! — ir biežākais vārdu salikums, ko pēdējās nedēļas laikā dzirdam, kad piemin Vējoņa vārdu. Par laimi prezidents arī veseļojas.

Veselības nozare ir ceturtā lielākā izdevumu pozīcija valsts budžetā — 9,7%, un šie līdzekļi ir jāizlieto maksimāli racionāli. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji noveco, ka mūsu valstī ar demo-grāfiju nav spoži, ka ir liels skaits no Latvijas izbraukušo, kuru nodokļos samaksātā nauda neieripos valsts kasē, ir maz cerību, ka būs iespējas palielināt valsts līdzekļus veselības aprūpei.

Kārtējā ņemšanās ap «negribētu» algas pielikumu Saeimā* mums atgādina, cik dziļi liekulība ir iezīdusies sabiedrības apziņā, kļuvusi par tās morāles mērauklas pamatu. Mēs slēpjamies no patiesības un vēlamies, lai politiķi turpina spēlēt izrādi, kurai neviens vairs netic.

Visā Latvijā deg ugunskuri Barikāžu piemiņai. Šajā janvārī jo sevišķi. Vakar arī Kokmuižas parterā, atgādinot par Kocēnu pamatskolas vienu no svētumiem — ik janvāra ugunskuru, kurā Kocēnu skauti, klases, skolotāji, pašvaldības ļaudis pievieno savu pagali un nepārtraukti mainās skautu sardze līdz pat atmiņu vakaram kultūras namā.

Energoresursi ir ļoti būtisks spēlētājs katras valsts ekonomikā, tieši tāpēc jau visu atjaunotās Latvijas Republikas laiku tiek meklēti risinājumi, kā mums kļūt pēc iespējas neatkarīgākiem no Krievijas energoresursiem. Īsta sapņu pils savulaik bija Visaginas atomelektrostacijas projekts, taču šis triju Baltijas valstu un vēlāk arī Polijas energokolhozs pagaidām tā arī palicis tikai uz papīra. Un varbūt pat labi, ka tā. Jo, kā autoram savulaik teica toreizējais VARAM ministrs, tagad Valsts prezidents Raimonds Vējonis, guldīt iekšā miljardu Latvijas naudas otras valsts — Lietuvas — ekonomikā nebūtu prāta darbs.

Šajā un iepriekšējā nedēļā Latvijā tiek pieminēts tā dēvētais Barikāžu laiks — vēsturiski notikumi un, ļoti ticams, pati varonīgākā lappuse latviešu tautas un Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturē, jo būtībā tieši Barikāžu laiks noteica visu turpmāko notikumu gaitu atjaunotajā Latvijā.

Nu jau 25 gadi, kopš janvāris Latvijā ir īpašs mēnesis. Taisni neticas, ka jau tik ilgs laiks aiztecējis kopš tām mūsu valstij izšķirošajām dienām, kad Rīgā daudzviet bija saceltas barikādes, kad mūsu galvaspilsētas ielās automātu un ložmetēju izšautās lodes aiznesa vairākas dzīvības, nešķirojot Latvijas neatkarības aizstāvjus pēc tautības...