Situāciju, kāda šobrīd izveidojusies un nepiedodami ilgi turpinās Latvijas komercvidē, tēlaini varētu attēlot ar ainiņu, kurā uz nelielu ugunsgrēku daudzstāvu nama pēdējā stāva dzīvoklītī ieradusies līdz zobiem ar speclīdzekļiem nobruņota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specvienība ar vairākiem sarkani krāsotiem automobiļiem.
Faktiski līdz 2018. gadam, līdz nodokļu reformai, mēs bijām visai unikālā situācijā, jo sporta nozarē mums darbojās nodokļu atvieglojumi. Aptuveni pirms pusotra gada tika ieviesta jauna nodokļu pakete, un mēs pārgājām uz jaunu nodokļu režīmu, ko es varētu salīdzināt ar to situāciju, kāda bija Igaunijā.
Rejoši un bailīgi, draudzīgi un agresīvi, mazi un lieli – ļoti dažādus suņus varam ikdienā sastapt uz ielas kopā ar saimnieku. Apmācīt var ikvienu suni – gan šķirnes mazsunīti, gan bezšķirnes duksi, tikai jautājums – vai saimnieki savu suni tiešām uztver par suni vai tomēr par smuku mantiņu?
Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ļaut vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē – balsot attālināti.
Vakar, 22. septembrī, pulksten 16.31 oficiāli iestājies astronomiskais rudens. Daudziem rudens asociējas ar kļavu lapu krāsu saspēli, karstās šokolādes dzērienu un krītošiem kastaņiem, kurus liekam kabatā un nēsājam sev līdzi, jo tie palīdz – veiksmei, laimei un veselībai, teorētiska pamatojuma nav, bet kastaņiem tiek piedēvētas brīnumainas spējas.
Kamēr noplok un no jauna uzviļņo saslimstība ar Covid-19, liela jau ir rosība ap Eiropas atveseļošanas plānā paredzēto naudu. Šādu ES jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu kompensēt koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, Eiropas Komisija (EK) ierosināja jau maijā.
Latvija ir labais piemērs Covid-19 sakarā. Saslimstība ir gana zema un izsekojama, tomēr vai neesam nedaudz zaudējuši modrību un atslābuši? Saprotu – neviens negrib būt pārāk satrauktais un visiem iet un teikt: lūdzu, ievērojiet divus metrus, ievērojiet distanci. Bet varbūt vajag?
Vakar Saeimas sēdē valdības partijas atkal uzskatāmi izrādīja sabiedrībai, kas mūs (ne)sagaida koalīcijas budžeta veidošanas un nodokļu reformēšanas politikā: fiskālā nasta netiks atvieglota pat lietderīgos sīkumos. Pat ne Covid-19 radītajā krīzē.
Šoreiz virsrakstam nekāda sakara ar šī rudens bagātīgajām dabas veltēm dārzā, purvā vai mežā. Gribu dalīties domās par vienu it kā pabeigtu, taču, manuprāt, ne līdz galam izstrādātu un realizētu ielas rekonstrukcijas projektu Valmierā. Tēlaini izsakoties, tā ir suņa aste, kurai vajadzētu būt nevis noliektai tikai strikti pa labi, bet gan savītai gredzenā!
Vakardien publiskajā telpā simbolisku nokdaunu piedzīvoja Satiksmes ministrijas paspārnē strādājošā Autotransporta direkcija, turpat 10 dienas pirms noteiktā galīgā termiņa (25. septembris) saņemot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vērtējumu par astoņām pārvadātāju sūdzībām, kas bija iesniegtas par Autotransporta direkcijas rīkoto atklāto konkursu Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.
Sācies jauns mācību gads un jauna deju sezona. Mīļie vecāki un vecvecāki – sūtiet bērnus un mazbērnus dejot! Kur vien tas ir pašiem iespējams – bērnudārza grupiņās, skolu kolektīvos, kultūras namos vai citur.
www.manabalss.lv gada ieskaņā iedarbinātais balsošanas skaitītājs par PVN samazināto 5% likmi vietējai pārtikai joprojām ir ieslēgts un turpina no dienas dienā skaitīt mūsu sabiedrības aktīvāko līdzpilsoņu pausto atbalstu šai tik daudziem svarīgajai iecerei.
Finanšu ministrija (FM) nesen nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kurā rosināts no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Kā lēš pati ministrija, mainot IIN ieņēmumu sadalījumu, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, lai gan ir arī citviet veiktas aplēses ar lielākām summām.
Vairākās Eiropas valstīs diskutē par darbdienu skaita samazināšanu, respektīvi, par iespēju strādāt četras dienas piecu vietā. Cik aktuāli tas būtu Latvijas iedzīvotājiem?!
Eiropai pāri nāk ne vien vēju brāzmas, kas dažu pamatīgu koku ar it kā par stiprām domātām saknēm gāž, bet arī politiskās vētras. Spēcīgākā no tām nu jau vairāk nekā mēnesi bango Baltkrievijā, kur ielās izgājušie protestē pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem, neatzīstot, ka 26 gadus pie varas bijušais Aleksandrs Lukašenko citus Baltkrievijas prezidenta amata kandidātus atkal uzvarējis ar 80 % balsu pārsvaru.
9. septembrī notika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums virzīt jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektu esošajā redakcijā apstiprināšanai Saeimā. 18. augustā Aizsardzības ministrijas izstrādātā koncepcija jau tika apstiprināta valdībā.
Diemžēl vasara ar lieliem soļiem ir aizgājusi, un ir sācies rudens ar lietu, vēju un ne tik siltiem laikapstākļiem. Jā, parasti jau saka, ka nav slikta laika, ir tikai nepiemērots apģērbs, tomēr nevar jau paredzēt, kāda tā diena izvērtīsies.
Topošā – kaut tiesu darbu apdraudētā! – galvaspilsētas dome viegli piebremzē mūsu politikas tradicionālo spēlīti «latvieši pret krieviem». Tas, šķiet, sagādā pamatīgu jūtu mulsumu gan plašai sabiedrībai, gan nelokāmi nacionālkonservatīviem politiķiem.
Pašlaik mūs nodokļu politikas jomā iepriecina tas, ka sarunās ar valdību un koalīcijas partiju sadarbības padomi mums beidzot ir izdevies pārliecināt, ka jāņem vērā konkurētspējas elements. Šobrīd jau ir vienošanās plānot par vienu procentpunktu samazināt darbaspēka nodokļus.
Latvijas sabiedrība atkal šūmējas. Par katalizatoru dažādiem viedokļiem gadījies Bruknas muižā notiekošais. Noteikti esmu priestera Mediņa pusē.