Aizdomājos par pievienotās vērtības nodokli jeb PVN, kuru maksājam ikreiz, kad iegādājamies kādu produktu vai pakalpojumu. Tā aizstāvji uzskata, ka šis ir viens no taisnīgākajiem nodokļiem, kas veicina vienlīdzību, jo tas atkarīgs no patēriņa apjoma – jo vairāk pērc, jo vairāk maksā.
Paredzams, ka Saeima šodien turpinās skatīt 5. marta sēdē sākto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu otrajā lasījumā. Kopumā šim lasījumam par izmaiņām un papildinājumiem iesniegti 316 priekšlikumi.
Laika ritumu mēs neviens nevaram mainīt, tas ir tiesa. Tomēr mēs varam mainīt savas prioritātes. Kādam prioritāte ir nauda, kādam ģimene, kādam vēl kaut kas cits.
Pieļauju, ka dumpošanās Strenčos un citviet, tur nevēloties novadu reformas uzspiestu «laulību» ar Valku, glaimo Vidzemes metropoles iedzīvotāju pašapziņai. Taču vai galvenais dzinulis stāties zem Valmieras hipernovada karoga nesakņojas prastā pārliecībā, ka «šī slaucamgovs ir pienīgāka»?
Kopš pasaulē plosās Covid-19 vīruss, tautieši masveidā sākuši izpirkt ne tikai sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļus, bet arī pārtikas produktus ar ilgstošu uzglabāšanas termiņu, kā arī griķus, kuru pārdošana dubultojusies, lai gan uztura speciālisti norādījuši, ka griķus nebūtu ieteicams pārāk ilgi glabāt – ne vairāk par pusotru gadu, jo pēc tam tie zaudē gan savu uzturvērtību, gan garšu.
Kamēr pie Latvijas politiskā apvāršņa atkal parādījies viens Laimes lācis, kurš paša veidotā topošā jaunā politiskā strāvojuma līdzpūtējiem pašu mājās un ekonomiskajā trimdā patlaban, spriežot pēc jūsmīgajiem komentāriem Facebook, šķiet vismaz otrais tūlīt aiz Jēzus Kristus un tāpēc ar visām no tā izrietošajām sekām, tikmēr saimnieciskā dzīve valstī rit pavisam nesteidzīgi.
Tas, ka pašlaik Latvijā, nesagaidot pavasara lauku darbus, daudzviet pa ceļiem jau sāk braukāt smagā lauksaimniecības tehnika, ir tikai likumsakarīgi, jo Saeimas deputātu darbakārtībā nonācis VARAM izstrādātā un valdības akceptētā administratīvi teritoriālās reformas projekta otrais lasījums, kas, kā zināms, paredz pašlaik esošo vietējo pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 39. Tak runa jau nav par pliko matemātiku, bet gan par likteņiem, par mūsu nācijas vēsturiskajiem novadiem.
26. februārī Vidzemes Inovāciju nedēļā Vidzemes Augstskolā apmeklēju semināru «Digitalizācija: iespējas un izaicinājumi». Bija diskusijas par digitalizāciju izglītībā un uzņēmējdarbībā, bet ne par to rakstīšu.
Nesen Briselē bez rezultātiem noslēdzās mēģinājums vienoties par Eiropas Savienības (ES) budžetu nākamajam budžeta ciklam (2021.-2027. g.). Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ budžets solās būt plānāks, un ES valstis ir sadalījušās divās grupās, no kurām viena, tā dēvētie kohēzijas draugi jeb ES dotāciju saņēmēji (pie šīs grupas pieder arī Latvija), cenšas panākt, lai ES dotācijas paliktu vismaz iepriekšējā līmenī.
Kristīnes Misānes gauži bēdīgie piedzīvojumi Dienvidāfrikā, Latvijā un Dānijā satraukuši un satriekuši, un liek kārtējo reizi paraudzīties uz valsts dažādu institūciju atšķirīgo izpratni, attieksmi un rīcību pret notiekošo. Arī Eiropas Savienības valstu starpā.
Reizēm tā ir, ka esi uzņēmies par daudz vai arī atlicis darbus līdz pēdējam brīdim, kad vairs nav izvēles. Un jāizdara ļoti daudz vienā brīdī. Ir jau cilvēki, kas saka, ka nevajag darīt tik daudz lietu vienlaikus, bet, piemēram, daudziem ir jāapvieno studijas ar darbu.
Mēs, birokrātijas varā dzīvojot, sen esam pieraduši uzskatīt, ka papīrs pacieš visu. Īpaši – ierēdņu vai politiķu aprakstīts. Taču ministru strīdi par topošo Nacionālo attīstības plānu (2021-2027) atgādina: tādā veidā valdībai rodas pavisam reāla nauda.
Šodien aiz loga smidzina gandrīz vai nevajadzīgs sniegs. Ja reiz nebija tas mums šoziem paredzēts, tad nevajag arī! Tikai dubļi vien pēc tam atkal būs, gājējiem būs slapjas kājas, bet braucēji vēl vairāk piebeigs jau tā izmuļļātos piemirkušos grants ceļus...
Kā jau ierasts pretrunu pilnajā Krišjāņa Kariņa valdībā, katram ministram vispirms atgādinot par sevi un tad arī par savai nozarei iecerētajām, bet Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) neierakstītajām vajadzībām, visi ministri 25. februāra sēdē šī plāna projektu atbalstīja, kā mēdz teikt, lielā vienprātībā.
Šahs ir spēle, ko atceros jau no bērnības. Lai gan mums lauku mājās ir šaha komplekts, man īsti nebija, ar ko spēlēt.
Pagājušajā nedēļā kā ievērojams Latvijas sasniegums tika pasludināts fakts, ka tāda organizācija kā Finanšu darījuma darba grupa (FATF) nolēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai savai uzraudzībai un neiekļaut šīs organizācijas pelēkajā sarakstā. FATF, jāatgādina, ir pasaulē galvenā organizācija, kas nodarbojas ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.
Ļoti daudzi no mums cenšas, lai labi būtu – priekšniekam, kolēģiem, vīram, bērniem, draugiem...
Viņnedēļ, ja neskaita triju potenciālo nākamā Rīgas Domes sasaukuma galvaspilsētas mēru regulāros reklāmas izklupienus mediju telpā, Latvijā bija vēl vismaz divi būtiski notikumi.
Šī ir mūžsena tēma – kā uzvesties sabiedriskajā transportā. Ik pa laikam es braucu ar to dažādos dienas laikos, jo ir nepieciešamība kaut kur nokļūt konkrētā laikā.
Dānija piekrita Latvijai izdot Kristīni Misāni. Dzimtenē likuma sargi noteikti būs daudz pielaidīgāki, izmeklējot noziegumus*, kuros viņa tika apsūdzēta Dienvidāfrikā. Izrādās, dažu apņēmīgu cilvēku sau-jiņa spēj «nospiest uz ceļiem» vismaz divas valdības un arī pārjūras karaļvalsts tiesu varu.