Lai pietiek laika!
Kas to lai zina, kurš patiesībā gads pēc kārtas mūsu zemeslodei tagad būs, bet vismaz par to varam būt droši, ka viens gads pavisam drīz aizies un pievienosies bezgalībai, savukārt no bezgalības pretējās puses atnāks nākamais.
Kas to lai zina, kurš patiesībā gads pēc kārtas mūsu zemeslodei tagad būs, bet vismaz par to varam būt droši, ka viens gads pavisam drīz aizies un pievienosies bezgalībai, savukārt no bezgalības pretējās puses atnāks nākamais.
Jauno gadu šoreiz gaidām gan ar cerībām, gan ar satraukumu. Te, protams, nedomāju tos panikas cēlājus, kuri Facebook jau pirms Ziemassvētkiem sāka cepties par tiem cilvēkiem Latvijā, kuri salūtu šaušot jau 31. decembra vienpadsmitos vakarā, nevis pusnaktī.
Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadīto gadu, kā arī izteikt prognozes par nākamajā gadā gaidāmajām tendencēm.
Iespējams, tieši tagad, kad visiem ir jau piemirsusies Ivara Godmaņa pēdējā premjerēšana, mums ir vērtīgi likt lietā politiķa vēlējumu, par ko savā laikā garšīgi izsmējāmies.
Kādam gaidīts, kādam ne tik ļoti, bet sniegs šogad decembrī Latviju aplaimoja ne pa jokam. Vismaz tur, kur man pēdējās nedēļās nācies brist gan laukā, gan mežā, baltā labuma bijis tuvu pusmetram.
Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jeb VARAM vadītājiem Latvijai iet jautri. Iepriekšējais ministrs daudziem šķita vēl vakardienas vidusskolnieks, kura teikto īsti par pilnu nevar ņemt, plus vēl Artūrs Toms Plešs izpelnījās, iespējams, pelnītu kritiku par pārāk lojālu attieksmi pret azartspēļu industriju valstī.
Maza kaķu meitiņa, kas piedzimusi uz ielas, kurai deformētas priekšķepiņas, nupat piedzīvojusi Ziemassvētku brīnumu.
Latvijas jaunās valdības deklarācija – no 50 lappusēm un 328 punktiem sastāvošs dokuments – raisa divējādas emocijas. No vienas puses, dokuments satur lielu skaitu labu prioritāro ieceru, kuru īstenošanas gadījumā daudzas lietas varētu mainīties uz labo pusi, kamēr no otras – pastāv šaubas par iespējām daudzskaitlīgos nodomus īstenot dzīvē.
Iespējams, mana iepriekšējā pieredze ļauj man paskatīties uz lietām veselības nozarē sistēmiski, iespējams, mana pieredze pirms nonākšanas veselības ministres amatā, sociālajā dialogā, nu jau faktiski divpadsmit gadus strādājot Latvijas Darba devēju konfederācijā, ļauj darīt lietas citādi. Esmu novērojusi, ka šajā nozarē ir ļoti svarīgs tieši dialogs.
Kamēr valdībā iekļuvušie ministri vēl tikai pielāgo krēslus, kuros ērtāk sēdēt, nevaru neatgādināt, ka 14. Saeimas vēlēšanās realitātē uzvarētāja ir nevis «Jaunā Vienotība», bet gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), jo no pašvaldību krēsliem uz Saeimu vai valdību pa tiešo pārsēžas 25 politiķi.
Pēdējo desmit gadu laikā man bija iespēja tikt pie miljona vairākas reizes. Tas nav noticis vienīgi manas vainas dēļ, jo man ir par maz ticības no debesīm nokritušai laimei un pārlieku liels aizdomīgums.
Atgriezīšos pie tā, par ko jau izteicos pagājušajā nedēļā: lai mums būtu kvalitatīvāka, cilvēciskāka valsts politika, tai ir jākļūst izteikti sievišķīgākai.
Es, protams, labi zinu, ka Valmierā šobrīd viena no aktuālākajām problēmām ir auto stāvlaukumu hronisks trūkums, tāpēc prieks par katru labiekārtotu daudzstāvu namu pagalmu, kur iedzīvotāji vienojušies kopīgai lietai un ierīkojuši civilizētas novietnes spēkratiem.
Šodien jau mums Latvijā ir jauna valdība vecā/jaunā premjera Krišjāņa Kariņa vadībā. Grūti ko prognozēt par jauno (un dažu veco) ministru varēšanu un gribēšanu strādāt savos lauciņos, taču vismaz vienā no valstī šodien prioritārajām jomām, šķiet, būs kārtība.
Sniegi sniga, putināja... Un tas jau nav nekāds brīnums – ir taču ziema!
Pēdējās dienās tika publiskoti uzreiz vairāku pētījumu un aptauju rezultāti, kas liecina – ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju vai mājsaimniecību (atkarībā no tā, kam pievērsuši uzmanību pētījumu vai aptauju veicēji) pasliktinās finansiālā situācija.
Ja ceļi uz Rīgu nebūs aizputināti un arī galvaspilsētā vajadzīgajam deputātu skaitam, it sevišķi no valdību veidojošajām partijām, izdosies līdz Saeimas namam tikt, domājams, ka jau rīt Latvija tiks pie jaunas, Krišjānim Kariņam (JV) vēlreiz vadīt uzticētas valdības.
Kad tuvojas Ziemassvētki un pēc tam Vecgada vakars ar tādām pašām prasībām, kur katram kārtīgam, sevi cienošam latvietim ir jāservē svētku galdā deviņi vai pat visi divpadsmit ēdieni, uz šādu gaidāmo notikumu fona nav pats piemērotākais brīdis pārspriest taupības tēmu.
Politiski profānās Līgas Meņģelsones bīdīšana politiskā nāvē – veselības ministra amatā – koši uzrāda, ka savas veiksmes apreibinātiem politiķiem ir vienalga, ko par viņu izdarībām domājam mēs, «vienkāršā tauta».
Lai gan vīrieši klasiski tiek uzskatīti par pelnītājiem un ģimenes apgādniekiem, pēdējos gados šīs lomas vairs nav tik striktas, līdz ar ko ir ievērojami sarukusi arī robeža starp vīriešu un sieviešu pienākumiem.