Ar mani jau tā nenotiks...
Šorīt redzēju kārtējo velosipēdistu, kas pēc efektīga uzlēciena uz ietves ceļu turpināja, atlaižot stūri un lepni sakrustojot rokas uz krūtīm. Ja tas skaitās stilīgi, jāsāk apšaubīt šī pārgalvīgā braucēja veselo saprātu, jo vajag pavisam maz, lai priekšējo, tātad stūrējamo, riteni izsistu no līdzsvara, izraisot kritienu, kuram sekas var būt neparedzamas — labākajā gadījumā daži zilumi vai nobrāzumi, sliktākajā — kaulu lūzumi, izmežģījumi vai smadzeņu (cik nu to tur katram bijis) satricinājumi.