Pēdējo nedēļu notikumi, izglītības un zinātnes ministra, mediju vēstījumi, reaģējot uz aktuālo, atkal izraisījuši sabiedrības šūmēšanos, jo par tādām mūsu dzīves jomām kā izglītība un veselība daudziem vienmēr ir savs viedoklis un tas šķiet pareizākais gan par skolu tīkla optimizāciju, gan par skolotāju algām, gan mazākumtautību skolu, nu arī par to, kurš un kā drīkst izpildīt valsts himnu.
Saeima, vakardien pirmajā lasījumā izskatot nākamā gada budžeta un ar to saistīto likumu grozījumu projektu, rāmi spēra principiālu soli pretim sociāli svarīgam precedentam valsts nodokļu iekasēšanas politikā. Svaigiem un «Latvijai raksturīgiem» dārzeņiem, ogām un augļiem nākamgad tiek solīta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 5 procentu apmērā.
Novembris Latvijas valdībai solās būt lielās izšķiršanās laiks par LMT un Lattelecom: ieklausīties acīmredzami apvienošanas procesā ieinteresētā koncerna Telia kārdinājumos par apvienota digitālo pakalpojumu sniedzēja izveidošanas priekšrocībām vai tomēr visu atstāt pa vecam. Zviedri sola gan dāsnas investīcijas, gan palīdzību sabiedrības digitalizācijā.
Manu draugu vienīgā meita tagad dzīvo un strādā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas darba specifika jau ilgāku laiku bija nudien kā tādam klīstošajam holandietim — te jābūt vienā, te pavisam citā pasaules malā, tādēļ sākotnēji par bāzes vietu bija izraudzīta Londona. Pašai tā likās ērtāk, arī vecāki, radi un draugi bija mierā, jo atšķirtība — vienas rokas stiepienā.
«Realizējot Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība. Lai radītu izaugsmi, labklājību, augstāku dzīves kvalitāti, ir nepieciešams uzdrošināties mainīties, pieņemt lēmumus, kas maina ierasto dzīves ritmu. Tas ir vienīgais virziens labām pārmaiņām.
Par airBaltic investora piesaisti — šobrīd ir vairāki piedāvājumi, ko valdības konsultanti izvērtē un par ko valdībai lēmums būs jāpieņem līdz gada beigām. Dabiski, ka par šiem piedāvājumiem valdību informēs, un tad mēs tos varēsim redzēt.
Tieši šodien aprit simt gadu kopš vēsturiska notikuma, kas noveda pie grandiozām pārmaiņām visā pasaulē — pirms simt gadiem, 1917. gada 25. oktobrī, ja izmanto Eiropas valstīs pieņemto laika skaitīšanas sistēmu, notika tā dēvētā Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija.
«Aizjāja latviet’s pa pasauli tālu/ Uz kumeļa stalta, ka dimdēja vien,» skan strēlnieku dziesmā un liek aizdomāties, kādās tik pasaules malās latvieši nav aizsvaidīti. Tādēļ vismaz virsraksta ziņā varu piekrist pirms vairākiem gadiem izdotajai Otto Ozola grāmatai «Latvieši ir visur».
Reformācija bija laiks, kad ļaudis bija apreibuši priekā. Viduslaiku noputējušajos pagrabos tie bija atraduši 1500 gadus senus, piepildītus un pāri plūstošus traukus ar labi nostāvējušos vīnu. Tie no jauna atrada un cēla gaismā Svētajos Rakstos atklāto Evaņģēliju, kas pildīja ļaudis ar Svēto Garu, ka tie gavilēja Dievam par Pestīšanu, ko Viņš bez maksas dāvājis mums, cilvēkiem, kā pravietojis Jesaja: «Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!»
Reizēm, kad salīdzina Latvijas lielos novadus jeb, kā tagad mēdz saukt, reģionus, katrā tur dzīvojošajiem piedēvē kādu rakstura īpašību. Piemēram, dzirdēts par skopajām kurzemniecēm, par sirsnīgajiem latgaliešiem...
Iepriekšējā nedēļā televīzijā varējām vērot, kā diezgan teatralizētā pasākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau vairākiem finanšu ministriem kalpojušā portfelī uz Saeimu nesa un tur prezidija priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokās nodeva valdības apstiprināto 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.
Kā smejies, divas pasaules — divas morāles. Amerikā tiek morāli iznīcināts kinoindustrijas magnāts Harvijs Vainstīns, par kura uzmācību liecina daudzas sievietes, ieskaitot ekrāna zvaigznes. Igaunijas ekspremjera Tāvi Reivasa dzēruma «varoņdarbs» tiek kaunīgi nokušināts — šķiet, sievas dusmas un parlamenta vicespīkera amata labprātīga atstāšana būs viss viņa sods.
Drīzumā Saeimas deputātiem nāksies lemt par grozījumiem Partiju finansēšanas likumā, kas paredz iespēju palielināt valsts finansējumu partijām. Kā zināms, kopš 2012. gada tās politiskās partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, par katru iegūto balsi var saņemt ikgadēju valsts budžeta finansējumu 71 centa apmērā.
Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.
Valmierā darbu paplašina Latvijas Sarkanā Krusta organizācija.
«Primārais Sarkanā Krusta (SK) uzstādījums — palīdzēt tam, kam palīdzība ir vajadzīga. Šis darbības formāts ir saglabājies cauri laikiem,» tā tikšanās reizē Valmierā, kur sarunās piedalījās gan nevalstisko organizāciju, gan pašvaldības pārstāvji, sacīja LSK ģenerālsekretārs ULDIS LĪKOPS.
Jau pašlaik mainās Latvijas dzīves vide. Novadu pašvaldībās atzīst, ka iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik dramatiski kā pirms teju desmit gadiem, kad savu dzimto pusi atstāja virkne cilvēku un ģimeņu. Pašlaik Latvijas laukos dominē viedoklis, ka tie, kas aizbraukuši, ir prom, bet tie, kas palikuši, ar vērtību pilnu sirdi raugās Latvijas rītdienā. Laukos dzirdēta vēl kāda doma: vairāk jācer uz to, ka saprātīgi rīdzinieki, latvieši, kuru saknes ir laukos, drīz muks no galvaspilsētas, lai mazāk stresainu un jēgpilnāku dzīvošanu atrastu klusākā, mierīgākā vietā, darbu meklējot arī stundas braucienā no mājām.
Cilvēkiem, kuros neviens nopietni negrib ieklausīties, psihologi iesaka skaļi sarunāties pašiem ar sevi vai pat rakstīt sev vēstules. Par tādu, vispirms pašiem sev adresētu vēstuli apvienot spēkus nākamā gada Saeimas vēlēšanām var uzskatīt arī ceturtdien publiskoto. To parakstījuši 20 Latvijā dažādos līmeņos pie varas jau bijušie un atkal tikt gribošie politiķi, kā arī dažas pietiekami pazīstamas personas. Viņi aicina, ka «startam 2018. gada Saeimas vēlēšanās ir nepieciešams apvienot izlēmīgus un mūsdienīgi domājošus politiķus un partijas no visas Latvijas, kuru vērtības sakņojas Rietumu demokrātijā un kam rūp mūsdienīga, izlēmīga un dinamiska Latvija».
Pēdējā laikā izskan daudz spekulāciju par politiskās partijas Vienotība nākotnes perspektīvām, tamdēļ vēlos iepazīstināt jūs ar savu redzējumu par šo jautājumu.
Pamazām Valmiera sakopjas, taču sakārtojamo objektu saraksts vēl pagarš. To vidū arī pilsētas kapsētas — to iekšējie celiņi un stāvlaukumi aiz vārtiem.
Arvila Ašeradena vēlme steidzīgi atkāpties no ekonomikas ministra amata ir skandalozs «lakmusa papīrītis», kas sabiedrībai izrāda Latvijas partiju sistēmas vājumu, cilvēcisko rezervju nabadzību. Turklāt Vienotība patlaban, pēc tās pārkārtošanās, ir viens no tiešām kaut cik spēcīgiem politgrupējumiem.