Reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola, arī Latvijā tika pieņemti grozījumi akcīzes nodokļa likumā – no 1.augusta par 15 procentiem samazināta likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Nesen darba kārtībā uz brīdi parādījās partijas Attīstībai/Par! (AP) rosinātā iniciatīva, ka Latvijā jāievieš arī ceļošanas pase, lai atvieglotu pilsoņu došanos uz ārvalstīm. Iniciatīvu gan ātri apslāpēja Iekšlietu ministrija (IeM), norādot, ka pašreizējais tehniskais nodrošinājums nav pielāgots vairāku pasu izsniegšanai.
Publiskajā telpā jau kādu laiku virmo diskusijas par dažādiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, un sarunu epicentrā ne pirmo reizi nonākusi arī dzērienu depozīta sistēma. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka pašvaldībām primārā interese ir tīra un sakārtota vide un tikai pakārtoti – ar kādām metodēm to sasniedz. Lai iedzīvotāji gribētu dzīvot, strādāt un veidot ģimeni savā pilsētā vai novadā, ikviena pašvaldības vadītāja interesēs ir pārraudzībā esošo teritoriju attīstīt un veidot patīkamu, tīru un kārtīgu. Tas nav tikai pašvaldības vadītāja kā laba saimnieka interešu jautājums, bet gan pašvaldības autonomā funkcija, kas noteikta ar likumu.
1989. gada 23. augustā norisinājās vēsturiskā «Baltijas ceļa» akcija. Pulksten septiņos vakarā ap diviem miljoniem cilvēku sadevās rokās un uz aptuveni 15 minūtēm izveidoja dzīvu ķēdi, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Precīzs akcijas dalībnieku skaits nav zināms, turklāt dažādos informācijas avotos tas būtiski atšķiras.
Pēc konsultācijām novados Vides un reģionālās attīstības ministrija paziņojusi, ka tiks pārskatīta novadu reformas karte un tiks veidotas 36 pašvaldības iepriekš plānoto 35 vietā – tāda ziņa vakar aplidoja Latviju plašsaziņas līdzekļus. Lai arī ministrs Pūce konkrētu vietu nenosauc, ir zināms, ka 36. novads būs Pierīgā, taču neskars dumpīgo Ikšķili, kas nepiekrīt piedāvātajam modelim.
Iespēja, ka par Sabiedrības integrācijas fonda padomes vadītāju varētu kļūt Saeimas vēlēšanās caurkritušais politiķis Imants Parādnieks, ir sacēlusi sašutumu gan sociālo tīklotāju publikā, gan dažā nevalstiskajā organizācijā. Jau tad, kad viņš tika ieskaitīts Ministru prezidenta padomniekos, valdīja teju vispārīgs viedoklis: tas ir nepelnīts amats.
Kopš jūlija sākuma norisinās Valsts ieņēmuma dienestu uzsāktā čeku loterija, un šosvētdien,11. augustā, tiks paziņoti pirmie laimētāji. VID aicina sabiedrību līdzdarboties ēnu ekonomikas mazināšanā, iesniedzot pakalpojumu un pirkumu apliecinošos dokumentus.
Nesen izdevās pabūt kaimiņzemē Igaunijā, uz kurieni parasti savā pirmajā ārvalstu vizītē dodas jaunievēlētie Latvijas prezidenti, lai stiprinātu kaimiņattiecības un vienotos par kopīgu attīstības stratēģiju, jo abas tautas Baltijas jūras krastos cauri gadsimtiem vieno visai līdzīga vēsture un ceļš uz valstisko neatkarību.
Kad jāstājas rindā uz vizīti pie speciālista, tad acis ieplešas, ja pieraksta laiks ir tajā pašā vai nākamajā mēnesī. Tas pats, ja jāveic izmeklējums plānveidā. Ir jautāts arī Vidzemes slimnīcā – kāpēc rindas, kuras it kā visu laiku sola īsināt, tomēr ir tik garas? Un atbilde ir pagalam vienkārša: ne jau tikai kvotas visu nosaka vai ierobežo, bet speciālistu trūkums arī. Ne visu, bet ir zināmas speciālistu grupas, pie kuriem jāgaida – pie mums, kaimiņos, Rīgā. Piemēram, endokrinologi, acu ārsti, arī neirologi, arī kardiologi, deguna un kakla slimību speciālisti.
Pagājušā nedēļā pēc anonīma zvana par Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā it kā ievietotu spridzekli no tās tika steigšus evakuēti visi pacienti, vai nu pārvedot tos uz citām ārstniecības iestādēm, vai veselākos atlaižot uz mājām.
Kocēnu novada z/s Dzintari un Andrejs Kārklis, Kocēnu novada z/s Zilūži un Jānis Grasbergs, Burtnieku novada SIA Zemturi ZS – Imanta un Jānis Višņevski, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Straupe un tās izcilais vadītājs Imants Balodis, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku LPKS VAKS un tās mūsdienīgais valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, – lūk, tie ir tikai daži spilgtākie, sekmīgākie mūsu reģiona lauku uzņēmēji – Zemkopības ministrijas prestižākā apbalvojuma Sējējs laureāti. Ministrijas mājas lapā sadaļā www.Sejejs.lv zelta burtiem par šo balvu teikts: Ar lepnumu par labākajiem saimniekiem Latvijā.
Aizvadītajā nedēļā, saziņas līdzekļos izgaismojot notikumus, pārsteidzoši lielu ievērību guva ziņa, ka Tukumā darbu sāk riepu pārstrādes rūpnīca, kura gadā tiks galā vismaz ar pusi nolietoto riepu, kas gadā rodas Latvijā. Investējot 2,6 miljonus eiro, Baltijā un arī Eiropā vienu no modernākajām riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcām te ir izveidojis «Eco Baltia grupas» vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide», kas līdz šim novadā bija pazīstams kā atkritumu savācējs.
Aizvadītajā sestdienā notika divdesmit pirmais politiski represēto salidojums Ikšķilē. Politiski represētie ik gadu pulcējas, lai tiktos ar saviem likteņbiedriem, atcerētos izsūtījumā pavadīto laiku un apspriestu šodienas aktualitātes.
Rādās, ka Rīgas domes opozīcija savu īso veiksmes brīdi būs (veiksmīgi) palaidusi garām. Nesanāca varu pārņemt, nu var nesanākt arī pašvaldības atlaišana. Vakar «amerikānietis» Oļegs Burovs, pilsētas galvas p.i., jutās kļuvis daudz drošāks savās cerībās savākt pietiekamu balsu skaitu sevis ievēlēšanai.
Vēl nesenā atmiņā divi lieli pilsētu svētku tirdziņi ar bezgala interesantiem amatnieku izstrādājumiem, vispirms Cēsīs un tad Valmierā. Vēl pirms tam – Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā, uz kuru mūsu pilsētā bija saradušies ciemiņi no 25 valstīm. Kolosāla pārstāvniecība un vēl kolosālākas iespējas vietējiem amatniekiem, arī mājražotājiem, kuru virtuvēs vai kādās citās piemērotās telpās top kādi ilgspēlējošie gardumi, ar savu piedāvājumu nokļūt vismaz Eiropā, protams, arī kādu lielāku naudiņu nopelnīt. Cita starpā, tās ģimenes, kuru bērni un jaunieši ar BMX nodarbojas, nav gluži no tā nabagākā gala katrā savā valstī...
Daudz ūdeņu aiztecējis kopš tā laika, kad atkal kļuvām brīvi, kad atguvām valsts neatkarību. Tie, kas šajā laika posmā bijuši pie varas, aizgūtnēm lielās, cik ārkārtīgi pūlējušies, cik daudz labu darbu padarījuši tautas labā. Kāds mazumiņš padarīts, protams, ir, bet cik ļoti daudz pieļauts kļūdu, neizdarības, ļaunprātības, cik izsaimniekots, zagts, redzam tieši šodien. Ne velti jaunais Valsts prezidents Levita kungs saka – jāizmēž trīsdesmit gados sakrājušies mēsli. Nevis kādā atsevišķā kaktiņā, bet valstī kopumā. Un tā jau ir nopietna valoda un trauksme.
Lipīgais pantiņš no izrādes Šveiks ienāca prātā, domājot par gluži valstiskām lietām. Zinām, kādās mokās tapa Latvijas šodienas valdība, zinām arī to, ka Ministru kabineta veidošanas procesā premjers Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības nāca ar iniciatīvu valdības koalīcijas partijām parakstīt fiskālo paktu – stipru papīru, ar kuru partijas apņemas izpildīt un turēties pie Latvijas vidējā termiņa budžeta prognozēm, tostarp apņemoties šogad neatbalstīt nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu. Tēlaini to visu varētu nosaukt par valdības solījumu ar nodokļiem nespēlēties. Nu, vismaz šogad noteikti.
Dzelzceļa jomā pēdējā laikā notikuši būtiski notikumi. Daļa no VAS «Latvijas dzelzceļš» valdes nolēmusi atkāpties,ir noslēgts līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi. Lai arī notikumi ir būtiski, tos var uzskatīt tikai par sākumu saukļa «Dzelzceļš kā pasažieru pārvadājumu mugurkauls» īstenošanai.
Noslēgumam tuvojas skandāls ap «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) vadības maiņu – kā liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikumi, viena no lielākajiem valsts uzņēmumiem vadība tiks meklēta ārvalstīs.
Es negribu no Ekonomikas ministrijas prasīt naudu, man ir divi ieteikumi, kā varētu tikt pie naudas. Pirmais ir par alus nozari. Šobrīd es ar savu komandu nopietni apsveru iespēju Valgā atvērt interneta veikalu alus tirgošanai internetā alus garšu kolekcionāriem visā pasaulē. Lai tur, Igaunijā, maksātu pievienotās vērtības nodokli, lai tur maksātu arī akcīzes nodokli.