Viedokļi

Nu jau vairs nevienam nav jāatgādina, ka ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību valstī dzīvojam un arī vēl saimniekojam valdības izsludinātajā ārkārtas situācijā. Tā pašlaik līdz 14. aprīlim nosaka dažādus aizliegumus un arī ierobežo pilsoņu ne vienu vien līdz šim it kā pašsaprotamu rīcības brīvību. Likumā «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» līdz šim bija noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, jau izsludināto ārkārtējo situāciju vienu reizi pagarināt, bet uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. 

Piekritīsiet, ka tirgotāji pašlaik atrodas frontes otrajā līnijā, tūlīt aiz mediķiem un operatīvajiem dienestiem, jo darbs sai­stīts ar augstu riska pakāpi. Katru dienu pārdevēji saskaras ar aptuveni pusmiljonu cilvēku. Lai aizsargātu darbiniekus un veikalu apmeklētājus, ir ieviesti fiziskās distancēšanās pasākumi, pēc iespējas uzstādīti aizsargstikli un lietotas sejas aizsargmaskas, samazinātas pašapkalpošanās iespējas. Pircējiem pēc iespējas tiek piedāvāti dezinfekcijas līdzekļi vai vienreizējās lietošanas cimdi.

Es esmu cilvēks, kam garšo labi pagatavoti un garšīgi ēdieni (nu, būsim godīgi, to var redzēt arī pēc manām formām), un šo­brīd, kad sanāk nedaudz vairāk būt mājās, – taciņa uz ledusskapi ir iemīta. Ir nopirkta pārtika it kā ilgākam laikam, bet realitātē uz veikalu ir jāiet reizi trīs dienās, jo, pa mājām dzīvojot, maz pamazām viss tiek apēsts. Un, dzīvojot divatā, it kā tik daudz pārtikai nevajadzētu aiziet. Tāpēc šobrīd vairs neeju meklēt labumus uz ledusskapi, bet sēžu dīvānā un graužu semočkas. Tas gan nenāk par labu manam kuņģim, bet netiek apēstas tik daudz liekas kalorijas.

Galvenais – glābt dzīvības, ekonomika izcietīsies! Jo bargāki karantīnas pasākumi tiek ieviesti, jo straujāk pēc epidēmijas atkopjas saimnieciskā dzīve – šī ir pirms gadsimta iegūta pieredze, kas apmaksāta ar daudz traģiskāku cenu nekā mūs piemeklējušais koronavīruss.

Laikā, kad valstī Covid-19 draudu dēļ ir noteikta iedzīvotāju sociālā distancēšanās, pašizolācija un daļai arī karantīnas periods, visnotaļ apsveicama ir Valmieras pilsētas pašvaldības iniciatīva maksimāli atbalstīt vietējos uzņēmumus.

Kā zināms, augsta ranga politiķiem bieži vien piemīt brīnišķīgā spēja, gari un plaši runājot par blakus lietām, maz ko pateikt par galveno. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī ekspremjers, šobrīd Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kas visiem spēkiem Latviju glāba no iepriekšējās krīzes, bet nu viņam glābēja loma jāuzņemas jau Eiropas mērogā.

Smagi pārbaudījumi allaž ir tas laiks, kad visspilgtāk parādās cilvēku un nācijas patiesā būtība un vērtība. Vienā vārdā – morāle. Tā ir arī tagad – šī nāvējošā vīrusa uzbrukuma laikā.

Šodien vēlos padalīties ar kādu no savām atmiņām, lai lasītājam maza atslodze no ikdienas un varbūt  noderēs mana stāsta nobeiguma atziņas. 

Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē vismaz oficiālajā līmenī valda pārliecība, ka koronavīrusa Covid-19 (vai pareizāk – šā vīrusa apkarošanas) izraisītās ekonomiskās problēmas ir pārejošas un tautsaimniecības atgriešanās uz pozitīvas nots atsāksies jau pavisam drīz pēc tam, līdzko būs izdevies apturēt pandēmiju.

Šodien ir 1. aprīlis, ko mēdzam dēvēt arī par smieklu dienu, kurā – dzīvojot ierastā režīmā – neiztikt bez izjokošanas. Šogad prāts īsti uz jokiem nenesas, drīzāk ir dusmas par kādu valsts apmaksātu zāļu lietotāju bezatbildīgu muļķošanas kampaņu nu jau pāris nedēļu garumā.

Nezinu, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, bet man katru rītu vissvarīgākā informācija publiskajā telpā parādās vien pēc desmitiem, kad tiek oficiāli paziņots iepriekšējās diennakts Covid-19 skarto līdzcilvēku skaits. Teikšu godīgi, uz pasaules karstāko valstu fona, pat Baltijā starp trim māsām Latvija te izskatās pietiekami solīdi.

Covid-19 pandēmija ir strauji mainījusi ekonomiskos apstākļus. Sakarā ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu visā pasaulē 2. ceturksnī dziļa ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama. Taču mūsu galvenais scenārijs ir tāds, ka IKP pieaugums gada otrajā pusē atjaunosies. IKP 36 OECD valstīs 2020. gadā kopumā samazināsies par 2,6%. 2021. gadā IKP palielināsies par 3,6%, bet bezdarbs būtiski pārsniegs pēdējos gados sasniegto līmeni.

Pašlaik, kad par vīrusu jau esmu domājusi un apdomājusi, vajag ķerties klāt brīvā laika aizpildīšanai (lai nesanāk tikai sēdēt pie televizora/datora/grāmatām). Lai ģimenes lokā varētu nedaudz arī pasmieties un izklaidēties, var uzspēlēt spēles – galda, lomu, kāršu. Piemēram, «Mēmo šovu», kura pamatā ir izlozētā vārda parādīšana, izmantojot žestus un aktierspēli, taču nerunājot, neizdodot skaņas un nenorādot uz priekšmetiem telpā. 

Jā, tās pašas, ko rīko «mēra laikos». Ārkārtēji apstākļi ne tikai rada ārkārtējas problēmas un to risinājumus, bet dažam – arī ārkārtas iespējas. No tām, normālai dzīvei atjaunojoties, ir pārāk grūti atteikties. 

Šī Covid-19 radītā situācija liek citādi paskatīties uz lietām. Vai tev ir kāds mērķis? Vai tu to esi formulējis vai ne, tev tomēr, rupji sakot, jāspēj izdzīvot. Visās šī vārda nozīmēs. Un šo mērķi tu faktiski vari sasniegt divos veidos. 

Mazai atslodzei no ikdienas! Atceries, ka tās bija populāras pamatskolas laikā? Es atceros, tikai žēl, ka nav neviena saglabāta. Tur bija tie daudzie jautājumi, piemēram, simpātija; antipātija; mīļākais ēdiens; mīļākā grupa; tava iesauka utt. Kādas atbildes es tagad rakstītu, ja kāds man tādu iedotu aizpildīt?

Lai gan pēc Saeimas deputātu un ministru pēdējo nedēļu rosības var rasties priekšstats, ka šobrīd varasvīru galvenās domas un lemšana saistās vien ar draudiem, nevar neatzīt, ka šī brīža situāciju dažas partijas steidz izmantot arī savu, sen jau deklarēto politisko mērķu sasniegšanai.

«Kāds šajā visā būs cietējs – tas ir skaidrs. Domāju, cietīs dažādas nozares. Ir biznesi, kuri cietīs, bet ir biznesi, kuri varētu uzplaukt, jo šis ir arī iespēju laiks,» tā par šobrīd pasaulē valdošo epidēmiju domā ekspremjers, ceļotājs un uzņēmējs Māris Gailis, izpelnoties visai skarbu kritiku interneta komentāros, lai arī sakarā ar ārkārtas stāvokli bijis spiests atcelt vairākus gan izklaides, gan darījumu ceļojumus. 

Šķiet, pirms pāris gadiem kaut kur sanāca lasīt vietējo cilvēku pukošanos par to, ka ārzemēs aizbraukuši tā sauktie ekonomiskie trimdinieki uz Latviju brauc galvenokārt tāpēc, lai ar savām mītnes valstu lepnajām algām par Latvijas lētajiem izcenojumiem labotu un protezētu zobus, izmantotu vēl dažu labu specifisku medicīnas pakalpojumu.

Koronavīrusa Covid-19 globālā pandēmija agri vai vēlu taču tiks uzvarēta, tomēr vīrusam jau ir arī citas, politiskas un ģeopolitiskas sekas, kuras ar augstu ticamības pakāpi atstās ievērojami lielāku ietekmi uz mūsu turpmāko dzīvi, izejot tālu aiz medicīnas, epidemioloģijas utt. robežām.