Latvijas Republikas Saeimā speciāli radītā deputātu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kā zināms, pašlaik notiek VARAM ierosinātās un Ministru kabineta akceptētās valsts administratīvi teritoriālās reformas projekta sagatavošana likuma otrajam lasījumam.
Lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no migrējošiem savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, ar rītdienu, 7. februāri, kā zināms, visā Latvijas teritorijā atkal tiek ieviestas papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē beidzot pienāca brīdis, kuru gaidīt nācās vairāk par trim ar pusi gadiem, – pēc ilgas tielēšanās un dažādiem grūti saprotamiem manevriem Lielbritānija beidzot oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Tiesa, vēl vismaz līdz šā gada beigām turpināsies sarunas par Briseles un Londonas turpmākajām sadarbības formām, tomēr vismaz šis solis beidzot ir sperts.
Joprojām nevaram lepoties, ka mums kadri būtu pilnībā nokomplektēti. Gadās, ka uz vakancēm VUGD pieteikušies pa-dsmit kandidāti, kuri pēc policijas datora un medicīniskās komisijas līdz mūsu vērtēšanai nemaz nenonāk, jo ir jāvar pamatlietas – sevi nest un reizēm vēl kādu glābt, bet bieži vien nopietnas mugurkaula problēmas ir diezgan jauniem cilvēkiem, tāpat daudzus izbrāķē psihologi dažādu fobiju dēļ.
Saviem draugiem jautāju – kas ir mīlestība? Daudzi teica, ka to nevar izskaidrot, bet var izjust, savukārt citu viedokļi: «Sirds un dvēseles magnetizēšana.» «Vienā vārdā sakot, tā ir uzticība otram cilvēkam.
Valsts drošības dienesta kategoriskā prasība, ka tam par vairākiem desmitiem miljonu eiro Rīgā ir jāceļ jauna ēka, nepatīkami pārsteidza ne tikai sabiedrību, bet arī daudzus Saeimas deputātus koalīcijas frakcijās.
Informācijas un tehnoloģiju laikmets ļauj mums iegūt informāciju daudz ātrāk, tāpat arī ar to apmainīties un pat izgāzt savas dusmas neadekvātā veidā. Informācijas telpā aktualizējies jautājums par mobingu skolēnu vidū, kas notiek gan klātienē, gan tiešsaistē, piemēram, WhatsApp grupās, tomēr tas ir aktuāli arī darba vidē, bet, iespējams, tā ir latviešu mentalitāte, ne velti tautā ir teiciens: «latvietis latvietim – gardākais ēdiens».
Kā rādās, politiķu skurbā sajūsma par to, ka valdība ir nostrādājusi gadu un veikli pārcietusi mediķu protestus, «nebeidz beigties». Baidos, ka šādā pacilātībā valsts vara tiešām var nolaisties līdz mēģinājumam pilsoniskai sabiedrībai ierādīt «tās īsto vietu».
Esam tik dažādi. Kas vienam ekskluzīvs, tas otram – nederīgs. Tā kā dabas māte mūs radījusi ar ļoti atšķirīgu ādas struktūru un jutību, tad savu tuvinieku un paziņu lokā zinu pietiekami daudz cilvēku, kuri gadiem ilgi sevi uzskata par Latvijas kosmētikas senākā lielražotāja, uzņēmuma «Dzintars» faniem ne tikai vārdos, bet arī regulārā šīs ražotnes izteikti barojošā sejas krēma «Niveja» patērētājiem.
Vēl dažas dienas, un jaunajā, 2020. gadā, būsim nodzīvojuši pirmo mēnesi. Pirmo gadu aizvadījusi arī K. Kariņa vadītā valdība. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi politiskie spēki veido valdošo koalīciju, varam apsveikt Ministru prezidentu par spēju to visu saturēt kopā.
Ja man prasītu, cik Latvija ir stipra pasaules frisbija mērogā, tad oficiālā atbilde noteikti būtu – 26. stiprākā. Tieši šādu pozīciju mēs ieņemam pasaules reitingā.
8. februārī gaidāms politiskais pasākums, kas solās būt visai interesanta izrāde tiem, kas sekojuši līdzi vai pat atbalstījuši tādu partiju kā KPV LV. Jāatgādina: KPV ir abreviatūra no «Kam pieder valsts», bet 8. februārī ir gaidāms minētās partijas kongress.
Pirms dažām dienām kādā kafejnīcā pamanīju plāksni ar uzrakstu: «Kafiju 5 EUR; Kafiju, lūdzu 3 EUR; Labrīt! Vienu kafiju, lūdzu. Paldies! 2 EUR.» Aizdomājos par to, ka mūsdienās es bieži nedzirdu no cilvēkiem vārdus: lūdzu un paldies. Kāpēc cilvēki tos nepasaka? Vai tiešām ir tik grūti izteikt šos divus vārdus?
«Un visa plašā pasaule ir liela smaga asara» – ar šo Jāņa Poruka dzejas rindu ceturtdien Saeimā ziņojumu par gada laikā paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos sāka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Līdz Valentīndienai vēl nedaudz vairāk kā divas nedēļas, tomēr veikalos jau labu laiku nopērkami visādi tematiski nieciņi – gan dažāda lieluma sirsniņas, gan fotorāmīši, gan lācīši, gan šokolāde, kurai uz iepakojuma uzzīmētas sirsniņas.
Latvijas 40. valdība ir ne tikai noturējusies apaļu gadu, bet arī to raiti nostrādājusi. Pārliecinājies, ka viņam zem kājām ir kaut cik stabils pamats, Ministru prezidents mums sola/draud ķerties klāt nodokļu sakārtošanai. Varbūt kādu beidzot arī samazinās?
2019. gadā, balstoties uz pirmo 11 mēnešu datiem, acīmredzami dzimstības pieaugums Latvijā būs vai nu pats mazākais, vai viens no zemākajiem vēsturē. Tāpat ne šis, 2020. gads, ne arī nākamie gadi mums nekā priecīgāka nesola, jo mēs ieejam jau otrajā paaudzē, kas deviņdesmitajos gados, potenciālie vecāki, piedzima uz pusi mazākā skaitā.
Fonds «Plecs» uzsācis ziedošanas kampaņu, lai varētu turpināt darbību – veicinātu audžuģimeņu kustību, izglītotu tās ģimenes, kuras gatavas uzņemt pie sevis audžubērnus.
Norvēģija ir ļoti bagāta valsts, kura tieši tāpēc var atļauties būt samērā neatkarīga gan politikā, gan ekonomikā. Cik nu tas mūsu globalizācijas laikmetā vispār iespējams. Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču ir starp Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
Pirms piecpadsmit gadiem cilvēkiem Latvijā jēdziens labdarība īsti nebija svešvārds, bet kaut kas tāds, no kura labāk turēties pa gabalu. Cilvēki uzskatīja, ka ir nabadzīgi. Tas ir saprotams, jo tad bija pavisam cits labklājības līmenis, arī demokrātijas pieredze bija niecīga. Labdarība un ziedošana bija kaut kas svešs, līdz ar to, laikam ejot, ir notikusi sava veida evolūcija cilvēku domāšanā.