Pēc desmit dienām Lielajā talkā atkal būsim tie muļķīši, kas līdīs pa krūmiem, pildot maisu tūkstošus ar plastmasas taru, tikmēr kaut kur Piebalgas pusē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, skatoties pa savas mājas logu, arvien neredzēs nevienu tukšu plastmasas pudeli, joprojām atgaiņājot visus uzmācīgos depozīta sistēmas vaukšķus.
Nervozitāte un nagu graušana atsākas tajā mūsu, žurnālistu, cunftes daļā, kas paštaisni uzskata sevi esam daudz pareizāku par citiem «klaviatūras dauzītājiem». Interesanti, kurā brīdī viņi pilnībā ļausies izmisumam un pavisam atklāti sāks lamāt «stulbo tautu»? Pagaidām šīs grēmas jādzird tikai pa kaktiem.
Latvijas Televīzijā nesen izskanēja nozares eksperta un kādas sēklaudzēšanas saimniecības saimnieka viedoklis par to, ka kūlas kontrolēta dedzināšana lauksaimniecībā būtu tomēr jāatļauj, jo tam, lūk, esot agronomisks labums, īpaši jau tur, kur nodarbojas ar sēklaudzēšanu.
Bez lieka skaļuma, bet ar pietiekami lielām ambīcijām — pieteikumiem uz izciliem rezultātiem nākamās Saeimas vēlēšanās un savu biedru vēl lielāku klātbūtni valdībā — iepriekšējā sestdienā uz savu nu jau 29. kongresu pulcējās Latvijas Zaļās partijas biedri. Vispozitīvākā gaisotne kongresā bija, kad «zaļos» ministrus — veselības ministri Andu Čakšu un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani — kā vai pašus labākos savā valdībā centās slavēt premjerministrs Māris Kučinskis. Viņš arī paguva ieteikt, ka būtu svarīgi, lai nākamajās vēlēšanās Čakša atkal būtu deputātu kandidāte un startētu tieši Rīgas sarakstā. Kā būtisks aicinājums (var pat teikt, ka norāde) bija arī Kučinska teiktais par Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības kopā būšanas lielo spēku, jo vēlētāji augstu vērtējot tieši ZZS (Zaļo un Zemnieku savienības) zīmolu. Vienlaikus premjers arī izteicās, ka viņām kā šīs partijas darbošanās vērotājam radies priekšstats, ka tās iekšienē daudz kas vēl nav līdz galam izrunāts, un izteica cerību, ka to nu ir iespējams izdarīt kongresā.
Jau esam pārlaiduši martu — kaķu mēnesi, taču siltāka laika parādīšanās mūsu klimatiskajā joslā dzen no tumsas ārā uz gaismu ne tikai kurmīšus. Kaut parkos un skvēros koki un krūmi joprojām bez lapām, jaunatne iet dzīvē! Interesanti pavērot šodienas tīņus viņu tik iecienītajā vietā — Karātavu kalna skvērā, kur ik rītu noteiktu distanci veic sešas no mūsu ģimenes astoņām kājām.
Aizvadītajā nedēļā norisinājās «Jauniešu iedvesmas forums», kurā Valmieras apkārtnes jaunieši dalījās ar pieredzi ceļā uz savu darbu. Mārtiņš Sausais, kurš pašlaik ir Siguldas bobsleja trases ledus meistars, stāstīja, kā nonācis šajā profesijā, ko augstskolā nemāca un par savu lielo apjukumu pēc vidusskolas pabeigšanas:
Turpinās skandāls ap kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča atrašanos šajā amatā. Vēl marta otrajā pusē viņa advokāti vērsās ar prasību Eiropas Savienības (ES) Tiesā par nelikumīgu amata pilnvaru ierobežošanu, bet nupat savus pārmetumus Latvijai par šo jautājumu izteica arī Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras Padomes loceklis ir Rimšēvičs.
Kemerovas traģēdija ir jau pagājībā. Protams, ne krievu cilvēkiem, kas tirdzniecības centrā notikušajā ugunsnelaimē zaudēja tuviniekus, ne tiem desmitiem ģimeņu, kas būtībā bija tuvu prāta aptumsumam, jo noskatījās, kā dūmos nosmok un sadeg viņu bērni, bet gan jau lielvara pamazām visu liek dziļākajos plauktos, kurus labāk nekustināt.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nākusi klajā ar ziņu, ka arvien retāk bez bioloģisko vecāku gādības palikušie bērni nonāk bērnunamos. Kad jāizvēlas ārpusģimenes aprūpes forma, tad atbildīgās institūcijas biežāk raugās aizbildņu un audžuģimeņu, nevis sociālo centru virzienā, kur kādreiz bērns valsts vai pašvaldības aprūpē tika nodots nevis uz nedēļām vai mēnešiem, bet gadiem.
Bieži šausmināmies par laika apstākļiem, par ziemas neatkāpšanos un sniegu maijā. Rodas jautājums — kāpēc ir radušās pārmaiņas dabā? Atbilde esam mēs paši, jo cilvēka saimnieciskās darbības, piemēram, mežu izciršanas, akmeņogļu un naftas produktu sadedzināšanas, transporta, rezultātā ir mainījies klimats.
Šonedēļ kredītiestāde publiskoja savu svaigāko pētījumu par Latvijas uzņēmēju noskaņojumu. Jau gadu mūsu biznesa aprindas kopumā uzrāda diezgan pārliecinošu optimismu gan par ekonomikas attīstību valstī, gan savām finansēm. Tiesa, galvenie labsajūtas izrādītāji gluži pašsaprotami ir lieli uzņēmumi, spēcīgi eksportētāji, firmas ar ārzemju kapitālu.
Šajā gadsimtā dzimušie Latvijas iedzīvotāji, kuri tagad aktīvi piedalās dažādās interneta un sociālo tīklu kampaņās par pašmāju banku biznesa pēdējo pāris mēnešu aktivitātēm, iespējams, nemaz vairs nepiedomā par šo vēl pirms viņu pasaulē nākšanas notikušo pirmo bankas krahu atjaunotās Latvijas vēsturē. Tomēr naudas lietas prasa precizitāti — tikai otrdien, 3. aprīlī, no mūsu valsts Uzņēmumu reģistra tika izslēgta leģendārā Banka Baltija!
Ir iestājies pavasaris, un tuvojas vasara. Sāk atmosties daba, un labprātāk dodamies ārpus telpām, tā nemanot padarām aktīvāku savu ikdienas rutīnu. Bieži to darām neapzināti, izvēlamies vairāk pārvietoties kājām vai izmantojam no «ziemas miega» izpakoto riteni. Tas ir lielisks veids, kā ikdienā palielināt aktivitātes, bet, ja runājam par tādu nopietnāku pievēršanos aktīvākam dzīvesveidam, tad var sākt jau domu līmenī. Izpētīt pieejamās iespējas un atrast sev piemērotāko vietu vai nodarbību veidu. Valmiera ir pilsēta, kurā ir visai plašs pieejamo aktivitāšu klāsts — zumba, joga, aerobika, tuvcīņa utt. Šķiet, katrā rajoniņā ir viens sporta klubs vai aktivitāšu vieta, ja negribas doties tālu.
Lai arī šīs Lieldienas mūs nelutināja ar sauli un silti pavasarīgu laiku, katram tomēr pēc savām vēlmēm un iespējām daudzajās brīvdienās bija kurp iet, līdzdarboties un prieku rast. Kādā valmieriešu ģimenē, kur ome, opītis un viņu audzināšanā nodotais piecgadīgais brālītis, pavasara brīvdienās no Anglijas ciemos sagaidīja puisēna māmiņu, tēti un divgadīgo māsiņu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Likumu grozījumus, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā, Saeima pēdējā lasījumā pieņēma 22. martā.
Pirms dažām dienām redakcijā bija ieradies kāds Liesmas lasītājs ar jautājumu, vai, Latvijas simtgadi sagaidot, Valmierā nevajadzētu atjaunot plāksni pie ēkas Leona Paegles ielā 45 ar vēstījumu, ka šajā vietā kādreiz atradušās Ģīmes dzirnavas, kurās 1863. gadā dzimis latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmija) dibinātājs, komponists Jāzeps Vītols.
Latviešiem laikam ļoti patīk lozungi. Viss ir slikti, mums nekā nav... Tas, ko mēs mācījām, nav pareizi, to, ko mēs mācīsim, īsti nezinām. (...) Un te parādās kāda problēma: arvien mazāk vecāki lūdz bērnus piespiest sevi darīt lietas nopietni un kārtīgi. Jo arī paši tā nemēdz darīt. Ir tāds zināms paradums — darīt lietas diezgan pavirši. Un, kamēr mēs gan pamatskolā, gan vidusskolā nevērsīsim audzēkņa uzmanību uz to, ka tas, ko viņš dara, ir jādara kārtīgi, ka mācību stundā nav jāpļāpā un nevajag traucēt citus, tikmēr... Tā jau ir sabiedrības attieksme pret vispārējo viedokli.
Pietiekami reti ir tādi gadi kā šis (iepriekšējais bija 1956. un nākamais būs vien 2029.), kad kristiešu lielās ticēšanas — Lieldienu — pirmā diena sakrīt ar 1. aprīli — lielāko neticēšanas dienu, kad baidāmies tikt izjokoti. Par kristiešu svētkiem, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, vairumam cilvēku ir pietiekami liela skaidrība, taču par Joku dienas — 1. aprīļa — īpašo vietu kalendārā viena skaidrojuma nav. Tās viena pret otru stāv tik lielā pretrunā, ka kopā, šķiet, nesader nekādā veidā, jo tiek uzskatīts, ka 1. aprīlī ir dzimis Jūdass (cilvēks, kurš, uzdodamies par draugu, Jēzu nodod). Pat vēl vairāk, senāki ticējumi vēsta, ka tieši 1. aprīlī no debesīm cilvēku apmuļķošanai velns nomests. Nav gan teikts, vai tas pietiekami labsirdīgais, kas Latvijas purvos un arī kādā Jaunsudrabiņa romānā mitinās, vai arī tiešām sātaniskais, Bībelē minētais un cilvēku prātus uz ļaunumu kūdošais. Ar to pirmo latvieši tīri labi vienmēr ir mācējuši galā tikt un paši viņu allaž muļķojuši, bet ar otro gan nevienam nekādai sadzīvošanai nevajadzētu būt, jo tas jau kopš kristietības ienākšanas baltu zemēs te tikai un vienīgi no svešas pasaules sātaniskas negantības ir šurpu gādājis un, ja tā labi izvērtē, šodien vēl lielākos apjomos te turpina vairot.
Šīs nedēļas viens no svarīgākajiem notikumiem pasaulē bija vairāk par simt Krievijas diplomātu izraidīšana no virknes rietumvalstu, ieskaitot arī Latviju. Diplomāti tika izraidīti, solidarizējoties ar Lielbritāniju, kura apsūdz Krieviju, ka tā, «ļoti ticams», organizējusi Lielbritānijā dzīvojošā bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu.
Publiskajā telpā arvien vairāk uzvirmo divas tēmas, proti, jautājums, vai tautsaimniecība pārkarst un vai tas ir tik slikti, ka atgūstam krīzē zaudēto. Uz šiem jautājumiem atbild Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula un Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Mārtiņš Kazāks, raksturojot arī to, kādas pazīmes liecina par veselīgu ekonomiku.