Viedokļi

Šovasar vairāki pilsētnieki, apbraukājot Latviju, izbrīnā vaicājuši: kādēļ tīrumos tagad aug tik daudz lauku pupu? Izrādās, viņi neko nav dzirdējuši ne par ES zaļināšanas nosacījumiem, ne arī par pupām kā vērtīgu kultūraugu sekas maiņai un zemes ielabošanai. Bet tāds nu reiz ir pilsētnieks, viņu interesē galvenokārt tikai jebkuras lauksaimniecības nozares gala iznākums — pārtikas produkts lielveikala plauktā. Taču ražotājiem nu par vēl vienu galvassāpi vairāk.

Vasara un precību mēnesis augusts nu jau ir aiz muguras. Lai arī vārda precības saknē ir vārds «prece», kas visticamāk nāk vēl no tiem senajiem laikiem, kad tēvs, izprecinot savu meitu, deva līdzi lielu pūru, tomēr tas nav veids, kā skatīties uz precēšanos un tai sekojošo laulības dzīvi. Vīram sieva un sievai vīrs nav nekāda prece, kuru iegādājas kā jaunu skaistu auto, bet pēc pāris gadiem, ieraugot uz ielas skaistāku, un jaunāku, tūdaļ to iekāro un dara visu, lai pie tā tiktu.

Pašvaldības var tikai apskaust valsts varu — jo visas ministru un parlamentāriešu perspektīvas strikti aprobežojas vien ar nākamā gada oktobra pirmo sestdienu (6. datums, starp citu). Savukārt vietvarām jau ir bažīgi jāraugās, cik strauji tām nāk virsū 2021. gada jūnijs.

Bībelē Mateja evaņģēlija 13. nodaļā teikts: «Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.» Kad šo domu attiecinām uz naudu un cilvēku atšķirīgām iespējām dzīvot kaut cik pārtikušiem, tad Saeimas 2015. gada novembrī pieņemto solidaritātes nodokļa likumu aptuveni 6000 valsts iedzīvotāji, kuri algā mēnesī saņem vismaz 4000 eiro, var uzskatīt par Bībelei neatbilstošu. Lai gan liela daļa no šiem tūkstošiem Bībeli nav pat pāršķirstījuši, daudziem no viņiem pret reālajām un it īpaši morālajām vērtībām ir tāda attieksme, it kā šīs rindas būtu rakstītas tieši viņu rīcības attaisnojumam. Kā gan likumdevēji Saeimā tā vietā, lai viņiem dotu vēl un vēl, ir uzdrošinājušies no viņiem sākt kaut ko arī ņemt?

Vēl līdz piektdienai Valmieras pašvaldībā gaida iedzīvotāju izteikumus par centra apļa jauno satiksmes organizācijas shēmu. Ja nu kādam tā ir pirmā dzirdēšana, sīkāk par to rakstīts  ej.uz/centraaplis.

Latvijā jau faktiski kopš neatkarības atjaunošanas darbojas tāda organizācija kā Ārvalstu investoru padome. Kā jau noprotams no nosaukuma, organizācija pārstāv Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmēju intereses, pie kam de facto pārstāvētas tiek tikai rietumvalstu uzņēmēju intereses. Bijušās PSRS valstis ar Krieviju priekšgalā, kā arī Ķīnas uzņēmēji ar savām interesēm kaut kā veikli ir atstāti «aiz iekavām».

Bērniem ir izjokošanas spēle «No šīs vietas nedzird». Kad viens kaut ko stāsta, otrs pēkšņi paziņo, ka no vietas, kur viņš sēž, nekā nevar dzirdēt. Ja stāstītājs tam netic, abi apmainās vietām. Pēc tam nosacītais nedzirdētājs otrajā vietā vispār skaļi nerunā, vien tēlodams plāta muti. Nu arī stāstītājam nākas atzīt, ka no tās vietas nekā nevar dzirdēt...

Vakar pēc divu mēnešu raženas atpūtas darbu atsāka 12. Saeimas deputāti. Zīmīgi, ka 4. septembrī pirms 140 gadiem dzimis viens no Latvijas valsts izveidotājiem un dibinātājiem Kārlis Ulmanis, tāpat zīmīgi, ka pirms deputātu brīvdienām pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pamatojot savu ierosmi ar nepieciešamību pēc straujākām reformām, aicināja Saeimu rudens sesijā lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras.

Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā,  sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!

Atkal paši uzpūšam sevī bailes no lielā lāča, paši tajās degam. It kā smieklīgi, bet patiesībā skumji ir dzirdēt autoritatīvus valstsvīrus mierinām sabiedrību: ziniet, Krievijas un Baltkrievijas kopējie militārie manevri tomēr nav Latvijas iespējamās okupācijas starts.

Sēdot Rīgā, arī Valmierā vai Vidzemes augstienē pie televizoriem, ir interesanti vērot par gadsimta plūdiem dēvētos ūdeņus Latvijas austrumos. Internetā populārs kļuvis kāds Latgales puisis, kurš jautri dodas peldēties pārplūdušā kviešu laukā. Taču pat uz mazāko jautrību prāts nenesas nedz šī, nedz arī citu nenovākto lauku saimniekiem. Šādus plūdus nepieredzējušajiem tā arī nesaprast tā sirmgalvja izjūtas, kurš atteicās evakuēties no ūdens appludinātās mājas, jo laivā līdzi taču nevarēs aizvest viņa divas govis...

No dažiem Vecrīgas suvenīru veikalu skatlogiem, gluži kā svētie no ikonostasa, uz garāmgājējiem noraugās skaistas lellītes. Cilvēks ir mazliet līdzīgs tradicionālajām krievu rotaļu lellēm — matrjoškām, kur izdobtā koka lellē var ievietot tieši tādu pašu lelli, tikai mazāku, savukārt mazākajā var ielikt vēl mazāku. Tā arī mēs, cilvēki, esam miesa, dvēsele un gars. Miesa — ārējais veidols, telts, kurā mājo dvēsele un gars. Ar šo vārdu ir vismazāk neskaidrību. Miesai vajag maizi, ūdeni un kustības. Taču jau mazliet dziļāk miesā mājojošā dvēsele ir noslēpums. Kas ir dvēsele? Vai tā ir tas pats, kas gars? Ne gluži. Tas, ko mēdzam dēvēt par dvēseli, nereti tiek apzīmēts ar vārdu sirds. Dvēsele — mūsos esošais apgabals, kurā uzkrājas pieredze. Tur mājo gudrība un saprāts, emocijas un jūtas. Taču dvēsele nav cilvēka dziļākais centrs. Visdziļākajās esības dzīlēs rosās gars. Tas ir kodols, kurā noenkurota mūsu dvēsele un izraisa tajā kustību. Baznīciskā vidē tiek jautāts: «Kāds gars tevi vada? Kāds gars kustina tavu dvēseli un miesu?»

Šodien Somijā un Izraēlā, bet rīt — arī  Rumānijā un Turcijā startēs Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Latvijas valstsvienība par tiesībām spēlēt izslēgšanas mačos priekšsacīkstēs cīnīsies D grupā Stambulā, pirmo spēli aizvadot 1. septembrī pl. 17 ar vienu no turnīra favorītiem — Serbijas izlasi. Nākamajā dienā pretiniekos būs Beļģijas basketbolisti, tad diena atpūtai, pēc tam pirmdien ar Lielbritāniju, otrdien ar allaž ambiciozo Krieviju, vēl viena atpūtas diena un, apakšgrupu turnīru noslēdzot, nākamceturtdien ar spēcīgo Turcijas izlasi.

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika oficiāli nodibināta politiskā partija Kustība Par, kuras kodolu veido galvenokārt no «Vienotības» aizgājušie tā dēvētā liberālā (lai nebūtu jāsaka — ultraliberālā) spārna pārstāvji un pārstāves.

Kamēr mūsu jaunieši arvien attālinās no sportiskām aktivitātēm, kļūst mazkustīgāki — līki, greizi, nepareizi, tikmēr tautas sports tai pašā laikā plaukst un zeļ. Šķiet, kā tad tā — Veselības ministrija ceļ trauksmi, bet ārpus skolām katru sestdienu, svētdienu redzam, kā cilvēki aumaļām gāž apkārt kārtējos skriešanas, riteņbraukšanas utt. seriālus, pie tam gatavi par piedalīšanos kādā no tiem atvēlēt ne tās mazākās naudas summas.

Jau gadu desmitiem iegājies, ka 1. septembris ir skolu jaunā mācību gada sākums jeb Zinību diena. To, ka tālajā 1939. gadā agrā  1. septembra rītā Vācija sāka iebrukumu Polijā tādējādi aizsākot 2. Pasaules karu atceramies reti.

Medijos un sociālajos tīklos pašlaik ievērības centrā ir video un foto par lietus nodarītajiem postījumiem Austrumlatvijā. Kā zināms, pagājušajā trešdienā un ceturtdienā tur bija ļoti spēcīgas lietavas, kas daļā Latgales sasniedza pat nokrišņu rekordu. 32 stundu laikā Rēzeknes novērojumu stacijā reģistrēti 159 milimetri lietus, kas atbilst 229% no mēneša normas. Plūdus veicināja arī iepriekšējās lietavas, kas valsts austrumos bija 19. — 21. augustā. Rezultātā daudzviet ir bojāti autoceļi un pārplūdušas prāvas zemes platības.

18. augustā Alūksnē notika Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongress, kurā, demonstrējot prezentācijas materiālu par paveikto un aktuālākajām problēmām, uzstājās ilggadējais, bet nu jau bijušais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Nav zināms, kā un kad beigsies pēkšņās intrigas Latvijas otrās lielākās pilsētas pašvaldībā – Saskaņa neļaus Rihardam Eigimam un Latgales partijai tik viegli sevi apspēlēt. Tomēr no jezgas ir vismaz viens ieguvums: sabiedrības uzmanība tiek pievērsta valsts «autonomam» nostūrim, kas pārāk ilgi vārās savā sulā.

Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».