Pasniegt roku pakritušajam
Nupat ir pagājis Ziemassvētku laiks, kad parasti tiek savākti lielākie ziedojumi līdzcilvēkiem.
Nupat ir pagājis Ziemassvētku laiks, kad parasti tiek savākti lielākie ziedojumi līdzcilvēkiem.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS nupat veikta aptauja liecina, ka Latvijā gadu no gada krītas uzticība sabiedriskajiem medijiem.
Šī nedēļa paies patriotiskā gaisotnē, jo godinot un pieminot atzīmējam 1991. gada barikāžu 31. gadskārtu.
Kad dabas māte, sūtot pāri Latvijai siltuma viļņus, pat ātrāk nekā valdība ar saviem lēmumiem steidz palīgā pašvaldībām un iedzīvotājiem pārdzīvot šo ziemu kaut cik vēl siltos mājokļos, mazinās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Artūra Toma Pleša (AP) rūpes par līdzšinējo pašvaldību tālredzību vai tuvredzību siltumapgādes jautājumu risināšanā.
Tā gribas teikt par jauno Burtnieku ezera apsaimniekošanas noteikumu projektu. Projekta galvenā ideja ir, ka pie ezera pašreizējā bēdīgā stāvokļa vainojami pensionāri, kas izkāšot ezeru.
Tas, ka vakar Saeima noraidīja ZZS priekšlikumu «iesaldēt» elektroenerģijas cenu, nenozīmē, ka šāds priekšlikums izkūpēja gaisā. Pieļauju, karstas vajadzības gadījumā tas tiks «radoši reciklēts» un pasniegts kā valdības rūpes par tautu.
Attiecībā uz izmaksām elektrībai un apkurei situācija ir acīm redzama – bez optimisma, šī ziema vienkārši būs jāpārziemo. Jāmeklē iespējas, kā pilnībā nesagraut patērētāju pirktspēju.
11. janvārī atzīmējām Starptautisko «paldies» dienu. Tā atgādina, cik vienkārši ir pateikt šo mazo vārdiņu, kas sastāv no septiņiem burtiem, un cik silti paliek ap sirdi tā saņēmējam. Šo dienu sāk popularizēt pēc ANO un UNESCO iniciatīvas.
Ik pa brīdim šī ziema mūs aplaimo ar normālu salu un sniegu, kas varbūt citugad neko vairāk par pozitīvām emocijām kalnu un gludās slēpošanas fanu un zemledus makšķernieku vidū nebūtu izraisījis. Taču ne šogad!
Lai piedod Maestro, ka šoreiz tās nebūs veltītas vakardienas gaviļniekam Raimondam Paulam, bet gan Artura Krišjāņa Kariņa valdībai, kurai jau 5. janvārī apritēja 1078 dienas (nu jau ar katru dienu vairāk), kas ir jauns Latvijas rekords, pārspējot Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iepriekšējo sasniegumu.
Valsts prezidents Egils Levits nesen, sniedzot interviju TV24 un atbildot uz jautājumu par daudzu iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varas struktūrām, izteicās, ka tā ir «senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos».
Novada kultūras telpu lielākoties veido pašvaldības kultūras centri, tautas nami, saieta nami, bibliotēkas, muzeji un brīvdabas pasākumu vietas, kā arī valsts, privātā un nevalstiskā sektora uzturēta un apsaimniekota infrastruktūra.
«Bērniem jādzimst ģimenēs tad, kad viņus tajās kāds gaida. Tad, kad ģimene ir gatava mīlēt un aprūpēt savu bērnu, sargāt un lolot, nevis izmisumā veikt abortu, nodot glābējsilītē, piekaut vai nogalināt,» atklātā vēstulē, kas izsūtīta Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un citām ar tematiku saistītām institūcijām un amatpersonām, pauž vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Lai vai kas un kā ir noticis, vēsturei vienmēr vispirms tīkami bijuši notikumus vai norises precīzi fiksējošie un salīdzināmie skaitļi.
Viņnedēļ bija interesanti noklausīties diskusiju Jāņa Dombura raidījumā Kas notiek Latvijā?, kas bija veltīts, manuprāt, šobrīd arī mūsu valstij pašai aktuālākajai tēmai – cīņai ar pandēmiju.
Vēsture ne vienmēr atkārtojas kā farss. Kādreizējā Valmieras pašvaldības cīņa pret alkohola tirdzniecību naktīs – un uzvara – atbalsojas Ķekavas novada domes vēlmē aizliegt visā tā teritorijā rīkot azartspēles.
Informatīvais ziņojums «Par bērnu stāvokli valstī 2019. un 2020. gadā» izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē, teikts Labklājības ministrijas sagatavotajā informācijā.
Liela cerība, ka šajā nedēļā politiķi ļaus atsākt treniņus iekštelpās bērniem, kuriem nav vakcinācijas sertifikāta. Tas pats attiecas arī uz bērniem, kuri izvēlējušies savu dzīvi saistīt ar kultūru.
Nesen mūsu valsts kārtējo reizi dāsni dalīja naudas balvas par izciliem panākumiem sportā. Ne ar pušplēstu vārdu netaisos apšaubīt katra saņēmēja guvumu, jo tas viņam, mazu valsti lielos pasaules sporta forumos pārstāvošam sportistam, arī komandai, ir pārpārēm godam pelnīts.
26. novembris. Cilvēki ir neizprotamā šokā par Valmieras neizgaismotību. Notiek remontdarbi, tiek domāts par tīriem ceļiem, galu galā Valmierai iespējams iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu.