Nesen uz ielas redzēju vīrieti gados nesam palielu režģotu būri — papagailim, kanārijputniņiem vai kādai citai dzīvībiņai. Domājams, ka jaunais mājoklis ir Ziemassvētku dāvana kādā mājā vai dzīvoklī ļoti vajadzīgam iemītniekam, kurš, iespējams, ir vissirsnīgākais laba rīta vēlētājs un draudzīgākais mājās sagaidītājs pievakarē.
Klāt apsveikumu, dāvanu došanas un ņemšanas laiks, kad izskan daudz vairāk labu vārdu nekā ikdienā. Firmās, iestādēs, uzņēmumos, lielākos un mazākos kantoros pamazām sāk krāties košās apsveikumu kartītes, ko cits citam jau gadiem sūta sadarbības partneri, kaimiņi, kā arī konkurenti.
Savdabīgas ironijas dēļ viens no būtiskākajiem jautājumiem, kuru nāksies risināt nākamajai valdībai, lai kas arī atrastos tās priekšgalā, un no kura lielā mērā būs atkarīgs kā politisko spēku sadalījums valstī tālākā nākotnē, tā, īpaši nepārspīlējot, arī visas Latvijas valsts pastāvēšana, — bēgļu jautājums, paradoksālā kārtā sarunu par jaunās valdības veidošanu laikā tikpat kā netiek aizskarts. Arī bez bēgļiem pietiek nepatīkamu lietu — kamdēļ vēl vairāk sarežģīt situāciju?
Mīļo tautieti! Pārstāj vainot politiķus, valdību un Saeimu, ka mūsu dzimtenē dzīve nav tik laba, kā vēlies. Neviens Tavā vietā dzīvi šajā valstī neuzlabos. Valsts nākotne ir tikai Tavās rokās. Ja pats nemainīsies savā domāšanā un darbos, visticamāk, mēs, šīs valsts iedzīvotāji, tā arī dzīvosim. Skumji, depresīvi un skaudīgi...
Kā zināms, pirmie 10 patvēruma meklētāji no Grieķijas Latvijā ieradīsies nākamā gada janvārī. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Itālijai un Grieķijai paziņojusi par gatavību sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nosūtīti arī patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji ar norādi, ka Latvija vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti, savukārt nākamnedēļ uz Grieķiju darba vizītē dosies divi sakaru virsnieki jeb koordinatori.
Tuvojas Ziemassvētki un gadu mija, kad parasti ar vērtējošu atpakaļskatu paraugāmies gada laikā padarītajā un ar cerībām iezīmējam rītdienas vīziju. Manuprāt, Latvijas piena lopkopjiem cerība pašlaik ir ļoti vajadzīga, jo kopumā piena tirgū pašlaik nekas dižs neizskatās.
Saeimas abiem pastarīšiem iestājies īss cerību un saldu sapņu brīdis — «Vienotība» sakās esam gatava iesaistīt jaunajā koalīcijā (un dot pa kādam ministru portfelim) gan Latvijas Reģionu apvienību, gan partiju «No sirds Latvijai». Patlaban iespējamai premjerei Solvitai Āboltiņai vairs nav iebildumu pat pret Ingunu Sudrabu, kuru viņa un citi vienotībnieki pērn cītīgi dēvēja par Trojas zirgu un «Saskaņas» sabiedroto.
Tā par ļaudīm, kuri ik gadu tiek nominēti un saņem «Latvijas lepnuma» balvu, saka «Zvannieku» māju saimniece SANDRA DZENĪTE-CĀLĪTE.
Pirmais jautājums, ko par atkāpšanos no valdības vadītājas amata paziņojušajai Laimdotai Straujumai vaicājis viens no partijas «Vienotība» līderiem Kārlis Šadurskis, bijis — kādēļ viņa tik negaidīti viņam sabojājusi Adventa noskaņu un Ziemassvētku gaidīšanas prieku. Tas nu droši vien sabojāts būs arī citiem politiķiem, kas jau bija saplānojuši ar popularitātes celšanas dāvanu maisiem būt par Ziemassvētku vecīšiem pie savu vēlētāju eglītēm.
Būtībā šajā noklausītajā sarunā smieklīgā bija maz, bet pats runātāja azarts lika pasmaidīt. Īsumā: gados jaunāks puisis nedaudz vecākam kolēģim stāsta par kādu neražu, kas gadījusies. Latvieši jau zina, ka tik daudz un kolorītu lamu vārdu, kādi rodami krievu valodā, mums neatrast.
Šī gada nogale iezīmējusies ar divām valstij nozīmīgām aktualitātēm — budžeta apstiprināšanu un valdības krīzi, kas beidzot novedusi pie nepieciešamības pēc jaunas valdības. Nenoliedzami šie notikumi tieši vai netieši ietekmē arī, ja tā var teikt, Latvijas vienkāršos iedzīvotājus. Kāds ir Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja viedoklis par nākamās valdības prioritātēm?
Šīs nedēļas sākumā lielu daļu sabiedrības pārsteidza valsts premjerministre Laimdota Straujuma («Vienotība»), paziņojot par atkāpšanos no amata. Iespēja, par kuru tika runāts tik sen, ka daudzi vairs vienkārši neticēja premjeres demisijai, beigās izrādījās negaidīta un pārsteidza publiku nesagatavotu. Arī amati (vai pareizāk — personālijas) vecajā jaunajā valdībā nav sadalīti, tamdēļ vēl kādu laiciņu premjera krēslam būs iepriekšējā saimniece, kas gan šajā gadījumā nav galvenais.
Latvijā šogad būtiskas pārmaiņas saistītas ar tādām spēcīgākām vēja brāzmām. Tā, protams, tikai sakritība, ka pamatīgs pūtiens bija jaunā Valsts prezidenta vēlēšanu dienā. Arī vakarrīt, kad Ministru prezidente ieradās pie valsts pirmās personas ar savas demisijas paziņojumu, Latvijā šur tur plosījās pamatīgs, ar vētras spēku samērojams pūtiens...
Kad Eiropas prezidentūra sekmīgi novadīta un valsts budžets nākamajam gadam Saeimā apstiprināts, Latvijas tauta kopš vakardienas kādu laiciņu var padzīvot ne tikai Ziemassvētku, Jaunā gada un pirmās bēgļu partijas, bet arī jaunas valdības gaidās, jo, līdzīgi kā pirms pāris gadiem, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu premjere jau rīta pusē paziņojusi par savu atkāpšanos.
Rīt notiek «Vienotības» kongress, kurā — tā vismaz politiskajā vidē cer — var rasties skaidrība par šobrīd sāpīgāko jautājumu: vai ir pienācis laiks pārkārtot valdību un «laist pelnītā atpūtā» Laimdotu Straujumu (anno 1951), norakstot uz viņas rēķina, piemēram, aizdevumu «airBaltic»?
Piedaloties Valmieras iedzīvotāju forumā, aizdomājos par to, kas būtu vajadzīgs mūsu pilsētai.
Mūsu kalendāros decembra pirmajā svētdienā ir divi ieraksti — Otrā Advente un atceres diena ar ļoti garu nosaukumu: «Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena». Diena, kas mūsu vēsturiskajā atmiņā nav īpaši iegājusies. Iespējams, tāpēc, ka ar to saistītie traģiskie notikumi skāra lielu daļu latviešu, bet tas notika ārpus Latvijas — Padomju Savienībā.
Esam jau pieraduši, ka aizejošais valdības sastāvs, ar vienu kāju vēl pieturot ciet verošās durvis, paspēj pieņemt ne visai populārus lēmumus. Šāda prakse vērojama arī budžeta apstiprināšanā, katrreiz tā pieņemšanas priekšvakarā uzrodas kādi zili brīnumi. Politiķi ar varas grožiem rīkojas kā centīgākie spekulanti Latgalītē un izmanīgākie kabatzagļi Rīgas dzelzceļa stacijas tuneļos — čiks, un gatavs.
Vakar līdz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nonāca Latvijas iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par iniciatīvu Par ceļiem bez bedrēm. Reāli tie ir vairāk par 10 tūkstošiem Latvijas pilsoņu parakstu, kas aptuveni divarpus gadu laikā — no 2013. gada 14. aprīļa līdz 2015. gada 5. novembrim — portālā www.manabalss.lv savākti, lai atbalstītu Autoceļa fonda atjaunošanu un degvielas akcīzes un citu jaunieviesto nodokļu novirzīšanu ceļu uzlabošanai.
Paralēli tradicionālajiem ķīviņiem par nākamā gada budžeta apstiprināšanu viens no aktuālākajiem Latvijas politiskās dienaskārtības jautājumiem ir par iespējamo Laimdotas Straujumas («Vienotība») vadītās valdības krišanu. Nekur īpaši zemu nokrist valdība gan nevar — to jebkurā gadījumā nāktos veidot tiem pašiem politiskajiem spēkiem, varbūt vienīgi papildinot savas rindas ar kādu no mazākajiem brāļiem — Saeimas opozicionāriem, tomēr personas daudzos amatos būtu citas.