Kad ražošanas apspriedē tieši pirms gadumijas kolēģi man uzticēja rakstīt šīs Jaunā 2022. gada pirmā «Liesmas» izdevuma viedokļu lappuses rindas, nospriedu, ka tas ir visai nepateicīgs uzdevums, jo viss svarīgākais, sākoties jaunam laika ritumam, jau it kā ir pateikts un arī labākie jaunā ceļa gājuma vēlējumi izskanējuši.
Mēs pārkāpjam gadumijas slieksni bez dižas ticības savai gaišākai un pārtikušākai nākotnei. Tikai ar izmisīgu cerību azotē, ka gan jau viss «šitais» kaut kad beigsies.
Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadītā gada gaišajām pusēm, kā arī iezīmēt optimistiskas cerības nākamajam gadam.
Jau vairākus gadus populāra kļuvusi tradīcija daļēji pielāgoties ķīniešu gadu skaitīšanas tradīcijām, kur katrs gads saistās ar kādu dzīvnieku.
Nebeidzamo ap Covid-19 pandēmiju virmojošo kaislību dēļ aizvadītais gads ir lielā mērā aizritējis cīņas pret Covid-19 izplatību zīmē.
Kopš vasaras skats uz dzīvi vairs nesanāk tikai valmierisks, tagad – ja gribam būt objektīvi – visu nākas mērīt ar jaunā Valmieras novada olekti.
Mentālā veselība ir kļuvusi par «new black» jeb modes vārdu. Visās līderības, personāla vadības, pat tehnoloģiju konferencēs tiek uzsvērts, cik svarīgi darba devējiem ir rūpēties par savu darbinieku emocionālo labsajūtu.
Kāpjot pāri gada slieksnim, vienmēr gribas ticēt, ka jaunais būs labāks par aizejošo. Vispirms jau veselības un arī pārticības ziņā.
Enerģētikā jau sen vairs nav iespējams skatīt pasaules reģionus atrauti citu no cita. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalībnieki piedalās šajā procesā.
Ir iesākusies pēdējā nedēļa 2021. gadā – nedēļa, kurā ļoti daudz cilvēku šonedēļ steidz izdarīt līdz galam iesāktos darbus un, protams, daudzi raksta savu vēlmju sarakstus, ko piepildīt nākamajā gadā. Savukārt skolēni bauda ziemas brīvlaiku un, iespējams, domā, ko aizraujošu padarīt.
Ziemassvētku laikā, tuvojoties gadu mijai, mēs meklējam īstos vēlējumus, īstos vārdus, īstās domas, un mums gribas kaut ko apņemties...
Globālā sasilšana kausē ledu Himalajos, taču pie mums Latvijā – visām pasaules dabas kataklizmām par spīti – atkal ārā ir ziema ar savām tradicionālajām vērtībām ledu un sniegu. Brīžiem tik mīļu un sirsnīgu, brīžiem traucējošu kājāmgājējiem un braucējiem mūsu ikdienas steigā.
Kad gada krēslainākajās dienās prāts ilgojas pēc gaišuma, novēlu katram Ziemassvētku dāvanu maisā saņemt baltas domas par sniegu.
Laikam jau ne velti mēdz teikt, ka latviešiem ar humoru tā paknapāk – kā savulaik atzinis Maestro Raimonds Pauls, joprojām nekas smieklīgāks par Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos nav radīts.
Tieši pirms gada Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt klusi un pieticīgi, tuvinieku lokā un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Jau filmā «Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus» ir parādīts, kur nonāk daļa no dāvanām – izgāztuvē.
Kādreiz ir grūti pateikt, ko tiešām tu gribi, bet tajā pašā brīdī kā melns uz balta ir skaidrs, ko patiešām negribi. Un man negribas, lai Latvijā ar likumu un kārtību saprot deģenerātu lēkāšanu pa mašīnu jumtiem, piedzērušu veču muldēšanu un nogribējušos pusaudžu seksuālo vēlmju izkliegšanu krievu valodā. Vai prasts ļaužu bars ir mana Latvija?
Piektdien pagāja gads, kopš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (VARAM) amatā stājās Artūrs Toms Plešs (A/P!).
Lai arī Covid-19 pandēmija turpinās, Latvijas ekonomika joprojām uzrāda pozitīvus rezultātus. Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika ir palielinājusies par 5,2%, un arī nākamā gada izaugsmes perspektīvas ir labas.
Mēs – īpaši hibrīdkara gados – attiecībās ar transatlantisko sabiedroto turamies pie ieražas, atvainojos, «tikai labu vai neko». Tāpēc acīs tā graužas vakardienas incidents Saeimā, jo tas izskatās gluži kā Krievijai nošpikots.