Pagājušajā nedēļā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē tika atbalstīta kāda gana interesanta un vienlaikus pretrunīga iniciatīva – likumā noteikt par pienākumu pašvaldībām saskaņot to starptautisko sadarbību ar Ārlietu ministriju (ĀM). Pašlaik pašvaldību, ja iespējams tā teikt, ārpolitiskās aktivitātes necik īpaši ierobežotas netiek, un šo situāciju acīm redzami ir iecerēts mainīt.
Kad paukšķēdami no ābelēm krīt vēlīno šķirņu āboli un gājējiem pa pakausi kā raķetes iešauj ozolzīļu lādiņi, tad, pat neskatoties kalendārā, ir skaidrs, ka rudens klāt.
Izglītības saimniecība Valmieras novadā ir plaša. No katra iepriekš patstāvīgā novada Valmierai piepulcējušās pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas. Katra no tām gatava cīnīties par savu vietu zem saules. Pienācējiem interese ir par lēmumiem, kādus, veidojot novada skolu tīklu, pieņems novada domes deputāti, par novada stratēģisko redzējumu. Arī akcenti būs svarīgi. Optimizācija vai kvalitāte? Vai katra bērna un ģimenes vajadzības paliks izglītības procesa centrā? Vai novadā reorganizēs pamatskolas un vidusskolas? Vai kādu skolu slēgs? Jautājumu ir daudz, bet atbilžu pagaidām pavisam maz.
Ieejot Rūjienas Tautskolā, skatu piesaista uzraksts uz kādām durvīm. Vēstījums «Viens no veidiem, kā visu laiku būt jaunam, ir pastāvīgi mācīties kaut ko jaunu» par visiem 100% saskan ar šīs neformālās pieaugušo izglītošanās iestādes darbību. Lai arī Valmieras lielnovadā pietiktu vēlmes un finanšu atbalsta līdzīgām mūžizglītības iespējām, ir vērts ieklausīties Rūjienas Tautskolas vadītājas GITAS ZARIŅAS astoņu gadu pieredzē darbu organizācijā un atbalsta finansējuma piesaistē.
Ne visi skolēni dzīvo pilsētā, kur līdz skolai nokļūst kājām, ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai – labākajā gadījumā – ar vecāku auto. Daudziem lauku bērniem ceļš līdz izglītībai ikdienā mērāms pat vairākos desmitos kilometru. Latvijā optimizēts skolu tīkls, pasažieru pārvadājumi un pašvaldības. Kā šajā kontekstā izskatās bērnu nokļūšana uz skolu? Šajā lappusē pilsētas un lauku skolu, arī Valmieras novada izpildvaras viedokļi.
Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» ir pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde. Vai, darbojoties lielnovadā, arī šajā jomā sagaidāmas pārmaiņas, jautāju «Vindas» direktorei SANITAI LOZEI.
«Erasmus+» programma sniedz starptautiskās sadarbības un mobilitātes iespējas skolu izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības jomā. Tā ir iespēja, ko var izmantot kā pieaugušie, tā jaunieši. Eiropas brīvprātīgais darbs ir iespēja jauniešiem vecumā no 17 līdz 30 gadiem kādā no programmas «Eiropas Solidaritātes korpuss» dalībvalstīm 2 – 12 mēnešus strādāt uzņēmējorganizācijā, ar savām idejām un darbu palīdzot realizēt tās mērķus.
1. jūlijā jaunajā Valmieras novadā apvienojās Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu pašvaldības. Kā klājas pirmsskolas izglītības iestādēm?
Dienas centri bērniem un jauniešiem nodrošina iespējas attīstīt viņu spējas, izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Dienas centru mērķis ir veicināt sociālo prasmju un iemaņu attīstību, veikt izglītošanu, nodrošināt brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un jauniešiem.
Atšķirībā no iepriekšējā mācību gada, kad skolēni zināšanas krāja attālināti, skolas mācību procesu sākušas klātienē, tomēr epidemioloģiskā situācija joprojām nav stabila un var mainīties kuru katru brīdi. Kādas mācību metodes šajā covid nedrošajā laikā izmanto Valmieras Valsts ģimnāzijā, lūdzu pastāstīt direktoru ARTŪRU SKRASTIŅU.