Beverīnas novada Trikātā DAINA RUSMANE kopā ar vīru JĀNI DUNNIKI izveidojuši savu saimniecību. Ilgu laiku atpakaļ abi sadejojušies kādā ballē Alojā, nu viņi audzē kartupeļus, avenes, vistas un paipalas. Lielākā darba nasta guļas uz Jāņa pleciem, kamēr Daina ir darbā.
Tiem, kas paši audzē tomātus, šis ir tāds aizņemts laiks. Jāpārpiķē stādi, lai jau maijā varētu tos tutināt uz siltumnīcu. «Liesma» devās pie NATĀLIJAS ZELTIŅAS, kas ir tomātu kolekcionāre un Artura Sildes Dārznieku entuziastu kluba «Tomāts» Valmieras nodaļas vadītāja.
Mūsu lepnums, visbagātākā Latvijas veterānu rekordu īpašniece Marta Ādamsone sacensībās sāncensēm neatstāj nekādas cerības. Par viņu var teikt – atnāca, ieraudzīja, uzvarēja. Rodas jautājums – kā tas ir iespējams?
Darbu uzsākusi jauna bezkontakta analīžu nodošanas iekārta Valmierā, Rīgas ielā 19. Šajā iekārtā, tāpat kā visās jau esošajās, ir iespēja nodot SARS-CoV-2 siekalu testus, kā arī urīna un fēču analīzes.
Igaunijā plosās pensiju otrā līmeņa uzkrājumu «noēšanas» drudzis. Pie mums skan pirmie mudinājumi arī šādi «sildīt ekonomiku».
Zinot, ka daudziem, pat ļoti daudziem no mums pašlaik i ne kovids, i ne putni, bet pavasaris ir galvās, saistoša likās nupat Zemkopības ministrijas mājaslapā aktuālā aptauja par tēmu: «Vai stādus pavasarī savam dārzam un puķu kastēm parasti audzējat pats?».
Virsrakstam, kuru šai intervijai esmu izdomājis jau sen, ir vismaz divas nozīmes. Pirmā ir uzvārds, jo mans sarunas biedrs ir Valmierā basketbola draugu vidū noteikti labi pazīstamais slaidais jauneklis KLĀVS DUBULTS.
«OPEN» radošais centrs ir vieta, kur riska grupas jaunieši (13 - ...) var iet un vienkārši pavadīt savu brīvo laiku vai arī radoši izpausties – vizuālajā mākslā, mūzikā vai pavārmākslā. Jauniešiem darbošanās šajos centros ir bez maksas. No 12. aprīļa tāds ir arī Valmierā, bet vēl daudz kas nepieciešams, lai centru varētu pilnībā iekārtot.
Pavasarim iestājoties, par stabilu tradīciju Valmieras puses skautiem ir kļuvis nakts piedzīvojumu pārgājiens «Palu laiks», kur skauti un gaidas komandās patstāvīgi veica maršrutu 15 – 20 kilometru garumā, pārvarot gan dabīgus, gan tiesnešu izveidotus šķēršļus.
Baku sērga un tās bīstamība pazīstama jau senlaikos. Kā uguns sausā mežā tā uzliesmoja, nonāvēja un sakropļoja tūkstošiem cilvēku un tad atkal nezināma iemesla dēļ izzuda.