Kad nu jau senajās 2002. gada Saeimas vēlēšanās Latvijas Zaļā partija un Zemnieku savienība veidoja kopīgu ZZS sarakstu, politisko norišu vērtētāji šaubījās, vai kas labs no tā var sanākt. Vispirms jau tādēļ, ka šo partiju programmās ir būtiski atšķirīgas nostādnes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, videi draudzīgu saimniekošanu un attieksmē pret saudzējamiem, Latvijā vēl esošiem dabas retumiem.
Vecāki nereti grib novilcināt brīdi, kad bērnam tiek nopirkts pirmais viedtālrunis, tomēr, ja lielākajai daļai klasē tāds jau ir, var parādīties dažādi riski. Saprotams, ka 1. klasē, kad bērnu uz skolu vēl pavada un mājās no skolas atved kāds no pieaugušajiem un ir tik daudz jauna, kas jāapgūst saistībā ar skolas gaitu uzsākšanu, nevarētu teikt, ka viedtālrunis noteikti bērnam būtu vajadzīgs, tomēr daudzi vecāki savam pirmklasniekam pasniedz šo dāvanu.
Dzīvnieka ienākšana ģimenē ir atbildīgs lēmums, nav nozīmes, vai tas ir suns, kaķis vai kāmītis. Kad ir doma par to, ka gribas kādu dzīvnieciņu, ir jāapsver vairāki jautājumi, kas saistās ar to, ko mājdzīvnieks darīs tajā laikā, kad neesat mājās, arī jāapdomā, cik bieži tiek ceļots, un vai ir kāds, kas prombūtnes laikā varēs nodrošināt mājdzīvnieka aprūpi.
Šodien Liesmā plašāka saruna ar Valmieras mēru JĀNI BAIKU par svarīgākajiem darbiem un problēmām gan pilsētā, gan arī par pirmajiem nopietnajiem priekšdarbiem, veidojot jauno Valmieras novadu.
«Liesmai» jautājot, kāda ir Vidzemes plānošanas reģiona nozīme Vidzemes attīstības procesā, reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede atbild īsi un konkrēti:
Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija: «Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.» Liesma devās aprunāties ar LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītāju JURĢI PRIEDĪTI.
«Strādājam galvenokārt eksportam plašā reģionā», «Eksporta tirgū lielākie konkurenti atzinuši, ka viņiem pretī stāv reāls spēks – Latvijas zemnieki», «Attīstām, lai pelnītu ilgtermiņā», «Kooperatīva graudkopji ir labākie Latvijā», «Kopā darām vairāk!» – tie ir tikai daži citāti no intervijām ar Latvijas graudaudzētāju kooperatīva «VAKS» valdes priekšsēdētāju INDULI JANSONU. Šoreiz saruna par gandrīz 25 miljonu eiro investīcijām, bez kurām nebūtu uzņēmuma izaugsmes.
Mākslīgais intelekts, tehnoloģijas un digitālā vide ir mūsu tagadne un nākotne. Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sarunā ar «Liesmu» atklāj, ka nākotnes saimniecībās galveno smago darbu nastu dara roboti, ko uzrauga cilvēks datorā vai mobilajā ierīcē. Viesojoties Holandē kādā fermā, saimnieks to izrādījis, ģērbies baltā kreklā, lopu barošana un slaukšana notiek automatizēti, vien, dzimstot teliņam, jābūt klāt. Ko varam mācīties no inovāciju līderiem un kā nozare attīstās Latvijā?
Modernā ražošana prasa augsta līmeņa kvalitatīvu izpildījumu. Kā te sabalansēt cilvēku un mašīnu iespējas, izmantojot gan prasmīgus darbiniekus, gan mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu, ko daudzos gadījumos jau var saukt par rūpnieciskajiem robotiem? Balstoties uz paša pieredzi koka māju būves uzņēmumā Pavasars Housing Construction, stāsta piecu uzņēmumu grupas Pavasars pārvaldnieks INGUSS PAVASARS. Viņam piederošā ražotne, kuras produkciju pazīst daudzviet Eiropā, atrodas Raunas pievārtē.
Naukšēnu novadā lielākais darba devējs ir SIA Naukšēni, kas attīsta ne vien piena lopkopību un lauksaimniecisko ražošanu, bet arī kokapstrādi, rudzu iesala, minerālūdens, bezalkoholisko dzērienu un augu eļļu ražošanu. Par to, ar kādām cilvēkresursu problēmām nācies saskarties uzņēmuma vadībai, saruna ar SIA Naukšēni izpilddirektoru JURĢI KRASTIŅU un valdes priekšsēdētāju IMANTU KAMZOLU.