23. un 24. novembrī Rubenē, sporta hallē notika Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» pirmā šķirnes mājputnu izstāde un arī šķirnes trušu izstāde – gadatirgus. Varēja iepazīt 22 šķirņu 100 trušus un 34 putnu šķirņu 120 putnus. Tas, ka izstādē skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu, igauņu un lietuviešu valoda, nebija vienīgais ievērības cienīgais jaunums. Par to plašāk reportāžā no izstādes.
«Labrīt, stiprā, neatkārtojamā, brīnumskaistā Latvija! Daudz laimes Tev 101. dzimšanas dienā!» – tā vēlēja viesturieši vēlā nakts stundā, stāvot pie Brīvības pieminekļa ar aizdegtām svecītēm rokās un patriotisku sajūtu sirdī.
21. novembra pēcpusdiena PII «Sprīdītis» tika pavadīta aktīvā un radošā gaisotnē. Satikās izglītības iestāžu logopēdi, lai turpinātu oktobrī atsākto sadarbību un, iepazīstoties ar jomas koordinatores apkopoto anketu datiem par logopēdu darbu, noteiktu provizoriskos darbības virzienus 2020. gadam.
Kocēnu novada dome turpina īstenot investīciju projektus, lai uzlabotu dzīves un uzņēmējdarbības vidi Kocēnos.
Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis – viena negulēta nakts var sabojāt visu nākamo dienu. Ar miega traucējumiem sastopas daudzi, un visbiežāk izplatītā problēma ir krākšana, kas traucē gan paša krācēja, gan blakus gulētāja pilnvērtīgu atpūtu. Taču gana apgrūtinošs ir arī bezmiegs vai trausls un nemierīgs miegs ar trauksmainiem sapņiem. Kā sev palīdzēt un kad jāmeklē speciālistu palīdzība, stāsta miega eksperts, SIA «Miega slimību centrs» vadītājs Artis Svaža un «Euroaptieka» farmaceite Ieva Zvagule.
Valmieras Drāmas teātra režisors Varis Brasla pašlaik teātrī mēģina Ernesta Hemingveja «Ardievas ieročiem». Pirm-izrāde spilgtu attiecību stāstam būs šopiektdien.
9. turpinājums. Iepriekšējais — 30. oktobra “Valmierieša” numurā.
Rēķināšanu laikam apguvu galvenokārt praktiski, kad izrēķināju, ko no kabatas naudas varu atļauties nopirkt. Visbiežāk tās bija smalkmaizītes, kuras skolā kopā ar tēju varēja nopirkt lielajā starpbrīdī. Mamma gan vienmēr deva līdzi sviestmaizes, bet vai gan tās varēja salīdzināt ar kafijas maizīti, kurai vidū bija ļoti garšīgs dzeltens pildījums! Tā sviestmaize palika neapēsta un kaut kur mājās tika noslēpta, visbiežāk ēdamistabā aizmesta aiz lielā skapja. Taču mamma to parasti atrada, un tad sekoja liels bāriens un izskaidrošanās.
Pirmo atmiņu gabalu par Valmieras minerālūdens atrašanu un grandiozajiem plāniem tā izmantošanā beidzām ar Otro pasaules karu, solot turpinājumā ieskatīties minerālūdens ceļos kaimiņpilsētā Cēsīs. No šīs domas neesmu atkāpies ne soli, tieši tāpēc novembra sākumā savā dzimtajā pilsētā apciemoju kādreizējo Cēsu alus darītavas jeb alus darītavas Cēsu alus direktoru KĀRLI TOMSONU.
ROBERTS CIPRUSS šobrīd mācās Valmieras Viestura vidusskolas 12. klasē, kā arī iesaistās ārpusstundu pasākumos, darbojas skolēnu pašpārvaldē, nodrošina gaismošanu pasākumos skolā un gan ārpus tās. Roberts dejo tautas deju kolektīvā «Sadancis» un ir aktīvs jaunietis, tāpēc vairākkārt viņš nominēts «Valmieras Jauniešu balvai 2019», arī šogad.
Pirms 90 gadiem Teju vai gadsimta garumā valmierieši pamatoti lepojas ar stalto un krāšņo Piensaimnieku sabiedrības namu. Jauno koppienotavu uzcēla pēc Latvijas Piensaimniecības Centrālsavienības izstrādātā projekta. Kopējās izmaksas sākotnēji plānoja ap 120 tūkstošiem latu. Pie plašām un gaišām telpām Rīgas ielas 41.b tika arī pilsētas bibliotēka un publiskā lasītava. Sapnis par modernu ražotni, kurā nonāktu vienuviet visas piena upes no apkārtējiem pagastiem, radās jau 1923. gada martā. Pārdesmit izlēmīgi zemnieki nodibināja Piensaimnieku sabiedrību. Pagāja vien pieci gadi, un, skat, pašiem sava kopā sanākšanas vieta!