Latvijā turpina virmot kaislības, saistītas ar depozītu sistēmas iespējamo ieviešanu. Lai arī domstarpības kā parasti grozās ap naudu, ar bankām depozītu sistēmai nav nekāda sakara — runa šajā gadījumā ir par iepakojumiem, bet, ja vēl vienkāršāk, tad galvenokārt par tukšajām pudelēm un arī skārda bundžām.

Pieļauju, ka vairākumam no lasītājiem vecāku dotais vārds bijis trāpīgs, lielākoties arī latvisks un tikai viens — kristībās doto neskaitot. Lai arī likumi jau izsenis vecākiem neliedza bērnam piešķirt divus vārdus, to pagājušajā gadsimtā piekopa visai reti. Tam bija dažādi apsvērumi, lielākoties praktiskas dabas. Pašlaik Latvijā visi šie apsvērumi vairāk nekā bieži tiek ignorēti, vēl bērnam mātes puncī esot, — jaunie vecāki likuma ietvaros savu atvasi gatavi nosaukt dažnedažādākajos vārdu salikumos, arī retos un no citu tautu valodām aizgūtos vārdos.

Kad «Liesma» nesen apbraukāja mūspuses apkaimes laukus, nācās konstatēt, ka aina tajos pašlaik ir visai atšķirīga. Piekalnītes un augstākās vietas akurāti jau apsētas, bet zemākās, slapjākās zemes joprojām pacietīgi gaida uz pienācīgu apžūšanu. Kā šo situāciju vērtē Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» agronome, komercdirektore ZINTA JANSONE?

«Ir patiess prieks, ka šī tradīcija mums turpinās un tādā romantiskā vietā mēs tiekam pie četriem skaistiem soliņiem, no kuriem redzama visa Valmieras būtība: Vidzemes Augstskola, kas gatavo mūsu gudros cilvēkus, blakus ražošanas teritorija, kur strādā viens no lielākajiem eksportētājiem, un mūsu galvenā iela — Gauja,» pēc čaklas strādāšanas talkā Gaujas kalnā pulcējušos interesentus četru mākslinieku apgleznoto soliņu atklāšanas pasākumā uzrunāja pilsētas mērs Jānis Baiks, solot arī turpmāk upes krastā ievērojamas pārmaiņas: «Pavisam drīz arī lejas puse sāks sakārtoties — pašlaik zīmējam, lai nākamgad sāktu lejā būvēt promenādi. Mums jāizceļ savs skaistums, un es ceru, ka projektētāji nāks uz šiem soliņiem pasēdēt, padomāt un atradīs kādu skaistu risinājumu tam, kam tur būtu jāatrodas,» pateicības runu māksliniekiem zem lietus šaltīm nobeidzot ar domu, ka visas jaunas lietas ir kārtīgi jāapmazgā.

Tā jau gadiem ir ierasts, ka vienam kārtīgam dārzkopim vasaras sezona pa īstam iesākas ar tradicionālo Stādu parādi Siguldā. Šogad tā notika 4. un 5. maijā, abās dienās jau piecpadsmito reizi pulcējot gandrīz 70000 interesentu ne tikai no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī no Skandināvijas.

Marlies van Dalfsen studēt Valmierā ieradusies no Nīderlandes, izmantojot Erasmus+ apmaiņas programmas piedāvātās iespējas. Meitene vienu semestri apgūst tūrismu Vidzemes Augstskolā. Viņa Latvijā pavada neilgu laiku — no februāra sākuma līdz maija beigām — un jau pavisam drīz atgriezīsies savās mājās.

Lielplatones internātpamatskola, kas atrodas pie Lietuvas robežas, jau tradicionāli aicināja Ziemeļvidzemes internātpamatskolas izglītojamos piedalīties konkursā «Ēdināšanas pakalpojumi - Mikslis 2018».

26. aprīlī ar košu ugunsdzēsēju auto Valmierā ieradās vācu draugi no Gīterslo — Dirks Holtkamps un Erihs Peics. Vizītes laikā, kā ierasts, tika apvienots patīkamais ar lietderīgo, un lielā sarkanā mašīna taisnā ceļā brauca uz Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādi «Auseklītis».

Šī stāsta pirmo daļu izstāstīja bērnu invalīdu mammas. Viņas atzina, ka grūti bijis reiz sadzīvot ar domu, ka tavs bērns nekad nebūs tāds kā visi. Šī apzināšanās vecākus grauž un lauž, bet, kamēr rit īpašā bērna bērnība, ir arī zināms miers, jo viņam ir vismaz bērnudārzs un skola, kur mācīties. Lielākā salūšana ir priekšā.

Šodien aprit jau 73 gadi, kopš Eiropā beidzās Otrais pasaules karš, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 60 miljoni abu pušu karavīru un civiliedzīvotāju, taču kritušo un bojā gājušo piemiņa joprojām tiek godināta dažādos datumos. Eiropas valstīs tas ir 8. maijs, kad 1945. gadā ASV Bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Dvaita Eizenhauera štābā Reimsā, Ziemeļfrancijā, tika parakstīta vienošanās par nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēka beznosacījumu padošanos visās frontēs, bet bijušajā Padomju Savienībā Uzvaras diena tiek svinēta 9. maijā, jo, būdams neapmierināts, ka padošanās akts ir parakstīts Rietumu sabiedroto, nevis padomju virspavēlniecības štābā, Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins panāca, ka šo vienošanos pasludināja par «iepriekšēju kapitulācijas aktu» un Vācijas vispārējo kapitulāciju nākamās dienas vakarā pl. 22.43 vēlreiz ratificēja PSRS maršala Georgija Žukova štābā Karlshorstā Berlīnē.