Latvijas lauksaimniecības datu centrs pagājušā gada nogalē bija publicējis datus par 2019./2020. pārraudzības gadu. 

Katra jauna gada sākumā mēs cits citam vēlam laimīgu Jauno gadu. Tagad, 2021. gada janvārī,  kad aizvadīts tik ļoti dīvains gads, es aizdomājos par to, kas tad īsti ir tā laime? Imants Ziedonis saka: «Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.» Atskatoties uz darbu un notikumiem dzimtsarakstu nodaļā pērn, manuprāt, bija tieši tā – daudz mazu prieku un daudz mazu laimīšu.

Matīšos – viesnīcas Matīsiņš ēkas priekšā otrpus ielai – jau vairāk nekā pusotra gada desmits pagājis, kopš ierīkota slidotava, kārtīgs hokeja laukums ar bortiem. Aktīvāk šeit slidošanas entuziasti darbojas tieši pēdējos gados, vairāk, protams, ziemas sezonās.

Tikko sācies 2021. gads. Šis Latvijai ir īpašs laiks, jo tieši pirms 30 gadiem, 1991. gada janvārī, mūsu tauta uz barikādēm Rīgā prata aizstāvēt atjaunotās valsts neatkarību. Sava vieta šajā vēsturē ir arī Burtnieku novada ļaudīm, kuri tolaik vēl bija katrs no sava pagasta, taču vienoti kopējās lietas labad. 

Sestdien un svētdien Šveicē Sanktmoricas dabiskā ledus trasē notika kārtējie Pasaules kausa izcīņas posmi bobsleja divnieku un četrinieku ekipāžām. Tā kā Oskars Ķibermanis iedzīvojies cirkšņa savainojumā, līdera lomu vajadzēja uzņemties Oskaram Melbārdim, kurš pierādīja, ka pēc veselības sakārtošanai veltītā pārtraukuma ar katrām sacīkstēm atgūst braukšanas garšu.

Viņnedēļ tā nopietnāk par sevi pēc ilgāka laika atgādināja Latvijas ziema. Beidzot varēja izvērsties gludie un kalna slēpotāji, slidotāji ar un bez hokeja nūjām un ripas, arī vienkārši no kalna braucēji un šļūkātāji. Saprotams, ka uz kādu laiku – tiesa, atbilstoši valstī noteiktajām prasībām – varēja savu biznesu atvērt kalnu slēpošanas trašu saimnieki, protams, vietas, neskatoties uz operatīvu rezervāciju, noteikti nepietika visiem gribētājiem... 

Premjera tēvišķs aizrādījums, ka nav īstais laiks diskusijām par grozījumiem Satversmē, tikai uzjunda Nacionālās apvienības entuziasmu sargāt tradicionālo ģimeni no Satversmes tiesas un citiem «liberastiem». Igaunijas notikumi šo dedzību stiprina vēl vairāk.

Jaunais gads, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumu negatīvajām sekām, pie daudziem mūsu līdzcilvēkiem atnācis arī ar labu vēsti, jo zinām, ka ar šā gada 1. janvāri Latvijā ir palielināta gan minimālā alga, gan arī mainīta kārtība, kādā tiek noteikts trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības statuss un aprēķināts garantētais minimālais ienākumu līmenis un tā pabalsts. 

Valmieriete, Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) Atlētikas zāles vadītāja un trenere ILZE ŠTROMBERGA. 

SOS bērnu ciemati ir vieta, kur bērniem, kas palikuši bez bioloģisko vecāku aprūpes, ir iespēja uzaugt ģimenē, saņemt mīlestību, būt drošībā, socializēties un mācīties. SOS ciematu ģimenēs bērniem māca praktiskās iemaņas: rūpēties par kārtību mājās un istabā, iepirkties, gatavot ēdienu, izmantot dažādus sadzīves priekšmetus. Turklāt bērni mācās veidot un uzturēt pozitīvas attiecības ar cilvēkiem, kas būs noderīgas arī viņu turpmākajā dzīvē. Latvijā darbojas divi SOS bērnu ciemati – Īslīcē un Valmierā.