14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām, kā rezultātā daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir pieņemts – tajā, gluži kā pirms operācijas ķirurgi ar marķieriem (tā filmās rāda), politiķi saviem «pacientiem» sazīmēja griezumu un sašuvumu vietas.
Latvijā regulāri pēta ēnu ekonomikas īpatsvaru. Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, mēs šajā pozīcijā, kas, manuprāt, diezgan labi raksturo valsts varas kvalitāti, velkamies astē. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, zinīgākais ēnu ekonomikas pētnieks, šonedēļ publiskoja jaunākos datus – pērn ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī bijis 23,9% no IKP.
Valmierietis ZUARGUSS ZARMASS, kurš šobrīd dzīvo Rīgā, ir mācību tīkla Human veidotājs. Liesma uzaicināja Zuargusu uz sarunu, kuras sākumā uzzināju, ka Zuarguss nedzer zaļo tēju un kafiju, jo tas slikti ietekmē viņa koncentrēšanās spējas.
DIĀNA BRAKŠA ir sejas kopšanas speciāliste, kura dzīvo un strādā Valmierā. Ikdienā viņa strādā ar augstas kvalitātes produktiem un vienā brīdī aizdomājusies – kāpēc neradīt pašai savus produktus? Un ķērusies pie darba. Viņa radījusi pagaidām gan tikai divus – ķermeņa sviestu un dezodorantu, bet padomā esot daudz kas cits. Arī veselīgs dzīvesveids viņai nav svešs – viņa ir viens no roņiem, kas ziemā peld. Liesma devās noskaidrot, kā radās doma par šādiem produktiem un kā tie top.
Trešdienas, 10. jūnija, vakarā laukumā pie Valmieras Kultūras centra (VKC) izskanēja šovasar pirmais brīvdabas koncerts. VKC bigbends Valmieras puikas izpildīja džeza mūziku Gunāra Geduševa vadībā. Šādi koncerti Valmierā kļuvuši jau par ikgadēju tradīciju.
11. jūnijā devos uz Valmieras tirgu ap pulksten astoņiem no rīta, lai apskatītos, kas šodien aktuāls. Pirmais, ko pamanīju, bija jaunie kartupeļi. Pārdevēja Ņina pastāstīja, ka tos iestādījusi martā un vakar norakusi pirmo ražu. Līdz Jāņiem būšot ko tirgot.
Jūnija Vīru lietās jābūt Jānim – to izvirzīju sev kā aksiomu, turklāt izlēmu uzzināt ko vairāk par īstu vīru šepti – gaļas pārstrādi. Stundu garā sarunā, kas pirmdienas vakarā notika, zibeņojot un pērkonam dārdot fonā, Matīšu pusē, mans iztaujājamais ir Valmieras puika no Pārgaujas JĀNIS ŠĻAUKSTIŅŠ. Viņam šajā pagastā, kur čakli saimnieko tēvabrālis Anrijs, tagad paša vadīts un darbināts gaļas pārstrādes cehs un neliela, paša rokām celta vasaras mājiņa īpašumā Vildus netālu no Jēkabkalna.
Visam ir sākums. Arī Vidzemes ceriņu dārzam, ko Zosēnu pagasta «Gaujas Murdēnos» veido Anita un Uģis Pīri.
1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju padomju sistēma veica vienu no lielākajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem. Bez tiesas sprieduma uz tālākajiem PSRS reģioniem piespiedu kārtā pārvietoja 15424 cilvēkus. Salīdzinājumam – aptuveni tik iedzīvotāju pirms dažiem gadiem dzīvoja Cēsīs.