Liesmas 1. lappusē jau informējām par izglītības un zinātnes ministres vizīti Valmieras 2. vidusskolā. To apmeklēt ministre izvēlējusies, jo mācību iestāde ir veiksmīgs paraugs pārejai uz mācībām valsts valodā.

Aizvadītajā trešdienā visā Latvijā noritēja Ēnu diena, par ko mazliet jau stāstījām Liesmā, jo tas ir būtisks veids, kā saprast, vai nolūkotā profesija būs atbilstoša vai tomēr ne. Krietns pulciņš jauniešu pulcējās arī Valmierā, lai izprastu katras specifiskās nozares īpatnības.

Limbažu Galvenā bibliotēka (LGB) ir mājvieta dažādām iedzīvotāju grupām, tā pulcējot dažāda vecuma cilvēkus zem viena jumta. Jau no 2015. gada tā atrodas jaunās telpās, apsaimniekojot divus stāvus. Sākotnēji bibliotēka bija Limbažu kultūras nama otrajā stāvā visai lielā šaurībā, bet tagad – mājīgi pārveidotajā bijušās viesnīcas un naktskluba vietā. Telpas ir gaišas un vieta plaša, lai arī citas interešu grupas varētu īstenot savas idejas. Šobrīd apdzīvotā ēka neatrodas pašā pilsētas centrā, taču bibliotēkas lasītāju skaits nav mazinājies, apmeklējums ir pieaudzis. Arī skolēniem tā ir tuvāk, praktiski pāris minūšu gājiena attālumā, un tas arī izglītības iestādēm ļauj dažādot mācību procesu.

Viņpiektdien Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē notika tikšanās ar Apvienotās Karalistes vadošo nacionālo pārstāvi NATO Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centrā Klēru Leinu (Clare Lain). Tikšanos ar nosaukumu «It starts with me...» (no angļu val. Tas sākas ar mani...) organizēja «Vidzeme TechGirls» un Vidzemes Augstskola sadarbībā ar «Riga TechGirls» un Lielbritānijas vēstniecību, lai iedvesmotu Latvijas iedzīvotājus karjerai tehnoloģiju nozarē.

Vidzemes Augstskolas (ViA) komanda piedalīsies ikgadējā lielākajā izglītības izstādē Latvijā «Skola 2019», kas šogad notiks no 1. līdz 3. martam starptautiskajā izstāžu centrā «Ķīpsala». Tur skolēniem būs iespēja iepazīties ar ViA studiju piedāvājumu, tehnoloģiskajiem risinājumiem un iespējām, ko sniedz Valmiera.

Bieži jokojam, ka reizēs, kad ar paziņu nu galīgi nav par ko runāt, vajag vien ieminēties par laika apstākļiem, lai sarunu maisam gals būtu vaļā. Smejamies arī par zāli, kas reiz bija zaļāka, un dziļākām kupenām bērnībā. Taču, kad tagad krīt siltuma rekordi, vismaz tiem, kuru saimniekošana un iztika vistiešākajā veidā ir saistīta ar laika apstākļiem, joki nav prātā. Nav arī prognozētāju, kuri spētu pateikt, vai šī ziema bija turpinājums iepriekšējai karstajai, visu kaltējušajai vasarai, vai arī pēc siltās ziemas gaidāma vēl karstāka vasara nekā pērn. Kad zemes darbus un sēju sākt? Vai nav iespējams, ka aukstums vēl var atgriezties maijā? Sentēviem zināmie sējas un citu pavasara darbu kalendāri nu jau kuru gadu izrādās krietni koriģējami.

Tā kā nesen Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi jauno Ieroču aprites projektu, kas paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot arī pusaudži no 16 gadu vecuma, nolēmu internetā painteresēties, cik tad īsti to mednieku Latvijā ir. Izrādījās, ka pēdējo 15 gadu laikā mednieku skaits valstī sarucis no 35 līdz 22 tūkstošiem ar vidējo vecumu 60 gadi, tātad strauji izmirstoša interešu grupa, kurai kā ēst nepieciešamas jaunas asinis, neskatoties uz tiesībsarga, policijas un Veselības ministrijas iebildumiem.

Valmiera par jaunizveidotās valdības uzmanību nudien nevar sūdzēties. Pirms nedēļas pilsētu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), bet piektdien par savas pirmās reģionālās vizītes galamērķi Valmieru – ar pieturām Valmieras stikla šķiedrā, jaunuzceltajos īres namos un pilsētas pašvaldībā – izvēlējās premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).

Sestdien Burtnieku centra kanālā norisinājās ziemas peldēšanas festivāls «Burtnieku ezera RONIS 2019».

Nesen publicējām Latvijas datu centra apkopotos 2017./2018. pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Latvijas 25 pašu ražīgāko ganāmpulku godpilnajā sestajā vietā ir Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes», kurā aizvadītajā pārraudzības periodā no 116 slaucamajām govīm vidēji izslauca 12682 kg piena ar tauku saturu 3,84% un 3,28% olbaltumvielu, arī somatisko šūnu daudzums 92 tūkstoši nepārprotami liecina par augstvērtīgas produkcijas ražošanu. Par to, kā tas panākts, – saruna ar saimniekiem INGU un AIGARU KALVĒM.