Ar kristīgās mācības skolotāju un kristīgās mācības skolotāju koordinatori Ilonu Rektiņu satiekamies Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Tur kristīgās mācības klase vizuāli veidota kā debesu valstība: apgleznota ar mākoņiem un baložiem, bet viena no klases sienām ienācējus uzrunā ar krāsainām zivtiņām. Uz trim plakātiem katrs skolēns, kas mācās pie skolotājas Ilonas kristīgo mācību, sevi ir attēlojis kā zivtiņu. Bagāts ar tām ir 1. un 3. klases plakāts. Sevi pieteikuši arī otrklasnieki, bet skaitliski mazāk.

Par «dievu veltes» – siera pirmsākumiem grieķi stāsta leģendu: Aristajs, Apolona un Kirēnas dēls, no Olimpa esot nokāpis uz zemes gana izskatā, lai cilvēkiem iemācītu gatavot sieru. To, ka tas viņam lieliski izdevās, apliecina statistika: pasaulē ir zināmas vismaz 3000 siera šķirņu.

Pavasara gaidīšanas laiks daudziem saistās ar atslodzes dienām un attīrīšanos, tāpēc ikvienu interesentu aicinām uz garšu meistarnīcu «Atslodzes našķis – topinambūrs» Valmiermuižas alus virtuvē 16. martā pl. 16. Tad izzināsim, kā dažādot savu uzturu šajā laikā, apgūsim jaunu recepti – piemērotu arī tiem, kuri ikdienā uzturā nelieto gaļu.

Jānis Savielis pieņēmis visai netradicionālu lēmumu, kas arī viņa ģimenē sākotnēji izraisījis pretestību, – sūtīt savus bērnus Valmieras 2. vidusskolā.

Smiltene visos laikos bijusi ļoti darbīga vieta – daudzi kādreizējie smiltenieši izskolojušies un tagad augstos amatos galvaspilsētā, tomēr saikni ar dzimto pilsētu nav zaudējuši un nereti sastopami, ciemojoties savā jaunu dienu zemē, ne tikai kapu svētkos un lielu jubileju reizēs, bet arī brīvajās dienās nedēļu nogalēs. Lai izdibinātu, kur meklējamas saknes Smiltenes fenomenam, pagājušajā piektdienā paviesojāmies pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja GINTA KUKAIŅA.

Ikgadējā izglītības izstādē «Skola 2019» par jauniešu interesi cīnījās ne tikai Latvijas augstskolas, koledžas un tehnikumi, bet arī ārvalstīs pieejamās izglītības iestādes, un starp vairāk nekā 140 dalībniekiem varēja atrast arī Vidzemes Augstskolas stendu.

Piektdien, 8. martā, teatrālā, bet tradicionālā pasākumā kopš 1997. gada, nu jau 22. reizi, no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika nests kārtējā gada Budžeta portfelis. Būtībā tika nests šīs publiskās tradīcijas aizsācēja toreizējā finanšu ministra Roberta Zīles personīgais portfelis, uz kura nu katru gadu tiek iegravēts tā nesēja vārds. Šo aizsākumu ir vērts pieminēt ne jau paša portfeļa, bet gan tā satura dēļ. Tas izteiksmīgi parāda valsts ekonomisko varēšanu un izaugsmi vairāk nekā 20 gados: 1997. gadā budžeta izdevumu daļā bija paredzēti 1,3 miljardi latu (aptuveni 1,8 miljardi eiro), piektdien finanšu ministrs Jānis Reirs uz Saeimu nesa portfeli, kurā gada budžeta izdevumi paredzēti jau 9,4 miljardi eiro. Nav ziņu, uz cik lapām bija rakstīts 1998. gada budžets, bet šī gada sniedzoties pāri 400 lappusēm. Kā skaidroja J. Reirs, tik biezs rakstījums portfelī pat neesot iekšā dabūjams, tādēļ budžets uz Saeimu pirmo reizi tika nests ierakstīts elektroniski.

Tepat, tepat 16. marts – Leģionāru diena. Reiz, kad arī es biju parlamentā, šo dienu ierakstījām kalendārā, pasvītrojot leģionāru drosmi cīņā pret Latvijas okupantiem. Diemžēl drīz vien Saeimā saradās aizvien vairāk izdabātāju Maskavai un vietējiem kolonizatoriem un 16. martu no kalendāra svītroja. Ne jau demonstrēt naidu pret Latvijas nelabvēļiem 16. martā ejam pie Brīvības pieminekļa, bet atcerēties un godāt savus varoņus, kuri, kaut arī svešas armijas mundieros ģērbti, cīnījās par to, lai pēc kara valstī neatgrieztos asiņainais padomju režīms.

Godinot izcilo pianisti Jautrīti Putniņu un viņas brāli – mākslinieku un sabiedriskās domas aktīvistu Gundabu Putniņu, piektdien (Jautrītes dzimšanas dienā) Valmierā pie mājas Brīvības ielā 2, kurā abi dzīvojuši, tika atklāta kultūrzīme «Roku pieskārieni».

9. martā Dabas un tehnoloģiju parkā «URDA» notika pavasara Ģimenes diena par tēmu «Ūdens». Dienas gaitā uzmanība tika pievērsta ūdens tīrībai, tā taupīšanas iemesliem un paradumiem.