Par to, kā stiprināt imunitāti pavasarī, «Liesma» aprunājās ar Vaidavas pagasta Silkalnu saimnieci un ārstniecības augu zinātāju ZELTĪTI KAVIERI.

Vakar Liesma pabija Valmieras pašvaldības policijas štābā Purva ielā, lai apvaicātos par šī specifiskā laika aktualitātēm. Pirms maiņas sākuma par savu pieredzi nu jau gandrīz mēnesi ilgajā Covid-19 rosinātajā ārkārtas situācijā pastāstīja mobilās ekipāžas vīri, pēc tam – jau niansētāk – par Valmieras paš­valdības policijas ikdienu šajā ārkārtas situācijas nogrieznī īsā sarunā izklāstīja policijas priekšnieks Armands Miķelsons.

Nu jau vairs nevienam nav jāatgādina, ka ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību valstī dzīvojam un arī vēl saimniekojam valdības izsludinātajā ārkārtas situācijā. Tā pašlaik līdz 14. aprīlim nosaka dažādus aizliegumus un arī ierobežo pilsoņu ne vienu vien līdz šim it kā pašsaprotamu rīcības brīvību. Likumā «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» līdz šim bija noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, jau izsludināto ārkārtējo situāciju vienu reizi pagarināt, bet uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. 

Piekritīsiet, ka tirgotāji pašlaik atrodas frontes otrajā līnijā, tūlīt aiz mediķiem un operatīvajiem dienestiem, jo darbs sai­stīts ar augstu riska pakāpi. Katru dienu pārdevēji saskaras ar aptuveni pusmiljonu cilvēku. Lai aizsargātu darbiniekus un veikalu apmeklētājus, ir ieviesti fiziskās distancēšanās pasākumi, pēc iespējas uzstādīti aizsargstikli un lietotas sejas aizsargmaskas, samazinātas pašapkalpošanās iespējas. Pircējiem pēc iespējas tiek piedāvāti dezinfekcijas līdzekļi vai vienreizējās lietošanas cimdi.

Es esmu cilvēks, kam garšo labi pagatavoti un garšīgi ēdieni (nu, būsim godīgi, to var redzēt arī pēc manām formām), un šo­brīd, kad sanāk nedaudz vairāk būt mājās, – taciņa uz ledusskapi ir iemīta. Ir nopirkta pārtika it kā ilgākam laikam, bet realitātē uz veikalu ir jāiet reizi trīs dienās, jo, pa mājām dzīvojot, maz pamazām viss tiek apēsts. Un, dzīvojot divatā, it kā tik daudz pārtikai nevajadzētu aiziet. Tāpēc šobrīd vairs neeju meklēt labumus uz ledusskapi, bet sēžu dīvānā un graužu semočkas. Tas gan nenāk par labu manam kuņģim, bet netiek apēstas tik daudz liekas kalorijas.

SIA ZAAO šogad pavasara un vasaras mēnešos piedāvā lauksaimniekiem bez maksas nodot lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā Daibe. Ierobežotā daudzumā bez maksas to var veikt arī ZAAO darbības reģiona 20  ekolaukumos. Iespējams arī pieteikt konkrētā atkritumu veida savākšanu no saimniecības adreses par maksu.

Esmu priecīgs, ka pirmā tiešraide no Eiropas bija izraisījusi tik spraigu diskusiju. Neticīgajiem vien teikšu – šim vīram, kuru pazīstu vismaz gadus desmit, ticu tāpat kā pats sev. Mans ziņnesis, kurš joprojām lasītājiem lai paliek anonīms, viņnedēļ uz pāris dienām bija ieskrējis mājās un man telefonā savus jaunākos piedzīvojumus atstāstīja 31. marta vakarā.

Kocēnu pagasta «Gulbīšos» mierīgi ganās aitu mātes ar lielākiem un mazākiem jēriņiem. Tikko aplokam tuvojas saimnieks un uzsauc «aitas, aitas», viss ganāmpulks sarosās. JĀNIS BĒRZIŅŠ stāsta: 

Par vienu no lielākajiem krūmcidoniju augļu tirgus dalībniekiem Latvijā – SIA «Dabas auglis» (pirms tam zināmi kā SIA Cooperative) 2019. gada 9. aprīlī rakstījām Liesmā publikācijā Cidoniju ceļš – no Vaidavas pasaulē. Nesen viesojāmies Vaidavā, kur pie reizes satikāmies, parunājāmies arī ar šī uzņēmuma līdzīpašniekiem (attēlā no labās) NAURI JURGENBERGU un GUNTARU EGLĪTI.

Patlaban visā pasaulē būtiski pieaug palīdzošo profesiju pārstāvju, tai skaitā sociālo darbinieku, loma globālās krīzes situācijā. Emocionālā spriedze un neziņa par turpmāko situāciju valstī un visā pasaulē skar ikvienu iedzīvotāju.