Pirmajā starptautiskajā Jāņa Zābera piemiņai veltītajā vokālistu konkursā, kas no 28. septembra līdz 1. oktobrim trīs kārtās norisinājās Rīgā, VEF Kultūras pilī, bija akreditēti 18 dalībnieki vecumā no 10 līdz 34 gadiem no Igaunijas, Horvātijas un Latvijas. Finālā trijās vecuma grupās iekļuva deviņi, tostarp Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Laimas Krumholces skolotais Silvars Ritvars Malcenieks, kas vienīgais no jaunāko grupu solistiem kļuva par laureātu, iegūstot 3. vietu.

Sports ir pārsteigumiem bagāts, to vēlreiz apliecinājis notikums pašmāju golfa laukumos. Valmierietis, Valmieras Valsts ģimnāzijas 9. klases audzēknis Dans Patriks Dukurs savos 15 gados, nodarbojoties ar šo spēli tikai trešo sezonu, sporta terminoloģijā runājot, izpogājis visus pieredzējušos golferus, pārliecinoši uzvarot Valmieras čempionātā un liekot par sevi runāt kā nopietnu pretinieku arī Latvijas mērogā, savu vienaudžu grupā ierindojoties trešajā vietā šī gada Latvijas junioru golfa tūres kopvērtējumā.

«Par ķiplokiem varu runāt kaut vai visu dienu!» – tā, abpusēji saskaņojot intervijas laiku un ilgumu, telefonā ar humora dzirksti man atbildēja zīmola «Asumiņš» īpašnieks, pieredzējis ķiploku audzētājs JĀNIS CINIS no Valmiermuižas.

Rudens ir lielo līdaku laiks, pa starpu ezerā var patrāpīties arī kāds apmēros un svarā ronāks kaulacis, tātad arī zandartiem jābūt gataviem. Vārdu sakot, kārtīgam copes vīram oktobrī – un ne tikai – allaž jābūt klāt vismaz pāris spiningu kātiem; ja uz copi tiek braukts vismaz divatā ar vienu auto, tad ļoti svarīgi ir līdz ūdeņiem un atkal atpakaļ neskartus nogādāt varbūt pat pusduci spiningu kātu. Protams, tā pati problēma arī karpiniekiem un vēl citiem makšķerniekiem.

27. augusta agrā rītā mūžībā devās aktieris un režisors, viens no Valmieras teātra stūrakmeņiem – Felikss Deičs.

Lai sasveicinātos ar Feliksu Deiču, nevajadzēja vārdus, nevajadzēja skaļu «Labrīt!» vai «Sveiks!». Sasveicinājās viņš ļoti klusi, vienmēr ar acīm, viņš prata sasveicināties ar skatienu, un tādos brīžos vienmēr gribējās ar acu skatienu paklanīties pretī. Daudzus gadus Felikss kā valis peldēja pats sava klusuma okeānā Valmieras teātrī. Kad viņam bija mēģinājumi teātrī, mēģinājumu starplaikos ar viņu varēja sastapties kāpnēs, un tādos tikšanās brīžos bija sajūta, ka ir mazliet jāapstājas, jāiet lēnāk, jābūt pacietīgākam, svinīgākam. Viņš bija pacietīgs ne vien kā cilvēks, bet arī kā režisors. Un, strādājot ar aktieriem, viņš neļāva lomā steigties, katrs viņa mēģinājums bija svinīgs, uzmanīgs klusums, kur bija jāpeld pašam sevī, bez glābšanas riņķiem, bet slīkt aktieriem viņš neļāva, viņš viņus bez iepriekšējas sagatavotības atklātā jūrā nelaida, un aktieriem to nemaz nevajadzēja. Feliksa skatiens viņus vienmēr noturēja virs ūdens.

Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola basketbolisti izcīnīja pirmo uzvaru jaunajā Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas čempionātā, viesos Tallinā abpusēji rezultatīvā spēlē ar izcilu aizsardzību mača galotnē pret Taltech atgūstot vadību un to noturot.

Par intrigu turpina rūpēties visas komandas Optibet virslīgas turnīrā. Uzvarot valmieriešus viņu laukumā, RFS nostiprinājusi savas pozīcijas otrajā vietā, arī neļaujot Riga FC vēl priekšlaikus līksmot. Tikmēr VALMIERA GLASS VIA komanda pēc šī zaudējuma joprojām saglabā piekto vietu, atpaliekot no Spartaka par diviem punktiem un atrodoties priekšā Liepājai par vien nieka trim punktiem.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs pirmdien publiski iebrauca auzās, paziņojot, ka fotoradari, kuri pēc tik ilgas cīkstēšanās pirms dažiem gadiem tika uzstādīti uz Latvijas ceļiem, plānoto peļņu nenes. Plānoto peļņu? Izrādās, soda naudu apjoms tiek plānots, tiesa, par to kaunīgi visu laiku, būs jau kādi 20 gadi, klusēts... Populārā TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots uz ministrijas valsts sekretāra paziņojumu, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, reaģēja nekavējoties un ļoti skarbi, taču absolūti precīzi: «Ja Iekšlietu ministrija domā, ka vajag kaut ko ietaupīt un vajag radīt peļņu, tad, es domāju, sāciet paši ar sevi! Iekšlietu ministrijā tik daudziem ir pistoles un neko nav nošāvuši. Pilnīgi neefektīvi! Nepērciet vairs pistoles, nepērciet vairs lodes un pamatīgi ietaupīsiet!»

Vecāku izglītošana pašlaik ir teju vai modes kliedziens. Ir pieprasījums, ir piedāvājums – kādreiz piedāvājums ir tik vilinošs, ka pat skeptiķis uzķersies. Nav runas par to, ka nevajadzētu mācīties, jo citu pieredze vienmēr noder, kaut vai tamdēļ, lai mācītos no citu atzītām kļūdām, nevis sagaidītu savējās. Viens netiek galā ar pirmsskolnieku, citam rūp attiecības ar pusaudzi, kādam vēl bažas, vai pareizi saprasts zīdainis... Vecāki ir tik dažādi, bērni dažādi, un nekur nav teikts, ka ar pie vecākajiem bērniem gūto pieredzi pietiks mazākajam. Tāpēc ir žurnāli, grāmatas, vecāku atbalsta grupas, tāpēc ir nodarbības, kursi un tagad jau arī konferences.