Likumu labojumus, kas ieviesa minimālo sociālo iemaksu, Valsts prezidentam tomēr vajadzēja «atsviest atpakaļ» Saeimai. Tos neparakstot, Egila Levita protests un iebildumi būtu skaļāki nekā tagad, Rīgas pilij apgalvojot, ka viņš likumdošanas brāķa labošanu «ielicis savā darba kārtībā».

Diez vai tad Saeimai pietiktu nekaunības šo «Reira reformu» vēlreiz apstiprināt bez jebkādiem pārveidojumiem un lielā vienprātībā, lai tikai demonstratīvi atstātu valsts galvu «jaņos». Diemžēl Levita centieni uzrādīt politisko pastāvību ir diezgan nekonsekventi, pat bikli – viņa sasaiste ar koalīciju tā arī nav sarauta. (Nesen šo Rīgas pils kļūmi intervijā www.nra.lv atzina arī latvju politikas mutīgākais vērtētājs Filips Rajevskis.)

Šķiet, prezidenta bailes no iespējamas valdības krīzes – un vieglā haosa pēc Krišjāņa Kariņa kabineta krišanas – ir pārāk dziļi sakņotas un (iespējams) pat pamatotas. Tāpēc, pieļauju, vairot reitingu uz valdības rēķina Levitam šķiet nepieņemami. Ja tā tiešām ir, tad visu cieņu valsts galvam, cepuri nost!

Tā nu mums aizrit pirmais mēnesis, kopš darbojas prasība veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu no «minimālā VSAOI objekta 1500 eiro ceturksnī» (jeb no 500 eiro bruto mēnešalgas). Teju vai vispārējs sabiedrības verdikts to novērtē kā Latvijas saimnieciskās darbības idiotisku sabotāžu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera apgalvo: šī «reforma» valstij draud pat ar sociālekonomisku krīzi. Galvenā problēma – tiek nevajadzīgi apgrūtinātas un pat apcirstas iespējas algot strādājošos nepilnas slodzes darbam.

Cik zinu, pirms likumu grozījumu pieņemšanas Finanšu ministrija un Saeimas vairākums veica tikai neslēpti formālas, «ķeksītim» paredzētas, konsultācijas ar biznesa aprindām vai ekonomikas ekspertiem. Ierēdņi, ministri un deputāti paši sev šķita gudrāki par visādiem «bodniekiem». Iespējams, sava veida «lāča pakalpojumu» te veica masu mediji, koncentrējoties pārsvarā uz pašu žurnālistu, mūziķu un citu autoratlīdzības saņemošu «plānā galdiņa urbēju» iebildumiem. Uh, kā valsts varai tagad patīk «ierādīt vietu» medijiem!

AIGARS LAUZIS ir darītājs. Viņš ne tikai ir dizainers, kurš vairāk nekā 10 gadus strādājis ainavu arhitektūras un urbānā dizaina jomā, bet arī cilvēks, kas četru gadu laikā ar velosipēdu veica 31000 kilometru no Londonas līdz pat Tokijai. Viņš kopā ar sievu Liju Lauzi un brāli Renāru Lauzi attīsta savu uzņēmumu – ZELTINI. Izveidots unikāls transporta līdzeklis, kurā ir apvienots velosipēds, laiva un arī māja – veloamfībija Z- TRITON. Šo brīnumu varēja redzēt arī Valmieras pilsētas svētku parādē.

Jūlija izskaņā Ķoņu dzirnavās norisinājās pirmā Valmieras SOS bērnu ciemata nometne – spēle «Pieaugušo dzīve».

29. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijā studiju programmu «Dramatiskā teātra aktiera māksla» absolvēja Valmieras teātra aktieru kurss. Starp viņiem ir arī valmierietis ARTIS JANČEVSKIS. Liesma viņu uzaicināja uz sarunu klātienē.

Trešdien, 28. jūlijā, bijušajā katlumājā  Valmierā, Rīgas ielā 25, atklāja starptautisko īslaicīgo arhitektūras un pilsētvides vasaras skolu «FestivaL’and 4.0», ko jau ceturto reizi organizē Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) Arhitektūras skola sadarbībā ar Valmieras vasaras teātra festivālu. Tajā piedalījās Vasaras skolas vadītāja, arhitekte Dina Suhanova, Valmieras vasaras teātra festivāla programmas direktors Jānis Znotiņš, Valmieras pilsētas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 mākslinieciskās programmas vadītājs Reinis Suhanovs un vasaras skolas dalībnieki gan klātienē, gan attālināti.

Kā rāda jaunākajā Dienas Biznesā publicētā diagramma, Latvija vakcinēšanās tempu ziņā joprojām pasaules mērogā velkas tālu astē – mūsu valstī administrēti 1,3 miljoni Covid-19 vakcīnu (līdz 23. jūlijam vakcinācija Latvijā bija veikta vairāk nekā 1,3 miljonus reižu, ietverot vakcināciju gan ar pirmo, gan otro vakcīnas devu), pilnībā vakcinēti tikai 33,5% sabiedrības. Aiz mums diagrammas sliktajā galā vēl tikai piecas valstis – Irāka, Igaunija, Baltkrievija, Afganistāna un Islande. Jāteic, raibs kokteilis no diktatūras un izteiktas trešās pasaules piederības līdz pat augsti attīstītai demokrātijai. Te gan jāpiezīmē, ka Latvija apsteidz šo kvintetu vien administrēto vakcīnu skaita ziņā, kamēr Islandē vakcinēti jau 70,6% sabiedrības, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 39,4%. Vakcinēto procenta ziņā islandieši pirmie pasaulē – aiz viņu 70,6% tuvākie sekotāji ir Apvienotie Arābu Emirāti ar 62,7% un Izraēla ar 58%.

Vakar Valmieru apmeklēja Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto no Vācijas un vēl pulciņš sadarbībā ar latviešu diasporu iesaistītu vietējo cilvēku no Rīgas. Vispirms Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, vienlaikus būdams busiņa šoferis un gids, izvadāja ciemiņus pa Valmieru, bet pēc sātīgām pusdienām jaunatvērtajā pilsētas restorānā Akustika novada domes ēkā konstruktīvā gaisotnē turpinājās abu pušu sarunas.

Sestdien jau no paša rīta Naukšēnu pagasta stadionā tradicionālo svētku turnīru uzsāka futbolisti. Tuvāk par šo pasākumu lūdzām pastāstīt pagasta sporta organizatoru GUNDARU PUTNIŅU:

Ar šādu devīzi Naukšēnos svinēja gadskārtējos svētkus četru dienu garumā. Kad tur ieradāmies sestdien ap pusdienlaiku, uz beigām gāja Bērnu rīts ar dažādiem uzdevumiem un piena kokteiļu baudīšanu pie Cilvēkmuzeja.

Latvijas publiskajā telpā it kā nemanāmi, taču tajā pašā laikā aizvien biežāk ir sākusi izskanēt dažādos formātos ietērpta ideja, ka mūsu valstij, Latvijas sabiedrībai kopumā vai kādiem «mums», lai kas arī slēptos aiz šī jēdziena, ir nepieciešama plaša un atklāta diskusija par to, kas mēs īsti esam un kurp ejam – kā valsts, kā šīs valsts pilsoņi u.c.