Neguļam, bet domājam!
Mums, vadot un pildot valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus, ir skumji, jo esam no tiem allaž strādīgajiem un kustīgajiem cilvēkiem, kam pašlaik tik ļoti pietrūkst dažādu lielāku un mazāku tirdziņu atmosfēras.
Mums, vadot un pildot valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus, ir skumji, jo esam no tiem allaž strādīgajiem un kustīgajiem cilvēkiem, kam pašlaik tik ļoti pietrūkst dažādu lielāku un mazāku tirdziņu atmosfēras.
Kā zināms, Latvijā jau ilgāku laiku ceļu un tiltu remontdarbiem naudas pietrūkst, tāpēc jāpriecājas, ka šajā hroniskajā bēdu stāstā gadās arī pa gaišākam fragmentam. Nenoliedzami par tādu var uzskatīt 30. martā uzsākto tilta pār Salacu rekonstrukciju Vecatē. Šos darbus finansē Latvijas valsts budžets.
Viena no koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izpausmēm Latvijā ir pagaidām aizdomas, ka vīrusa izplatības novēršanai un ar pandēmiju saistītajiem pasākumiem piešķirtie līdzekļi atsevišķos gadījumos varētu būt nonākuši ne gluži pareizajās kabatās.
Neskatoties uz dažādiem Covid-19 pandēmijas piespiedu kārtā radītiem ierobežojumiem cilvēku ikdienas gaitām, kaut kādas dabā iešanas aktivitātes tomēr notiek. Iespējams, kopīgās pastaigās dodas pat ne gluži vienā mājsaimniecībā kopā dzīvojošie vien. Katram līdzcilvēkam taču policistu blakus nenoliksi un, galu galā, vai to arī vajag? Ja cilvēki izturas maksimāli atbildīgi katrs pret sevi un saviem tuvākajiem radiniekiem, tad, iespējams, nelielas atkāpes no strikti noteiktās kārtības pat nekādu sliktumu neradīs...
Pašlaik, kad valstī valda ārkārtas situācija, uzņēmumiem ir jāmeklē jaunas iespējas un jāskatās plašāk nekā iepriekš. Šajā laikā ir jāspēj pieņemt ātrus, bet gudrus lēmumus.
Valdība, kā zināms, apstiprināja ZM izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Noteikumi paredz kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.
Mācoties attālināti, pedagogi meklē aizvien jaunas metodes, kā zināšanas veiksmīgāk nodot skolēniem. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija izmanto Vidzemes Augstskolas (ViA) sniegto tehnoloģisko atbalstu un filmē dažas no eksakto priekšmetu stundām, lai jauniešiem vieglāk būtu saprast mācību vielu.
Mēneša sākumā vairāk nekā pustūkstotis skolēnu attālināti piedalījās Latvijas Skolēnu 44. zinātniskās pētniecības darbu konferences valsts posmā, kas pirmo reizi norisinājās digitālajā vidē. Trešo pakāpi ieguva Mazsalacas vidusskolas 11. klases skolniece ELLA SUDĀRE.
No 2019. gada februāra Vidzemes Augstskolas (ViA) projekta «Vidzemes Augstskolas akadēmiskā personāla pilnveide un cilvēkresursu attīstība» ietvaros docētāji stažējas pie dažādiem Latvijas komersantiem, lai gūtu vērtīgu, praktisku pieredzi un zināšanas, kuras integrēt studiju programmu saturā un nodot ViA studentiem.
Patlaban tiek strādāts, lai brīvprātīgie būtu visās Latvijas vietās, taču ne visur šobrīd ir cilvēki, kas gatavi veikt šo brīvprātīgo darbu. Jaunatnes centrs «Vinda» sadarbojas ar biedrību «Paliec mājās», palīdzot organizēt brīvprātīgos Valmierā. Pašlaik pieci cilvēki ir gatavi palīdzēt tiem, kuriem tas ir nepieciešams, taču vēl nav bijis neviena pieprasījuma pēc palīdzības. Kopumā par brīvprātīgajiem ir pieteikušies 350 cilvēki visā Latvijā.