Dzīvesstils

Tieši tā savu vīrišķīgo padzērienu, kurš tajā jūlija sestdienā top pavisam naturālā veidā Cēsu pils pagalmā allaž kupli apmeklētajos Cēsu pilsētas svētkos, dēvē šķelmīgs kungs, kas ar savu melno, ar striķi sajozto tērpu un pakausī atsieto iesirmo matu bizīti man nedaudz atgādina japāņu samuraju. Tiesa, gluži sakē tas bezkrāsainais šķidrums, kas pa pilienam vien krājas pamatīgā stikla pudelē, vis nav, taču, kā liecina garā rinda pie degustācijas peņģerotiem, šis ugunsūdens ir gandrīz vai ar magnēta garšu. Par šo specifisko dzērienu un dažām tā lietošanas blaknēm, kā tagad modīgi teikt, tad nu arī parunājam brīdī, kad atraktīvais kungs pienācis aplūkot savu ražošanas procesu.

Valmierietis KALVIS VOICEŠČUKS saka — ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbu, pat sirdsdarbu, var atrast.

Jaunā mācību gada sākumā «Liesmas» lasītājiem, iespējams, būs interesanti izlasīt pirms 32 gadiem, 1985. gada augustā, žurnāla «Padomju Latvijas Sieviete» rubrikā «Apģērba kultūra» tālaika pedagogu ģērbšanās vēlamajam stilam veltīto publikāciju (saīsinātā veidā) «UZ JUMS SKATĀS SKOLĒNI».

Domāju, ne vienam vien, dzirdot vārdu bulterjers, rodas asociācija ar bīstamu cīņas suni. Atzīšos, ka pirms ciemošanās pie diviem valmieriešu Apiņu angļu Stafordšīras bulterjeriem arī es pret šo šķirni jutu zināmu piesardzību. Patiesībā bulterjerus īsti arī nebija iespēja iepazīt, jo līdz šim tie nebija un arī tagad nav pārāk izplatīti. Piemēram, Valmierā pašlaik dzīvojot tikai abas Apiņu ģimenes suņu meitenes, viņu brālītis un vēl viens padsmitgadīgs suņu puika. Tagad zinu, ka bulterjeri ir draudzīguma un mīļuma iemiesojums.

Pieļauju, ka šī amata meistaru Latvijā nemaz nav tik daudz,  varbūt pat uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Lai nu kā, tas, ko savos 38 gados dara KASPARS ZVIRBULIS, ir īsta vīru lieta, īpaši jau veids, kā tikt pie galvenā izejmateriāla — pamatīgām bērza tāss loksnēm. Jo šis puisis no Līgatnes ir bērza tāšu pinumu meistars, ar viņu satikos nesen Cēsu pilsētas svētkos, manuprāt, pašā interesantākajā vietā — Cēsu pils pagalmā, kurš tādās reizēs čum un mudž no dažādu interesantu mūsu sentēvu amatu pratējiem. Lūk, arī mūsu augusta Vīru lietu galvenais varonis!

Vasara ir atvaļinājumu laiks. Kādam tas paiet Eiropā, citam dārzā pie jāņogu krūma, Gaujas krastā. Lielākā atvaļinājuma nozīme- ļaut cilvēka atpūsties, krāt spēkus jaunajam darba cēlienam.

«Mopšiem piemīt ārkārtīgs šarms kopā ar cienīgumu un inteliģenci. Šie suņi vienmēr ir līdzsvaroti un ir iecienīti priecīgās un piemīlīgās dabas dēļ,» par šo suņu šķirni lasāms internetā. Šādu raksturojumu apstiprina arī divu mopšu saimniece valmieriete AIVA LASE.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemtā Valmieras katoļu baznīca Stacijas ielā 24 ikvienu ienācēju Dievnamā sagaida ar neparastu uzrakstu virs ieejas: DIEVA BEZGALĪGĀS ŽĒLSIRDĪBAS DURVIS».

Šonedēļ sveicam vai visos laikos populāro vārdu nesējus — pirmdien ar skaistākajām vasaras puķēm suminājām Kristīnes, otrdien Jēkabus, trešdien Annas,  šodien — Martas.

Vīru lietas jūlijā sakrīt ar pašu karstāko zālienu pļaušanas laiku, tāpēc  īstais brīdis aprunāties ar vīru, kurš profesionāli pārzina visu tā saukto mazo dārza tehniku, sākot ar mazdārziņa uzrušinātāju krotu un beidzot ar pavisam modernu un jaudīgu mauriņa apcirpšanas raideru. Esiet pazīstami — uzņēmuma Agroserviss Valmiera meža un dārza tehnikas servisa meistars AIGARS LAUKMANIS!

Ir tāds teiciens, ka dažādas sīkas nelāgas lietiņas laiku pa laikam mūs piemeklē tikai tāpēc, lai dzīve neliktos kā salda medus podiņš...

Melnais taksītis Rokijs Apiņu ģimenē ir otrais sunītis. «Pirmais mums bija, kā paši jokojot nosaucām, dubulttaksis — augumā krietni lielāks par Rokiju. Diemžēl septiņu gadu vecumā viņš medībās pazuda. Izmeklējāmies, likām sludinājumus avīzē, televīzijā, bet bez rezultāta. Atvadīšanās no šī manā mūžā pirmā sunīša bija ļoti sāpīga. Un tad man pēc pusgada, tas bija 2000. gada pavasarī, uzdāvināja mazu, divus mēnešus vecu kucēntiņu ar visiem cilts­rakstiem,» stāstījumu par ģimenes četrkājainajiem locekļiem sāk Guntis Apinis.

Mēdz teikt, jo krutāks džips, jo tālāk būs jāiet pēc traktora... Šis nav gluži tas gadījums, taču arī šeit ar savdabīgu Ahileja papēdi automašīnā saistīta tieši modernu tehnoloģiju izmantošana auto piešķilšanas procesā.

Franču zīmola Renault sportisko auto arhitekti nule atrādījuši pasaulei savu jaunāko lolojumu — Renault TWINGO GT. Gandrīz divdesmit gados Renault Sport ir praksē uzkrājuši unikālas zināšanas par sporta automašīnām. Dažādos TWINGO, Clio, Megane R.S. un GT atvasinājumus apvienoja ar dzinēju darbināma priekšējā piedziņa.

Doma parunāt tieši ar šo autovadītāju Rūcamlapā man atskrien pavisam nejauši. Tomēr šodienas ciemiņš savā ziņā ir īpašs spēkrata lietotājs, jo gan brauc ikdienā ar auto gana daudz, gan gādā par to, lai Valmierā un arī tālākās vietās jaunie ceļi, ielas un trotuāri būtu visām braucēju un gājēju vajadzībām atbilstoši un droši. Esiet pazīstami — ceļu projektētājs jau otrajā paaudzē EDGARS LEITIS!

Saules dzeltenais ritulis latviešiem Vasaras saulgriežu laikā jau no seniem laikiem simbolizējis sauli un pasaules veselumu, bet tikai retais zina, ka sieram Jāņu ēdienkartē ir ne vien simboliska, bet pat medicīniska nozīme. Tam pievienotās ķimenes palīdz gremošanas sistēmai uzveikt visus apēstos Jāņu nakts labumus.

Pļaviņu novada Klintaines pagastā likteņupes Daugavas krastā, kur rūvenietis Dagnis Čākurs tagad sava Rūjienā sāktā Liepkalnu maizes biznesa turpinājumam atradis, manuprāt, pagaidām pašu karstāko vietu tieši lielceļa malā, blakus maizes ceptuvei, veikalam un kafejnīcai Daugavas pusē arī pavisam jaunas produkcijas ražotne — Liepkalnu maizes kvasa brūzis, ko gan nelielo izmēru dēļ atļaušos saukt par brūzīti. Nu, vismaz pagaidām. Kā tur viss sācies un kā tagad notiek, tādu kvasa tapšanas īso kursu, stāsta pats DAGNIS ČĀKURS:

Šajās dienās reti kurš krāšņu ziedu apbrīnotājs, kam iznāk būt Raiskuma pusē, pabrauks garām «Jaunrūjām». Te šogad, šķiet, tieši Līgo svētkiem par godu, sācies mūsu vecmammu tik ļoti iecienīto pujeņu ziedēšanas laiks. Nu jau gan tās šodienīgi saucam par peonijām un godā ceļam jaunas selekcionētas šķirnes.

Jāņu priekšvakarā Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs ar šo vislatviskāko un vienkāršāko stiprā dzimuma vārdu. Ikdienā vairāk pazīstams lauksaimnieku un nedaudz arī vietējo politiķu aprindās, šoreiz JĀNIS BRENGULIS runā tikai par automobiļiem un ar tiem saistītām lietām.

Pērn kādā televīzijas sižetā podnieks GATIS DZĒRVE tika pieteikts kā uguns cilvēks, kurš, no māla veidotos darinājumus apdedzinot, uguni saprot un spēj to pat valdīt. Sarunā ar viņu nojautu, ka tas bija vienpusīgs pieteikums. Gatis ir izteikts dabas cilvēks: viņš iemācījies un vēl mācās saprast, izmantot enerģijas, ko dod zeme (podniekam māls), ūdens, gaiss un uguns.