Lai arī suņu izvēlē pastāv modes tendences, tikai pēc tām nevajadzētu vadīties. Pats pirmais, kas būtu jāņem vērā, ir tas, vai kādam no ģimenes nav alerģija pret dzīvnieku vilnu. Kinologi neiesaka ticēt nostāstiem, ka bezspalvu suņi alerģiju neizraisa, jo alerģiju patiesībā izraisa nevis spalvas, bet keratīns, kas izdalās no ādas.
Nu jau otro nedēļu MONIKA SPROĢE ir mana kolēģe Liesmā. Īstais laiks ar viņu aprunāties Rūcamlapā, jo auto lietas viņai nav svešas, vēl februāra sākumā maršrutā Valmiera – Cēsis viņa diendienā nobraukusi vismaz obligātos 60 kilometrus jebkuros laika apstākļos.
Kad nesen runājos ar nu jau bijušo VOC hokeja arēnas ledus meistaru AIGARU KLAGIŠU, viņš man pastāstīja dažus interesantus atgadījumus, tepat Valmieras ledus arēnā notikušus. Lūk, trīs mazas ainiņas...
«Bērnībā, kad mamma ar tēti tepat Burtniekos nopirka savu privāto mājiņu, pa taciņu mēs visa ģimene bieži gājām uz kaimiņu mājas melno lauku pirtiņu. Pēc kārtīgas izsildīšanās un pēršanās negribējās dodies prom, biju ar mieru vai visu nakti tur pavadīt, tik ļoti pievilka pirts burvība. Pirts fascinē joprojām!» — tā, tiekoties Burtnieku pagasta «Kronīšos», saka šo māju viesmīlīgā saimniece, Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja RUDĪTE KLEINBERGA.
Ierasta situācija tagad uz ielas, īpaši jau Rīgā — jo lielāks un dārgāks džips, jo miniatūrāka blondīne tam pie stūres. Taču par šo pasiju personālijām Rūcamlapa sīkāk stāstīt neplāno. Toties lasītājam, manuprāt, varētu būt interese, kā standarta izmēra vieglajā automašīnā ierūmējas šoferis, kura augums krietni pārsniedz vidējo. Tāpēc šodienas viesis mums basketbolists VIKTORS IĻJINS — puisis ar 52. izmēra apavu uz gāzes pedāļa un 2,15 metrus garu stāvu šofera sēdeklī!
Kamēr valmierieši ZIGURDS un INGUNA LAPERI stāsta par savu aizraušanos, pie viņu kājām guļ divi lieli suņu puikas. Tieši viņi kļuva ne vien par ģimenes lielo aizraušanos, bet arī par iemeslu dibināt savu mazo uzņēmumu.
Šonedēļ viesojos pie bezgala jaukā kokerspaniela Rokko un sunīša saimniecēm INGRĪDAS VĪTIŅAS un viņas meitiņas Annijas. Ingrīda ir masiere un daudziem palīdzējusi tikt galā ar veselības problēmām. Domāju, ka ne tikai, strādājot ar rokām, bet arī katram pacientam dāvājot savas labestības daļiņu.
ANATOLIJS VEREMEJS, valmierietis un Makšķernieks ar lielo burtu, nu jau velcē kaut kur Aizsaules ūdeņos. Par laimi manā diktofonā palikuši viņa makšķernieku stāstiņi. Jo toreiz, šķiet, tas bija 2015. gada decembrī, kad biju saposies ar runātīgo vīru nieka pusstundā izrunāt visu par viņa Burtniekā izvilkto pēdējo pamatīgo līdaku, maigi sakot, pamatīgi pārrēķinājos... Abi sākām sarunu par copi — i Burtniekā, i Anatolija dzimtajā Ukrainā — četros pēcpusdienā un beidzām astoņos vakarā! Ja pilnīgi precīzi, norunājām 3 stundas un 58 minūtes, man neļaus samelot diktofona taimeris. Tik interesants stāstnieks bija Anatolijs, ka bez lielas nožēlas upurēju visus savus tovakar ieplānotos pasākumus un klausījos, klausījos...
Laulības reģistrācija
Iepriekšējā trešdienā, rakstot par 2017. gadā Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopotajiem dzimšanas reģistrācijas datiem, «Liesmā» pieminējām, ka 84,1% jaundzimušo abi vecāki ir latvieši. To, ka esam kļuvuši latviskāki, apliecina arī laulību reģistrācijas statistika — 197 pāros (81,4%) abi jaunlaulātie ir latvieši, bet vēl 35 pāros jeb 14,5% jaunlaulāto latvietis ir vai nu līgavainis, vai līgava. Novērots, ka biežāk cittautieti par dzīvesdraugu izvēlējušās latviešu sievietes (iespējams, tādēļ, ka pietrūkst savas tautības vīriešu).
Dievkalpojumos, kad Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes baznīcēnus uzrunā mācītāji Edijs Kalekaurs un Modris Īvāns, par godu Dievam izjusti dzied draudzes vīru ansamblis. Īpašs skanējums vienmēr ir Tēvreizei. To nevar klausīties tā vienkārši. Ērģeles un brašo vīru dziedājums skan dvēselē, uzrunā un aizved pie mūsu Tēva.
LĪGAI BUJANEI kupla ģimenīte — vīrs, meitiņa un viņas bruņurupucīte, divi kaķi un divi suņi. Jā, un Līgas darba vietā — Valmieras bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļā — pie viņas bieži ierodas kāda četrkājaina kolēģe — lielā, mierīgā, labsirdīgā ņufu kucīte Zum Zum, kura bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem ir labs palīgs lasītprasmes veicināšanai. Un nav noslēpums, ka tieši Zume tagad ir tā, kuras dēļ bērni uz bibliotēku nāk ar prieku.
Šodienas Vīru lietu viesis ir ļoti interesanta personība. Ne tikai spuraino dredu un ģērbšanās stiliņa pēc. Savos tikai 36 gados viņam ir kabatā gan vēsturnieka, gan arhitekta diplomi, arī labas juridiskās zināšanas, tomēr valmierietis JĀNIS NABOKINS tā īsti nav iekšā nevienā no šīm profesijām. Jo tagad jau vairākus gadus dara to, kas viņam dzīvē vislabāk patīk un sanāk — būvē trases mazajiem elektriskās piedziņas automodeļiem un arī pats piedalās šajās sacensībās gan Latvijā, gan ārzemēs. Kā pats smej — esot pārvērtis savu hobiju par dzīvesveidu. Triju gadu laikā Jānis uzbūvējis jau 15 trases, pērn no tām 8. Starptautiskajā trases automodelisma sportistu reitingā Jānis ir ceturtais. Pasaulē! Viņa kontā arī 2014. gada oktobrī Limbažos izcīnītā uzvara pasaules čempionātā trases automodelismā. Tikāmies vēl vecajā gadā, kad Jānis sarunai izbrīvēja laiciņu pirms Baltijas kausa izcīņas noslēdzošā posma braucieniem tepat Valmierā Vindas trasē, kura atbilst pasaules līmenim. Šoreiz intervijas vietā lai ir Jāņa monologi par būtiskām lietām viņa sporta veidā.
«Zīmē Indulis Buka». Jau daudzus gadus mūsu «Liesmā» un «Valmierietī» ik pa laikam bijusi šī frāze, un krietnais vīrs Indulis mums ir kā sens draugs, kurš apciemo, kad ļoti gaidīts. Interesanti, ka viņa asprātīgās un viegli uztveramās karikatūras ir aktuālas, tomēr daļa no tām, liekas, nenoveco. Bet ko zinām par viņu pašu? Pirms Vecgada pajautājām.
Rudais runcītis Kukī ir laimīgs savās jaunajās mājās un mīļajiem saimniekiem dāsni dāvā prieku. Viņš ir krietni paaudzies un jau ieguvis kārtīgam kaķim nepieciešamo pašapziņu. Nevar zināt, kāds būtu Kukī liktenis, ja uz patversmi draugu noskatīt neatnāktu Artūrs.
Šoreiz, 2017. gada pēdējās Vīru lietās, piedāvājumā nevis fundamentālas lietas, bet gan dažs labs sakasnītis. Sākšu ar kādu nelielu sadzīvisku uzlabojumu, kuru laikam visvairāk spēs novērtēt tie, kuriem nav plašas privātmājas ar lielu vai ļoti lielu virtuvi, bet jāiztiek ar blokmājā šim nolūkam atvēlētajiem ļoti jau kompaktajiem kvadrātmetriem, kuros jāsatilpst gan cepšanas/vārīšanas ierīcēm, gan santehnikai, gan ēdamgaldam, gan... Tad nu virtuves platība ir tāda, ka pilnīgi un galīgi jāaizmirst par tādu izvirtību kā trauku mazgājamā mašīna, tāda, kurā optimāli jāizmanto katrs kvadrātcentimetrs.
Strauji tuvojas Ziemassvētki. Sirdis atvērtas labestībai un brīnumiem. Viens no tiem — piparkūkas. Smaržīgas un gardas tās kļuvušas par tik gaidīto svētku neatņemamu sastāvdaļu. Saka: cik saimnieču, tik piparkūku recepšu. «Liesmai» palaimējās iepazīties ar Ķoņu pagasta «Kalnlungu» saimnieci, divu dēlu māti, rokdarbnieci, saimnieciskās darbības veicēju AGNESI AUNIŅU-LINMEIJERI.
Ir redzētas dažādas kolekcijas, bet simtiem varžu vienuviet līdz šim nav gadījies skatīt. Uzzinot, ka ir arī šāda apjomīga kolekcija, devāmies ciemos pie veterinārārstes, Trikātas pagasta sociālās darbinieces INGAS ČAMAS.
Vidzemes slimnīcas kolektīvs, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, patīkami pārsteidzis savējos un pacientus.
Ziema it kā pieteicās uz pāris dienām, taču tagad atkal pačibējusi. Tāpēc joprojām aktuāla lieta ir ziemas riepas. Priecīgi tie, kuri jau tās iegādājušies un uzlikuši saviem spēkratiem, domīgi joprojām tie, kuri to vēl nav izdarījuši un kuriem maciņā šim pirkumam naudas tik, cik ir... Izmantoju sarunai par riepām un ne tikai vienu garāku pauzi nesen notikušajos Latvijas Gada auto 2018 testos, un kurš tad nu zinīgāks varētu būt par viņu! Savu viedokli par auto izmēriem, optimālo degvielu un arī nedaudz par riepām Rūcamlapai klāsta pirmais un joprojām vienīgais šī konkursa žūrijas priekšsēdis un Latvijas auto žurnālistikas Maestro ATIS JANSONS.
Trikātas pagasta «Jaunzemniekos» mūs sagaida un iekšā aicina smaidīga saimniece. Pēc āra drēgnuma apņem mājīgs siltums. Atvainodamās par remonta laika kārtību, vienlaikus ar prieku, Helēnas kundze ļauj ieskatīties vecās mājas atjaunotnes sākuma veikumā — priekšnams un viena no istabiņām, kā tagad mēdz teikt, izremontēta Eiropas standartiem atbilstoši. Tas esot dēla, visādā ziņā laba meistara, darbs. Helēna dzīvojot kopā ar dēla ģimenīti, jaunajiem «Jaunzemnieku» saimniekiem. Lauki jau laikus apstrādāti, gaiļa vistu saime, arī vienīgais trusis, kas brīvi ganās pagalmā, vienmēr pabaroti, un mājas gariņš no dienas gaitām savējos var bez rūpēm sagaidīt mājās.