Dzīvesstils

Politikāņu dzīves aizkulises, mazohisms seksā, dzimumu identitātes graušana — tas viss bijis iemesls skaļām runām par to, ka arī grāmatu saturs var būt skandalozs.

«Agroservisa» saimnieka VIĻŅA AVOTA dzīvē Avatars nav pirmais suns. Tā kā Vilnis nu jau daudzus gadus ir kaislīgs mednieks, viņam iepriekš bijuši trīs medību suņi, pēc tam arī kaukāzietis. «Ar iepriekšējiem suņiem neveicās. Medniekiem ir slikts niķis staigāt apkārt. Un, tā kā tuvu mājai ir lielais ceļš, divi mūsu suņi tika nobraukti. Trešais medību laikā aizgāja pāri robežai uz Igauniju un atpakaļ neatnāca. Kaukāzietis bija kārtīgs sargs, bet nevaldāms, tāpēc gribējās tādu, kas vairāk paklausa,» stāsta Vilnis.

Džerijas ļaunais liktenis

«Karaliskā pūdeļa sunīte Džerija spīdzināta daudzus gadus. Vispirms viņa ilgstoši tika turēta pie ķēdes. Acīmredzot arī tas sunītes saimniekiem ar laiku izrādījās par apgrūtinājumu, un sunītei ļāva klaiņot. Vispirms viņa pamanīta kāda kempinga teritorijā, kur viņa staigāja, lūgdamās ēdienu. Pagājušā gada nogalē tikai laimīgas nejaušības dēļ Džeriju nesabrauca, kad tā pēkšņi tumsā uzradās uz vientuļa meža ceļa. Iejūtīgais cilvēks Džeriju nekavējoties nogādāja Tukuma dzīvnieku patversmē.

Šoreiz atkal izskriesim cauri pavasarīgā galopā portālam iauto.lv — tur allaž kas tāds, kam tie Rūcamlapas lasītāji, kuri joprojām dažādu iemeslu dēļ ar globālo tīmekli uz jūs, uzreiz klāt netiek. Bet zināt taču gribas visiem!

Sen nebijām šķirstījuši veco labo pirmskara izdevumu Motors — mēnešrakstu automobiļu, motociklu, motorlaivu un lidmašīnu technikai, transportam un sportam. Taču parunāsim par tēmu, kas varbūt aktuāla arī šodien kādam auto īpašniekam. Tiesa, par auto grīdas... dēļiem gan tad nebūs runa!

Dzirdējis par viņu, atraktīvu Rencēnu puses kalēju, biju jau iepriekš, taču pirmoreiz viņu sastapu 2013. gada maijā pie Valmieras Kultūras centra — JURĢIS SĪMANSONS bija atvedis uz ikgadējo Vidzemes uzņēmēju dienu izstādi kopā ar tēvu Māri metālā kalto ābeli. Kopš tā laika ar Jurģi regulāri saskrienamies kādā amatnieku tirdziņā Valmierā vai Cēsīs, pērnajā pavasarī biju aizbraucis pie Sīmansoniem uz gleznaino Jurģa dzimtas māju Rencēnu pagasta Svennēm, kur viņš bija mājastēvs pasākumā Satiec savu meistaru. Nupat janvārī biju tur novērtēt, kāda iznākusi Jurģa otrā ābele — Ventspilij domātā. Tad arī Sīmansonu ģimenes lokā par vīru lietām parunājām sīkāk.

Gads tajā pasaulē, kurā joprojām dīzeļu un benzīna dzinēju krietni vairāk nekā zaļu automobiļu ar elektrisku, kombinētu un velnsviņzinkādu piedziņu, iesācies visai raibi gan Latvijā, gan arī visā pasaulē. Paraudzīsim dažus spilgtākos notikumus tepat mūsu mazajā valstiņā.

«Kad sākām veidot Rubenes ciematu un veidojās sadarbība ar Rubenes draudzi un mācītāju Arti Eglīti, kurš arī iestājās par to, ka nepieciešams apzināt Rubenes kultūrvēsturiskajā centrā esošās kultūras un vēstures vērtības, uzzinājām, ka tieši Rubenē 1795. gadā izdota pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Sākotnēji gan nebijām īsti pārliecināti, vai tā tiešām ir pirmā, lai gan pats nosaukums ir «Tā pirmā pavāru grāmata» latviešu valodā. Cenšoties tam rast apstiprinājumu, sazinājāmies ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, kurš apstiprināja faktu, ka pavārgrāmata tiešām Rubenē driķēta. Tagad tas vairs nav apstrīdams,» par unikālā izdevuma saistību ar Kocēnu novadu stāsta pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE.

Padomju laikos kalpotājus varējām redzēt tikai filmās. Gandrīz vai bija jākaunas, ja sieviete pati nespēja savu māju sakopt. Tagad attieksme pret kāda cita cilvēka algošanu ir mainījusies. Tāpat kā dzīves straujais ritms. Un darbā aizņemtie savu neilgo brīvo laiku vairs nevēlas veltīt grīdas un logu beršanai. Pie tam var sanākt kā kādā TV reklāmā, kurā mātei nav laika ar mazo meitiņu paspēlēties. Bet laiks nemanot paskrien, meita izaugusi liela, viņai jau savas svarīgas darīšanas, tagad viņai nav laika ar māti aprunāties, un viņa tai saka — ej, mazgā savus traukus! Un, ja daudz strādāts, var arī atļauties mājas darbus uzticēt kādam, kam citas iespējas nopelnīt nav.

Ir cilvēki, kuri par atvaļinājuma laiku sauc tikai un vienīgi vasaru, taču ir tādi, kuri brīvās dienas un nedēļas taupa, lai tieši tagad — janvārī, februārī, vēl martā — paspētu brīvību baudīt kalna galā.

Matīšu pagasta pārvaldes ēkā apskatāma neparasta izstāde, kurā draudzējas lielāki un mazāki kaķi ne tikai no Latvijas, bet arī no Polijas, Maskavas, Vācijas...

Sirsnīgs, mīļš, maigs, dzīvespriecīgs, gudrs, apķērīgs, paklausīgs. Šim internetā lasāmajam papilonu šķirnes suņu raksturojumam pilnībā piekrīt jaukā tauriņsuņa DINO saimniece — SIA «Austris AG» valdes locekle DACE AMONA.

Pagājušajā Rūcamlapā stāstīju par Novgorodas inženieru radīto Brīzi-420, ar kuru bez bailēm četratā var doties sniegotajos klajumos, ledus tūrēs vai vienkārši peldēt ātri dotajā virzienā. Šī motorlaiva uz gaisa spilvena, par ko vēstīja žurnāls Avto Revju, bija kopā likta Krievijā, taču šoreiz paraudzīsim vēl tālāk — līdz pat neatkarīgajai valstij, ko sauc par Uzbekistānu. Izrādās, tur ne tikai brauc ar izturīgiem kalnu zirdziņiem un ēzeļiem, bet arī ražo automobiļus! Protams, tās nav nekādas oriģinālās auto inženieru izstrādnes, taču arī ar izteiktas budžeta klases ārzemju spēkratu kloniem vietējam tirgum pietiek.

Šoreiz par jaunumu Renault komerctransporta staļļos. Precīzāk gan būtu teikt — par esošā elektromobiļa uzlabojumu. Jau pazīstamais Renault Kangoo Z.E., pēdējo sešu gadu laikā Eiropā visvairāk pārdotais mazais kravas buss ar elektromotoru, aprīkots ar jaunu 33 kWh bateriju un tagad spēj veikt attālumu līdz 270 kilometriem iepriekšējo 170 kilometru vietā! Tas nozīmē, ka jaunais Kangoo Z.E. ar vienu uzlādi reāli varēs noripot vismaz 200 kilometrus. Neviens no šobrīd tirgū piedāvātajiem elektriskajiem kravas auto tik daudz nespēj.

VINETA SUIJA nesūdzas, ka, saņemot  invaliditātes pensiju, jādzīvo ļoti pieticīgi. Viņa cep ūdenskliņģerus, vasarās lasa meža ogas, pin Jāņu vainagus, bet ziemu pavada adot.

Ja kādam no pārtikas produktiem pienāktos slavas dziesma, tad zupa droši vien būtu pirmā, kas to izpelnījusies. Cik nostāstu nav dzirdēts, kā slimību novārdzinātos augšām cēlis vistas buljons, kā karotājus mājā ar kūpošas zupas bļodu galdā gaidījušas sievas, kā izsūtījumā no bada izglābis zāļu vai koku mizu virums, un kur tad vēl paruna, ka zupa sanāk pat no cirvja kāta.

Šo aksiomu, no kuras izņēmuma gadījums varētu būt vienīgi īpaši būvēta amfībija, šoziem Latvijā daži aizmirsuši. Pēdējās nedēļas laikā, visticamāk, labi silta kompānija savās ledus braukšanas izpriecās nogremdējusi golfiņu cēsniekiem labi pazīstamajā peldvietā Driškina ezerā, ko līdzīgu, tikai jau ar lielāku Volkswagen Passat, līdzīgi jautrībnieki pastrādājuši kādā dīķī pie Druvienas. Traki cilvēciņi...

Latvijā pēc CSDD datiem ir teju 840 tūkstoši braucēju, savukārt pērn pasaulē tika pārdots vairāk nekā 76 miljoni automašīnu. Tas nozīmē, ka pārmaiņas auto nozarē skars ne vien ražotājus, bet arī braukt mīlošo sabiedrības daļu visā pasaulē. Nupat Latvijā vairāki eksperti sprieduši par auto nozares nākotnes izaicinājumiem — kā atrast līdzsvaru starp patērētāju vajadzībām un likumdevēju prasībām?

Bērniem stāstām, ka sniegs ir sasalis lietus, bet sniegpārslas salīdzinām ar baltām pūkām, spalvām vai asiem krikumiem un ķeram tās uz cimda, lai izpētītu. Patiesībā sniegpārslu un sniega pasaule ir daudz sarežģītāka.

Uz Nedēļas nogales jautājumiem atbild MĀRA STABROVSKA, arhīva speciāliste