Viedokļi

Saimniekošana Latvijas mežos kopumā notiek labi. Taču pēdējā laikā ne pārāk laba reputācija ir mežu galvenajiem apsaimniekotājiem – «Latvijas valsts mežiem» (LVM).

Stabilas laulības vai citas savienības un koalīcijas var atļauties reizēm strīdos viegli «nolaist tvaiku». Galvenais ir saglabāt prasmi nenolaisties līdz šķīvju plēšanai – tiešā vai pārnestā nozīmē. 

Pusaudžu galvās ir apjukums, saka psihologi, kuru kabinetos tagad bieži vēl nenobriedušās personības jautā: «Kas es esmu?»

Pirms neilga laika parādījās sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veikta pētījuma rezultāti, atbilstīgi kuriem 28% valsts iedzīvotāju pilnībā neuzticas Latvijas amatpersonu teiktajam.

Pieļauju, ka tieši tādu jautājumu saviem vecākiem ceturtdien mājās uzdeva kāds no Strenču bērnudārza Minkāns jaunākās vai vidējās grupas audzēkņiem. 

Jau nedaudz ilgāk kā gadu masu medijos viena no galvenajām tēmām ir Krievijas karš Ukrainā.

«Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.» Šis teikums no Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatas «Mazais princis» man vienmēr ir paticis.

Būsim kopā līdz galam, līdz uzvarai pār Krieviju – Ukrainai sola ASV prezidents un Kongresa vairākums, NATO, ES vadība, mūsu Ministru kabinets. Vai mēs, Latvijas sabiedrība, arī esam gatavi karam, kas spēj ilgt gadiem un, baidos, varbūt pat «nebeigties nekad»?

Ir agrs rīts. Mostas pieaugušie, paver acis, saprotot, ka vēl brīdi var pagulēt. Bērni saldi sapņo. Ir parasts ceturtdienas rīts. Tu dzirdi troksni, būkšķus aiz loga un nesaproti, kas noticis... 

Šīs nedēļas nogalē aprit tieši gads kopš 2022. gada 24. februāra – dienas, kad Krievija sāka par «speciālo militāro operāciju» liekulīgi nodēvētu liela mēroga iebrukumu Ukrainā.

Visa pasaule tikko atzīmēja Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurai Latvijā būtu jābūt jo īpaši nozīmīgai. Latviešu valoda ir viena no divām atlikušajām baltu valodām, un cilvēku skaits, kam tā ir dzimtā valoda, ir ārkārtīgi mazs.

Šodien, 21. februārī, pasaule atzīmē Starptautisko dzimtās valodas piemiņas dienu.

Viņnedēļ kāds acīgs valmierietis Facebook padalījās savos vizuālajos iespaidos par bēdīgo vanšu tilta stāvokli – gan ietvē vismaz viens caurums izstaigājies, gan patiltē metāla konstrukcijas pamatīgi aprūsējušas... 

Galvenais ir panākts – valdība ir bez iekšējiem skandāliem apstiprinājusi valsts budžeta projektu. Arī līdz šim valodā varenais Apvienotais saraksts klusiņām vien ir rātni piekritis, ka tā pārvaldītām nozarēm finansējumā būs šādi «cipari», nevis citi, dāsnāki. 

Nākamnedēļ, 21. februārī, valdībai jāskata mūsu informatīvais ziņojums un jāpieņem lēmums attiecībā uz turpmāko darbību saistībā ar privātā investora janvārī iesniegto priekšlikumu par kopdarbību sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvē Skultē.

Šķirstot Facebook, man parādījās video, kuru bija ielicis kāds ceļošanas blogeris ar aicinājumu apmeklēt Latviju. Lai gan video bija dažu minūšu garš, viņš parādīja dažas no pilsētām, ko ir vērts apmeklēt, un izstāstīja, ko tur var darīt un ko ēst.

Pagājušajā nedēļā viļņojās kārtējās politiskās kaislības apkārt potenciālā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāca klajā ar ierosinājumu atslepenot (padarīt pieejamu sabiedrībai) šā termināļa būvniecības ekonomisko pamatojumu, tomēr iniciatīva neguva vairākuma parlamentāriešu atbalstu.

Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus šobrīd ļoti strauji attīstās. Sistēma, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai, kļūst populāra arī Latvijā, un mežu vai zemju īpašnieki aizvien aktīvāk interesējas par šīm iespējām nodarboties.

Katrā lielākā vai mazākā apdzīvotā vietā ir savi brēgeliskie tipi – Valmierā, Rūjienā, Rīgā un jebkur citur pasaulē. Kas ir brēgeliskais tips?

Dienās, kad Turcijas un Sīrijas pilsētās zemestrīces paņem tūkstošiem dzīvību, jau ir secinājumi, ka nelaimē lielā mērā  vainojama dabas spēku iespējamo stihiju nerespektēšana.