Finanšu ministrijas nesen publiskotie dati liecina, ka neiztērēta palikusi vairāk nekā ceturtā daļa no līdzekļiem, kas pagājušajā, 2022. gadā tika rezervēti atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma dēļ. No rezervētajiem nedaudz vairāk kā 820 miljoniem eiro iztērēti ir tikai nepilni 600 miljoni.
Jauns cilvēkbērns video ierakstā stāsta par kādu jaunu pasaules kārtību, kura iestāsies, ja visi beidzot sapratīs, kā ir pareizāk dzīvot.
«Toreiz likās, ka visa Latvija ir barikādēs,» sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, piektdien, 20. janvārī, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, Doma laukumā iededzot piemiņas ugunskuru.
Atceros, ka bērnībā manā ģimenē tika izmantots fotoaparāts, kas darbojās uz parastajām pirkstiņbaterijām, un iekšā bija ielikta foto filmiņa.
Gada pašā sākumā biju pārsteigti priecīgs, ka tas mums tik raiti iesācies. Nu droši vien ne man vienam gribētos, lai strauji savairojušos netīkamu notikumu un skandālu gūzma nobremzētos.
Ņemot vērā, ka plūdi Latvijā nav gluži neparasta lieta, par Jēkabpilī notikušo un paveikto es varu tikai uzteikt vietējās pašvaldības rīcību un to, kā viņi organizēja visus darbus, gan arī to atbalstu, ko sniedza mūsējie, te es domāju galvenokārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un policiju.
Šodien, 18. janvārī, ir Pasaules Sniega diena. Te tev nu bija! Jāuzmanās, lai nepieķeras rudens depresija un vīrusi, un par sportiskām aktivitātēm ziemīgi spirgtā gaisā nav ko domāt.
Iespējams, par sava veida lakmusa papīriņu jaunās valdības spējai adekvāti reaģēt uz pilsoņu noskaņojumiem un interesēm kļūs tāds jautājums kā cilvēku ar īpašām vajadzībām (invalīdu) asistentu atalgojuma paaugstināšana.
Kamēr jāgaida, kad valdības ministri būs vienojušies par šī gada budžetu un sūtīs to uz Saeimu izķidāšanai un beigās, cerams, arī apstiprināšanai, var vēl pagūt lemt arī par it kā ļoti būtiskiem iesniegumiem.
Regulāri no TV ekrāna diskusijās par ražošanas attīstības problēmām Latvijā izskan uzņēmēju sūdzības par tehnisku cilvēku – inženieru un kvalificētu strādnieku – trūkumu, piemēram, metālapstrādē un kokapstrādē.
Protams, ja vien uz brīdi «iznesam aiz iekavām» kaujas Soledarā un Bahmutā, kā arī ceļā uz fronti politiski iestrēgušos vācu tankus Leopard un citus ieročus. Šīs vietas un lietas pilnībā noteiks 2023. gadu arī mums.
Ziemassvētku laikā, gadu mijā bija daudz ziņu par labajiem darbiem, ziedojumiem, kurus pavada ne tikai moto «no mana maka uz tavējo», bet arī «no sirds uz sirdi».
Šīs nedēļas sākumā ar interesantu paziņojumu klajā nāca jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts), kurš sarunas Latvijas Televīzijā (LTV) laikā atzina, ka minētā ministra amata ieņēmēja tiesības atcelt pašvaldību saistošos noteikumus un amatpersonas ir nesamērīgas.
Patlaban Latvijā ir 43 pašvaldības, tās ir daudz lielākas, un tiešām ir laiks uzlabot pārtraukto dialogu ar valsts pusi, ar ministrijām un iet tālāk. Tā, lai uzlabotu būtiskāko sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem.
Kad valsts vadošās amatpersonas un partiju vadītāji sveikuši iedzīvotājus un reizē, protams, vēlētājus ar jauna gada iestāšanos, nevar nejautāt, kādēļ aiz gada sliekšņa atkal paliek daudzu 14. Saeimas vēlēšanās balsojušo uzticība vēlēšanām vispār.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju tēma sabiedrības viedokļu apritē ik pa brīdim uzliesmo kā ogles padzisušā ugunskurā.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai šis gads noteikti nebūs vienkāršs.
Pirms svētkiem izskanējušais paredzējums piepildījās. Kāds teica, ka tad, ja pilsētas nešaus tradicionālo Jaungada sagaidīšanas salūtu, raķetes paukšķinās no katra kakta un troliņš būs vēl lielāks. Tā arī notika.
Iepriekšējā gada nogalē politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi parādījās jautājums, par kuru tiek runāts ik pa brīdim, bet kura vezums no vietas tā arī nav izkustējies un, šķiet, tā arī neizkustēsies. Pat neraugoties uz to, ka pati ideja ir pareiza un, var teikt, taisnīga.
Lai arī jau atnākušais 2023. gads nebūs Latvijai pats veiksmīgākais kā Krievijas agresijas Ukrainā radīto drošības risku, tā globālo ekonomisko problēmu dēļ, ir virkne iemeslu, kas ļauj uz tuvāko nākotni raudzīties ar piesardzīgu optimismu, kā arī uzskatīt, ka bažas par mūsu valsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem gaidāmajām grūtībām ir pārspīlētas.