Viedokļi

Nākamā gada valsts budžeta svarīgākā prioritāte – valsts drošība, un lielākās atsauces tiek liktas uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju.

Vakar Saeimā tika iesniegts šī gada valsts budžeta projekts – lielākais vēsturē, ar teju 14,7 miljardu eiro lielu izdevumu daļu. 

Mums palicis parāds. Darba devēji visu laiku gribēja nedaudz piebremzēt minimālās algas kāpumu, bet mēs nepacēlām neapliekamo minimumu.

Lai arī teju vai visi ar pandēmiju saistītie ierobežojumi jau labu laiku kā atcelti, nedrošība par nākotni saglabājusies, jo ik pa brīdim sabiedrībai no valsts vadošo infektologu puses tiek atgādināts, ka šur tur pasaulē atklāti jauni vīrusa paveidi un ir tikai laika jautājums, kad tie atceļos uz Latviju.

Publiskajā telpā aizvien biežāk izskan informācija par dažādām nebūšanām, kas saistītas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nespēju nodrošināt dokumentu (pases vai pirmkārt jau ID kartes) atjaunošanu vai izsniegšanu visiem gribētājiem. 

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās.

Šoreiz tas nebūs stāsts par aizgājēja pavadīšanu kapličā, sēru zālē krematorijā vai pie pēdējās mūža mājvietas jau smilšu kalniņā.

Kopš 1. janvāra pašvaldību darbs Latvijā ir pakļauts jaunam likumam – līdzšinējā likuma «Par pašvaldībām» vietā ir stājies jauns «Pašvaldību likums».

Apmēram pirms nedēļas vietnē manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva par to, lai vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole notiktu reizi divos gados, nevis kā ir pieņemts tagad – reizi gadā. 

Kopumā Latvijai «ES fondu 2021.–2027. plānošanas periodā» investīcijās ir piešķirti 4,7 miljardi eiro. Liela nauda – teju puse valsts budžeta – mums krīt klēpī «tāpat vien»!

Šie 10 centi par depozīta iepakojuma vienību ir motivējoši. Aptaujas rāda, ka tieši pusei iedzīvotāju šo 10 centu atgūšana ir būtiska, lai piedalītos šajā sistēmā un atgrieztu šo iepakojumu. Diezgan liels iedzīvotāju skaits arī norāda – viņu skaits pārsniedz 40% – vides mērķu svarīgumu, tā ka mēs redzam šo atbalstu ne tikai finansiālu, bet arī kā atbalstu aprites ekonomikas idejām, ilgtspējas idejām, kas iedzīvotājus motivē.

Pērn decembrī medijos lasījām, ka Igaunijā skolotājiem minimālo algu paaugstinās līdz 1749 eiro. Iespējams, kā reakciju uz to īsu brīdi varēja manīt ziņu par zib­akciju pie Saeimas šogad janvāra vidū, kur Latvijas skolotāji atgādinātu par sevi. 

Šonedēļ Saeimā paredzēts gandrīz pilnībā nomainīt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sastāvu – gaidāms, ka amatā paliks tikai viens no astoņiem Saeimas vēlētajiem CVK locekļiem – komisijas sekretārs Ritvars Eglājs (vēl vienu CVK locekli nozīmē Augstākā tiesa no savu tiesnešu vidus).

Valsts budžeta pirmā prioritāte paliek valsts aizsardzība un drošība. Mēs saprotam, ka eskalācija Ukrainā vēl tikai ir gaidāma.

Kad atnāca komunālo maksājumu rēķins par decembri, mati slējās stāvus par to, cik daudz tiek samaksāts par apkuri. 150 eiro par siltumu vien!

Varam tikai ar vieglām nopūtām atcerēties tos laikus, kad Latvijā Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) vadīja nu jau nelaiķis Arnis Cimdars.

Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» jau atkārtoti aicina uz ierakumu sveču liešanu.

Šī raksta tēma pieteicās pati no sevis, pat teju vai varmācīgi: manas jaunās darbavietas – ziņu portāla BNN – iekšējā e-sarakstē tika ļoti augstos toņos apspriesta valsts amatpersonu algu paaugstināšana.

Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri norāda – kopš Aukstā kara beigām Rietumu demokrātijas ir dzīvojušas pašapmānā un ar nepamatotu optimismu par nākotni, kurā valdīs miers, saticība, liberalizēta tirdzniecība un starptautiskās tiesības.

Lai ko stāsta par tautas dzīves līmeni Latvijā, manuprāt, viens no indikatoriem te ir vieglo automašīnu daudzums un šo spēkratu kondīcija, ja gribam precīzāk, vecums.