Viedokļi

Valmieras svētku lielajā tirgū pa Rīgas ielu cilvēku upe plūda vienlaikus abos virzienos un nebeidzamajā straumē tirgotāju nojumes – līdzīgas, bet tomēr tik dažādas – skaloja kā upe akmeņus.

Mūsu politiķi – īpaši politikāņi: šeptētāji, shēmotāji, narcisi – mīl ārkārtas situācijas. Ir daudz vieglāk panākt savu, ja tautu «nostāda miera stājā».

Televīzijas «Degpunktā» redzu, ka policija atkal atradusi kāda it kā labi paglabātu munīciju, granātas un varbūt vēl kaut ko. Nu noskaidrošot, kādiem nolūkiem tur viss glabāts.

Kā mēdz teikt, katrai lietai vai vietai, arī dvēselei, šajā pasaulē ir sava cena. Arī Latvijas nacionālajām interesēm, ja precīzi, to daļai tādā mūsu mazajā valstiņā sen zināmā tradicionālā tautsaimniecības sektorā kā kūdras ieguve.

Pusaugu dēli kopā ar tētiem nāk uz futbola spēli stadionā. Ja ne rokās sadevušies, tad ar vienām domām, vienām sajūtām.

Viens no jautājumiem, kas, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien biežāk interesē kā politiķus, tā ekspertus, skan – par ko savas balsis atdos (ja vispār atdos) ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi?

Atzīšos, ka no dažādiem pilsētu un novadu svētku pasākumiem man allaž visvairāk patīk tieši svētku tirdziņi, īpaši tā daļa, kur profesionāli amatnieki vai vienkārši prasmīgi entuziasti rāda savu varēšanu, pārvērstu gatavā izstrādājumā.

Aizvadītajā nedēļā Rīga bija pārpilna ar izlūkiem vai no visām pasaules malām.

Kad teksts caur acīm nonāk smadzenēs, normālā gadījumā pirms tam tas iziet caur filtru jeb tulkotāju, kas palīdz orientēties un saprast, kas tas ir un kā to uztvert, – vai ir tā, kā rakstīts, viens pret vienu, vai tomēr pilnīgi citādāk, kāds ir zemteksts un kas ir starp rindām.

Dakteris Danilāns un bokseris Briedis, ja viņu tiešām pieteiks, varētu būt tikai «ziediņi» partiju klaji ciniskajā attieksmē pret Latvijas tautu – valsts varas īpašnieci.

Pēc Gaujā notikušajām nelaimēm, kad gan glābēji, gan citi savas jomas zinoši speciālisti jau ir izteikušies, ko un kā vajadzētu darīt, lai līdzīgas nelaimes neatkārtotos, biju domājis paklusēt. Lai gan arī man ir savs sakāmais, ko jau citreiz arī «Liesmā» esmu paudis. 

Tālajā 1812. gada 12. jūlijā Rīgas gubernators Magnuss fon Esens deva pavēli nodedzināt Pēterburgas (tagadējo Vidzemes) un daļu Maskavas (tagadējo Latgales) priekšpilsētas.

Integrācija prasa ļoti daudzpusīgu redzējumu. Ne velti saka – integrācija nav plika iekļaušana, tā ir atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā. Tā liek atbalstīt, rīkoties, emocionāli pieņemt. Šis process paģēr mācīšanos, izprašanu, skaidrošanu, iecietību.

Aizsardzības ministrijas (AM) iecere Krievijas radīto draudu dēļ ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, kas būtu obligātā militārā dienesta sava veida reinkarnācija, prognozējami raisa un turpina raisīt kaismīgas diskusijas.

Pašlaik, kad kopējā ģeopolitiskā situācija pasaulē ar energoresursu cenu būtisku kāpumu nonākusi līdz Latvijai, visiem, kam vien tas ir iespējams, jāsāk domāt un arī reāli kaut ko darīt, lai taupītu tos energoresursus, kuri nodrošina apkuri un silto ūdeni mūsu mājoklim.

Kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā notikumi pasaulē, it sevišķi Eiropā, burtiski prasa, lai katru no tiem vispirms vērtētu, kā tas vai tie var ietekmēt agresora savaldīšanu.

Vasara ir laiks, kad gozēties pludmalē, peldēties, iet mežā ogās un sēnēs... Šī vasara savā ziņā paiet arī pasaulē un Latvijā nedaudz militāri uzkarsētā gaisotnē.

Šis datums mūsu valstij šogad zīmīgs, jo tieši tajā dienā 14. Saeimas vēlēšanās tautai būs iespēja izteikt savu viedokli par Latvijā aizvadītajos četros gados pie varas sabijušajām politiskajām partijām. 

Jūlija pirmajās dienās interesenti varēja pievērst uzmanību Latvijas galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa mēģinājumam ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību apelēt pie valdošās koalīcijas sirdsapziņas dēļ kārtējām problēmām, kas saistītas ar bēgļu no Ukrainas uzturēšanās Latvijā izdevumu apmaksu.

Mans apakšstāva kaimiņš neaicināts nāk pie manis dienā, vakaros un pat naktīs, kad viņam acīmredzot ir kreņķis vai bezmiegs, kura dēļ roka stiepjas pēc cigaretes.