Viedokļi

Tuvojas Skolotāju diena, kad mazāko klašu skolēni dosies uz skolu ar puķu pušķiem, lai apsveiktu tos cilvēkus, kas viņiem ikdienā māca dažādas gudrības. Tā ir arī reize, kad atceramies savus skolotājus un sakām viņiem – paldies. 

Uzreiz vairāki kā parlamentārās opozīcijas, tā pozīcijas politiķi ir izteikušies par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par sliekšņa samazināšanu valsts mēroga referendumu rīkošanai. Tajā pašā laikā iespēja, ka šis slieksnis varētu tikt samazināts, tomēr ir samērā neliela.

Vakar, 29. septembrī, tika atzīmēta Pasaules Sirds diena. Manuprāt, šāda atzīmējamā diena noder kā atgādinājums tiem, kas ikdienā neaizdomājas par savas sirds veselību. Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100000 reižu dienā. Tiek uzskatīts, ka sirds simbolizē cilvēka dzīvības centru. Viņa spēju priecāties par dzīvi, dzīvot saskaņā pašam ar sevi un ar apkārtējo pasauli. Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr pukst mūsu sirds. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi. 

Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.

Redzot un dzirdot, kas pēdējos gados notiek globālajā pasaulē ar tā saukto trešo valstu bēgļu izmisīgajiem centieniem atrast sev jaunu dzīves un darba vietu Eiropas Savienībā vai citās attīstītajās valstīs, maz pamazām sākam pierast, ka arī Latvijā un ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos starp mūsu līdzcilvēkiem nu ir arī citas rases, citu vaibstu un citas ādas krāsas ļaudis.

Cilvēku nosita. Dzīvu cilvēku nosita. Ar kājām, dēļu galiem, sašķaidot galvu. Kādēļ tāds – pat it kā pašiem slepkavām pilnīgi nevajadzīgs – sadisms? Tiešām dārgu aproču pogu un rokaspulksteņu kolekcijas dēļ? 

Viņnedēļ aizvadītās Vidzemes uzņēmēju dienas 2020 no jauna uzjundīja problēmu, kas noteikti nav jauna un jau labu laiku kaut kādā veidā, manuprāt, tomēr traucē pilnībā izpausties šī pasākuma rīkotājiem.

Situāciju, kāda šobrīd izveidojusies un nepiedodami ilgi turpinās Latvijas komercvidē, tēlaini varētu attēlot ar ainiņu, kurā uz nelielu ugunsgrēku daudzstāvu nama pēdējā stāva dzīvoklītī ieradusies līdz zobiem ar speclīdzekļiem nobruņota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specvienība ar vairākiem sarkani krāsotiem automobiļiem. 

Faktiski līdz 2018. gadam, līdz nodokļu reformai, mēs bijām visai unikālā situācijā, jo sporta nozarē mums darbojās nodokļu atvieglojumi. Aptuveni pirms pusotra gada tika ieviesta jauna nodokļu pakete, un mēs pārgājām uz jaunu nodokļu režīmu, ko es varētu salīdzināt ar to situāciju, kāda bija Igaunijā. 

Rejoši un bailīgi, draudzīgi un agresīvi, mazi un lieli – ļoti dažādus suņus varam ikdienā sastapt uz ielas kopā ar saimnieku. Apmācīt var ikvienu suni – gan šķirnes mazsunīti, gan bezšķirnes duksi, tikai jautājums – vai saim­nieki savu suni tiešām uztver par suni vai tomēr par smuku mantiņu? 

Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ļaut vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē – balsot attālināti.

Vakar, 22. septembrī, pulksten 16.31 oficiāli iestājies astronomiskais rudens. Daudziem rudens asociējas ar kļavu lapu krāsu saspēli, karstās šokolādes dzērienu un krītošiem kastaņiem, kurus liekam kabatā un nēsājam sev līdzi, jo tie palīdz – veiksmei, laimei un veselībai, teorētiska pamatojuma nav, bet kastaņiem tiek piedēvētas brīnumainas spējas. 

Kamēr noplok un no jauna uzviļņo saslimstība ar Covid-19, liela jau ir rosība ap Eiropas atveseļošanas plānā paredzēto naudu. Šādu ES jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu kompensēt koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, Eiropas Komisija (EK) ierosināja jau maijā. 

Latvija ir labais piemērs Covid-19 sakarā. Saslimstība ir gana zema un izsekojama, tomēr vai neesam nedaudz zaudējuši modrību un atslābuši? Saprotu – neviens negrib būt pārāk satrauktais un visiem iet un teikt: lūdzu, ievērojiet divus metrus, ievērojiet distanci. Bet varbūt vajag?

Vakar Saeimas sēdē valdības partijas atkal uzskatāmi izrādīja sabiedrībai, kas mūs (ne)sagaida koalīcijas budžeta veidošanas un nodokļu reformēšanas politikā: fiskālā nasta netiks atvieglota pat lietderīgos sīkumos. Pat ne Covid-19 radītajā krīzē. 

Šoreiz virsrakstam nekāda sakara ar šī rudens bagātīgajām dabas veltēm dārzā, purvā vai mežā. Gribu dalīties domās par vienu it kā pabeigtu, taču, manuprāt, ne līdz galam izstrādātu un realizētu ielas rekonstrukcijas projektu Valmierā. Tēlaini izsakoties, tā ir suņa aste, kurai vajadzētu būt nevis noliektai tikai strikti pa labi, bet gan savītai gredzenā!

Vakardien publiskajā telpā simbolisku nokdaunu piedzīvoja Satiksmes ministrijas paspārnē strādājošā Autotrans­porta direkcija, turpat 10 dienas pirms noteiktā galīgā termiņa (25. septembris) saņemot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vērtējumu par astoņām pārvadātāju sūdzībām, kas bija iesniegtas par Autotransporta direkcijas rīkoto atklāto konkursu Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Sācies jauns mācību gads un jauna deju sezona. Mīļie vecāki un vecvecāki – sūtiet bērnus un mazbērnus dejot! Kur vien tas ir pašiem iespējams – bērnudārza grupiņās, skolu kolektīvos, kultūras namos vai citur. 

www.manabalss.lv gada ieskaņā iedarbinātais balsošanas skaitītājs par PVN samazināto 5% likmi vietējai pārtikai joprojām ir ieslēgts un turpina no dienas dienā skaitīt mūsu sabiedrības aktīvāko līdzpilsoņu pausto atbalstu šai tik daudziem svarīgajai iecerei. 

Finanšu ministrija (FM) nesen nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kurā rosināts no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Kā lēš pati ministrija, mainot IIN ieņēmumu sadalījumu, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, lai gan ir arī citviet veiktas aplēses ar lielākām summām.