Netikums, nevis slimība
Pēkšņais valstsvaras entuziasms «dekriminalizēt» (nesodīt par) narkotiku lietošanu ir viegli biedējošs un smagas aizdomas raisošs: Edgar Rinkēvič un Evika Siliņa, jums tiešām patlaban darba kārtībā nav nekā svarīgāka?
Pēkšņais valstsvaras entuziasms «dekriminalizēt» (nesodīt par) narkotiku lietošanu ir viegli biedējošs un smagas aizdomas raisošs: Edgar Rinkēvič un Evika Siliņa, jums tiešām patlaban darba kārtībā nav nekā svarīgāka?
Vasarās televīzija rāda daudzu raidījumu un filmu atkārtojumus, rāda arī «Ilgo ceļu kāpās».
Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka darbu Valsts kancelejā (VK) pametīs bijušais šīs iestādes vadītājs, saistībā ar pārkāpumiem ekspremjera Krišjāņa Kariņa t.s. speciālo avioreisu lietā amatā pazeminātais Jānis Citskovskis.
Ziņās tas vien skan – notikusi avārija uz Liepājas šosejas, Ventspils, Valmieras, Tallinas šosejas. Ir cietušie, ir mirušie.
Kad nesenajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iegūstot 6,16% no vēlētāju balsīm, par EP deputātu kļuva arī Vilis Krištopans, partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) vadība steidza paziņot, ka tā nav tikai viena cilvēka, bet gan visas partijas uzvara.
Pat vecais joks par to, ka visas meitenes grib kļūt par skolotājām trīs iemelsu dēļ, un tas ir jūnijs, jūlijs, augusts, vairs nestrādā.
Pieļauju, ka no amata šonedēļ atceltais «galvenais ierēdnis» Jānis Citskovskis drīz nožēlos savu lepnības garu. Taču vīrieši, ziniet, ir diezgan jūtelīgas būtnes...
Esam taču dzirdējuši un vaļā mutēm klausījušies brīnumus par apskaužamu pārticību sasniegušām zemēm, ka tur valsts dažnedažādi atbalsta cilvēkus, lai tikai, lūdzu, lūdzu, viņi dzīvotu valsts tālākajos reģionos un nodarbotos ar lauksaimniecību vai lopkopību.
Latvijas politiskajās aprindās nebeidz virmot diskusijas par iespējamajām salīdzinoši drīzām (lasiet – kādā nenoteiktā brīdī pēc politiskās sezonas atsākšanās) pārmaiņām valdošās koalīcijas sastāvā.
Divvietīgajā palātā Mildiņu ieveda vēlā pēcpusdienā. Sirmajai kundzītei pāri deviņdesmit.
Iepriekšējā nedēļā viena no Nacionālās apvienības līderēm Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece kādā televīzijas intervijā, komentējot Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības darbu 2025. gada budžeta sagatavošanā, izteicās, ka šajā ziņā «valdība rīcības komismā pārspēj pati sevi».
Reizē ar viņu – tomēr aizdabūtu uz Briseli – nu atviegloti uzelpo visa kaimiņvalsts. Tai valdības vīzdegunīgā «bargā kundze» jau bija kā akmens kaklā.
Mazās aptiekas: jaunais zāļu uzcenojuma modelis nozarē izraisīs vispārēju haosu – lauku aptiekas tiks slēgtas un būtiski samazināsies zāļu pieejamība reģionos.
Tuvojas Valmieras pilsētas svētki, kas pats par sevi ir jauks notikums.
Lai arī vasara Latvijā ir politisko brīvdienu laiks, tas nenozīmē, ka politiskā dzīve būtu apstājusies.
Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti.
Pēc Jāņiem un Pēteriem, kad īsākajās naktīs puiši tradicionāli nolūko līgavas, kuras atsaucīgi piekrīt paparžu ziedu meklējumiem, var uzskatīt, ka šovasar Latvijā Lielā diena ir atnākusi arī tiem mīlēt un kopā dzīvot gribošajiem, kuri par partneriem izraugās viena dzimuma cilvēkus.
Kamēr Briselē kungi un dāmas zaļās brillēs prāto, ar kuru gadu aizliegt Eiropas Savienībā pārdot automobiļus ar benzīna un dīzeļa motoriem, tikmēr mums Latvijā lielai daļai palietotu spēkratu īpašnieku pavisam citas problēmas.
Latvijā ir vairāk nekā 369 tūkstoši labklājības politikas statistikā «neredzamu» cilvēku* – viņi pastāvīgi cīnās par izdzīvošanu, taču, atšķirībā no bezdarbniekiem, formāli «nekvalificējas» sociālā atbalsta saņemšanai.
Arvien nākas saņemt zvanus, kuros telefoniski piedāvā iegādāties kādas preces par it kā izdevīgām cenām.