Pilsētā dzīvojošie var priecāties par pakalpojumu pieejamību, par ko daudzi lauku cilvēki var tikai sapņot. Jo daudz kur laukos nav vairs ne savu skolu, ne kultūras namu, ne veikalu, bieži vien arī ne feldšerpunktu, un ir jātiek uz tuvāko pilsētu pēc nepieciešamā pakalpojuma.
Trīs gadus pēc novadu reformas it kā pabeigšanas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas jau vēlas reformas dažas lietas un vietas pārskatīt.
Eiropiešiem būs dota iespēja balsot par savu nākotni – tā ir frāze, kas izskan, kurai it kā nepievēršam nozīmi, bet tajā ir milzīgs svars. Kāda būs Eiropas nākotne?
Tikai šoreiz ūjināja protestējošie skolotāji, nevis politiķe. Atšķirībā no 2015. gada, kad Vienotības «bargā kundze» – taču tad vairs tikai Saeimas deputāte, ne tās priekšsēdētāja – Jēkabielā paņirgājās par pensionāru piketu.
Ja tā filosofiski šo jautājumu mēģinām atbildēt, tad loģiskākais spriedums būtu – kādā caurumā... Iespējams, tieši tā šodien var raksturot situāciju, kāda izveidojusies Valmierā virs slūžām pie tiltiņa uz Beātes ielas.
Pagājušajā gadā Latvijā tika pieņemti apjomīgi grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri pakāpeniski jeb pa daļām stājas spēkā, sākot ar šā gada 1. janvāri.
Nesen runāju ar vīrieti, kuram ģimenē pirms pusgada piedzima meitiņa, un viņš teica, ka nekad tā nav izjutis dzīves dārdzību kā šajā būtībā jau dzīves laimīgākajā posmā.
Kā Latvijai beidzot kļūt bagātākai? Ceturtdien Saeimas deputāti, aizvadot pirmās ekonomikas debates parlamenta vēsturē, par to debatēja stundām ilgi. Tribīnē kāpt un priekšlikumus izteikt paguva vairāk nekā 40 ideju pieteicēji.
Publiski pērieni bija soda veids, ko izpildīja pat vēl 20. gadsimtā. Cilvēkus sita ar rīkstēm, pātagām, žagariem. Daudzus bērnībā iepēra ar roku.
Latvijas Televīzijas vadība – uzstājot uz tiesībām rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu diskusijas arī krievu valodā – sacēla vispārēju skandālu. Baidos, šis medijs pārvērtē tā neaizskaramību un pats sev «iešāva kājā»...
Šis laiks Latvijā nav vienkāršs. Iespējams, ka uz mūsu valsts kopējā naudas maka biezumu kādu iespaidu atstāj arī Krievijas militārā agresija Ukrainā, taču vairāk, manuprāt, tās ir sekas mūsu pašu saimniekošanai savā valstī.
Samērā nesen Latvijas iedzīvotāju vairākums ziņu raidījumos uzzināja, ka mūsu valstī Aizsardzības ministrijas (AM) paspārnē pastāv tāda institūcija kā Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC), kas organizē visus iepirkumus AM un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, un ka šo centru ir vadījis brigādes ģenerālis Ervīns Kopeika, kurš nu ir atstādināts no amata Militārās policijas pret viņu uzsāktās izmeklēšanas dēļ.
Šodien ir Ģimenes diena, un ziņu avoti vēsta, ka pirms vairāk nekā 30 gadiem to kā starptautiskus svētkus definējusi ANO Ģenerālā Asambleja.
Svētku dienas, Eirovīzijas un hokeja kaislības it kā bija pieklusinājušas apsūdzību un pārmetumu gūzmu, kas aprīļa nogalē izskanēja par politisko partiju apvienības «Jaunā Vienotība» it kā slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, pārkāpumiem partijas finansēšanā un pat pirms gadiem pieļautiem likumpārkāpumiem vēlēšanās.
Ak tu tētīt, cik bagāta bija nupat aizgājusī nedēļas nogale! Kā ātrvilcienā aizjoņoja lielāki un mazāki notikumi novadā, Latvijā, Eiropā un pasaulē, nemaz nerunājot par katra personīgās dzīves prizmu, caur kuru redzam visu apkārt notiekošo.
Pirms 8. jūnija vēlēšanām valstsvara un ar to – kaut vai savas pilsoniskās atbildības dēļ – saistītie ekonomikas eksperti cenšas pārliecināt skeptisko sabiedrību, ka ar Latvijas labklājību viss ir daudzmaz kārtībā.
Agrāk man likās, ka pietiek, ja zinu tikai angļu valodu, lai justos ērti ceļojot, bet tagad, jo vairāk izbraucu no valsts, jo vairāk saprotu, ka ir nepieciešamas arī krievu valodas zināšanas.
Pirms nepilnām divām nedēļām Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, atbilstīgi kuriem finanšu ministram tika piešķirtas tiesības iegādāties valsts kapitālsabiedrību fiksēta ienākuma vērtspapīrus jeb obligācijas.
Ziņa par slavenības nāvi, aicinājums izlasīt rakstu par nepatikšanām, kas skārušas vienu vai otru sabiedrībā pazīstamu cilvēku, jau ilgstošu laiku ir neatņemama krāpniecisku kampaņu sastāvdaļa.
Nupat apritēja divdesmit gadi, kopš Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā un NATO.