Daudz tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis «Programma skolā». Ir piekritēji, ir pretinieki. Decembrī, ignorējot daudzos iebildumus, kuru kopskaitā bijis ap 100, Izglītības un zinātnes ministrija valdībā iesniegusi jaunāko modeļa «Programma skolā» versiju.
Ar politiski nozīmīgiem notikumiem stipri trūcīgo gadumijas laika posmu šoreiz pacentās padarīt interesantāku lidsabiedrības airBaltic vadība.
Iespējams, kopš nakts uz šo pirmdienu Latvijā uz ielas vai kur citur sastapts melns kaķis vairs nebūs uzskatāms par kādas problēmas nesēju, drīzāk – solīs sastapējam lielāku vai mazāku prieku.
Ir problēma, kuras (ne)risināšanā mūsu valsts izpildvara, šķiet, būs izlēmusi pārāk droši paļauties uz tautas nevēlēšanos piesaukt nelaimi.
Svinīgā noskaņā jau aizvadīta jaunā gada pirmā nedēļa un par sevi atgādina ikdienas darbi. Jāturpina rakt iesāktos grāvjus, jābūvē ceļi, jāuzliek jumts jau uzbūvētai daudzdzīvokļu mājai, jādara gandrīz viss tas pats, kas tika darīts pirms gada sliekšņa. Jautājums vien ir – tāpat vai kaut nedaudz labāk, veiksmīgāk, raitāk un, galvenais, lētāk?
Dziedi vai raudi, mīļo lasītāj, bet šis gads mums ar Tevi būs negrozāmi un pat nolemti trafarets. Līdz 7. jūnijam tajā praktiski visu noteiks pašvaldību vēlēšanu kampaņa, pēc tam – mūsu balsojuma radītās sekas.
Svētki ir pagājuši kā viens mirklis, nav bijis pat īsti laika visu apdomāt – ne to, kādi bija svētki, ne to, kāds aizgājušais gads.
Aizvadāmais gads kopumā nebija, pieklājīgi izsakoties, ne viegls, ne arī optimismu raisošs. Šķiet, šķiramies no tā ar zināmu atvieglojumu un varbūt pat cītīgi centīsimies aizmirst rūgtāko daļu no šajās 366 dienās notikušā.
Šogad finanšu tirgi iztikuši bez būtiskiem satricinājumiem – gada griezumā vien augšupeja bez ievērojamiem kritieniem lejup.
Mēs varam būt lepni ar savu Valmieras novadu. Ar to, kas šeit jau paveikts, ar to, kas šeit tiek plānots ne tikai rītdienai, bet jau parītdienai.
Svētku gaidīšanai «katru gad’ no jauna» nāk līdzi arī dāvanu meklēšana, atrašana un iesaiņošana. Tiem, kam šī vajadzība atkal atnākusi «pavisam negaidot», sākas veikalu ķemmēšanas un maka vaļā raušanas drudzis.
Trausls ir ledus, stikls, mati, nagi, un pat par kauliem mēs mēdzam teikt, ka tiem piezogas trauslums.
Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ir apstiprinājusi, kā arī pēc Saeimas prezidija akcepta publiskojusi savu gala ziņojumu, tostarp nosaucot 18 dažādas amatpersonas, kuras ir pieļāvušas kļūdas, kas beigās novedušas pie visa projekta īstenošanas apdraudējuma. Vai arī, kā teikts dokumentā, nav ieņēmušas pietiekami aktīvu pozīciju.
Nākamā gada budžets ir pieņemts, un iecere samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī kļūs par realitāti. Finanšu nozare daudz diskutējusi ar valsts institūcijām par šīs idejas negatīvo ilgtermiņa ietekmi, uzsverot, ka nākotnē tā radīs papildu slogu valsts budžetam un attiecīgi ikvienam no mums – nodokļu maksātājiem.
Ziemassvētku priekšvakarā it kā vajadzētu noplakt skandāliņam, kas sacēlās par to, ka Saeimas sēdē budžeta pieņemšanas laikā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) dažādos pavēles izteiksmes formas literārā valodā lietojamos vārdos apsaukusi vai apsaukājusi opozīcijas deputātu Eduardu Smiltēnu (AS) un nedomā par to pat atvainoties.
Mani vienmēr ir interesējušas valodas un, šķiet, arī diezgan labi padevušās. Mana pirmā svešvaloda ir angļu valoda, ko skolas solā esmu apguvusi no 3. klases.
Pirms pusotra gada valsts galvas vēlēšanas radīja valdības krīzi visas vasaras garumā, ko «vainagoja» ne pārāk lietpratīgs Ministru kabinets nedrošas premjeres vadībā. Kā beigsies Latvijas Bankas vadītāja pārpolitizētā izvēle?
Tas ir bezprecedenta gadījums, kad ar mērķi «aizlāpīt caurumu» Pārtikas un veterinārā dienesta budžetā tiek ieviesta nodeva, kā rezultātā uzņēmējiem maksājumi pieaugs līdz pat 40 reizēm gadā.
Kādam pazīstamam teologam privātās sarunās laiku pa laikam mēdzu viegli krist uz nerviem ar neatbildamiem jautājumiem, piemēram, kā viņš zina, ka šodien ir svētdiena vai trešdiena, kad savu sakāmo bija balstījis tieši konkrētā dienā.
Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Latvijas Universitātes pētnieku komanda tenūrprofesores, socioloģes Intas Mieriņas vadībā ir saņēmusi Eiopas prestižāko un nozīmīgāko Eiropas Zinātnes padomes grantu un tagad piecu gadu garumā par kopumā diviem miljoniem eiro pētīs jautājumu, kamdēļ attieksme pret kara bēgļiem no Ukrainas Centrālajā un Austrumeiropā ir labvēlīgāka nekā pret imigrantiem no Āfrikas vai Āzijas valstīm.