Šogad sāku dzīvot Valmierā, nebiju pa šo laiku aizgājusi uz Valmieras tirgu, beidzot to vakardien izdarīju. Manuprāt, uz tirgu jāiet biežāk nekā uz veikalu, jo tur, runājot par dārzeņiem, varam nopirkt tomātus, gurķus, kartupeļus, zemenes un arī citus dārzeņus un produktus, kuri ir daudz garšīgāki un svaigāki par tiem, kas ir veikalā.
Cerams, ka šonedēļ, varbūt pat jau šodien, kad Saeima turpinās strādāt pie likumprojekta «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» izskatīšanas galīgajā lasījumā, beidzot arī iedzīvotāji tiks pie kaut cik lielākas skaidrības, kāda turpmākajos gados būs viņu dzīvesvietas, īpašuma vai saimniekošanas vietas adrese.
Mani vienmēr ir pārsteiguši auto vadītāji, kuri veic apdzīšanas manevru nepārredzamās, bīstamās vietās. Pati auto vadītāja vēl neesmu, bet tikko esmu izgājusi teorētiskos kursus autoskolā un vismaz teorētiski saprotu, kur drīkst un kur nedrīkst veikt apdzīšanu.
Koalīcijai viena no tās sprādzienbīstamākajām problēmām ir un paliek valstiskās veselības aizsardzības sistēmā strādājošajiem nepaceltās algas. Premjers un ministri cenšas ar to tikt galā gan ar labu, gan ar ļaunu. Rādās, pārsvarā ar ļaunu.
Valmieras pilsētas pašvaldība ir SIA VTU Valmiera lielākais akcionārs. Neapšaubāmi ir tas, ka šis ir uzņēmums, ar kuru mēs allaž esam lepojušies, kurš ir vienmēr bijis starp labākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā.
Tā laikam ir – jo vairāk pārvietojies ar velosipēdu, jo vairāk saskaries ar dažādām situācijām un problēmām. Pagājušās nedēļas izskaņā velobraucienā devos kopā ar divām pirmās klases absolventēm.
Skolēniem ir beidzies kārtējais mācību gads. To, ka nepilnus trīs mēnešus mācības notiks attālināti, vēl marta sākumā, visticamāk, nezināja neviens gaišreģis. Tagad uz šo laiku varam atskatīties kā uz neseno vēsturi.
Rakstot par celtniecības objektiem gan virs, gan apakš zemes, bieži vien ne tikai gribas visu no malas kādu laiku pavērot, tā teikt, sajust darba dunu, bet arī ar kādu no strādātājiem aprunāties.
Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iesniedza Saeimā grozījumus divos likumos, kuru mērķis ir veicināt viltus ziņu apkarošanu Latvijā. Ierosinājumi ir atklāti strīdīgi, galvenokārt tādēļ, ka jautājumam par to, kas tad īsti uzskatāms par viltus ziņām, ļoti bieži ir atklāti politiska pieskaņa.
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2,9% pret pagājušo ceturksni un par 1,5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Pašreizējie krīzes apstākļi jau kopš marta negatīvi ietekmējuši arī mūsu valsts piena ražošanas nozari. Lauksaimniecības datu centra informācija apliecina, ka aprīlī valstī nodotā svaigpiena apjoms sarucis par 2,8% salīdzinājumā ar pērno gadu. Turpinājies arī ganāmpulku skaita kritums, to nu ir par 9,6% mazāk nekā aizvadītā gada aprīlī, bet slaucamo govju skaits samazinājies par 4,9%.
Pandēmijas izraisītā krīze pasaulē, tostarp arī Latvijā, devusi, iespējams, pat negaidītu iespēju tikt pie lielas naudas. Protams, tā ir aizņemta nauda, kuru kādreiz nāksies atdot. Un te nu mūsu valsts uzņēmēji dalās divās grupās.
Mums katram ir citādāka atbildības sajūta. Tas, kā es rīkojos ar lietām, kas man pieder, ir atkarīgs tikai no tā, kā esmu audzināta. Vienmēr mamma ir teikusi glabāt un uzmanīt to, ko viņa mums ir nopirkusi.
Pat cilvēki, kuri nupat visskaļāk prasīja Mārtiņa Bondara atkāpšanos no augstā Saeimas amata, būtu šokēti, ja partija tiešām piespiestu viņu demisionēt. Tradīcijas mums ir bezgala svētas – vienalga, cik bezjēdzīgas vai postošas.
Pēdējā laikā, apciemojot kaimiņu novadus un arīdzan paskatoties prasmīgu amatnieku darinājumus Facebook piedāvājumos, vēlreiz nākas pārliecināties par līdzcilvēku izdomu un varēšanu.
Šā gada 18. maijā VSIA Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja rezultātus iepirkumam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ar autobusiem Latvijas reģionālajā maršrutu tīklā nākamajiem desmit gadiem.
Nesen televīzijas raidījuma Kārtības rullis diskusijā pētnieciskais žurnālists un publicists Lato Lapsa teica zīmīgus vārdus: «Pēc gada būs skaidrs, kas šobrīd tiek nodarīts, bet neviens par to neatbildēs.»
Šogad esmu kļuvusi par velosipēda īpašnieci un aizvien biežāk auto ērtības nomainu pret divriteni un mugursomu, ko ērti ielikt velo groziņā. Katram no pārvietošanās veidiem ir savas priekšrocības un savi mīnusi.
Situācijā, kad aizvien vairāk Eiropas Savienības (ES) valstu pakāpeniski sāk atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kā arī palēnām atvērt savas robežas, sāk atgriezties arī pārliecība par to, ka pēc kāda laika viss atkal būs «kā agrāk».
Maijs ir smaržām piepildīts mēnesis, kurā varam sajust arī reibinošos ceriņus, kas lēnām raisa vaļā savus ziedus. Manuprāt, ceriņu smarža ir viena no fantastiskākajām smaržām tieši maijā, man tā asociējas ar bērnību, ar lauku mājām un dārzu, kad ceriņu kokā meklēju pieclapiņu ziediņus, ievēlējos vēlēšanos un tos apēdu, jo ticēju, ka visas iedomātās vēlēšanās piepildīsies.