Atnākusi no darba, mamma, pirms steigties aptecēt mājas soli, savu pasi bija nolikusi bufetē aiz bīdāmā stikla, neaiztaisot to ciet līdz galam. Bufetē stāvēja tādas svarīgas lietas kā maza karafīte ar vēderainām, zeltītas krāsas svītrotām glāzītēm, daži dāvāti suvenīri un citi nieki, kurus vairs neatceros, bet dokumenti tik redzamā vietā gan nekad.
Pagājušās nedēļas nogalē tika paziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdevusi veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) sagatavot priekšlikumus medikamentu individuālās kompensācijas kārtības uzlabošanai – palielinot apmēru un pārskatot kritērijus.
«Valmieras piena» ražotais krējums un biezpiens ir un paliek vislabākie. Vasara bez «Limbažu piena» kefīra un «Rūjienas saldējuma» nav iedomājama. Ja tagad ražas laikā tomātu maizītēm vajag arī nelielu sviesta kārtiņu, tad tikai no piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības «Straupe». Ja jāgādā cienasts, tad izvēlos «Smiltenes piena» sierus un biezpiena tortes. Mūsu ģimenes ikdiena un godi nav iedomājami bez «Liepkalnu» sātīgās maizes un gardajiem našķiem galdā.
Domāju, ka lielākā daļa «Liesmas» lasītāju atceras nu jau tālo 1989. gada 23. augustu, it kā parastu trešdienas vakaru, kas kļuva par pavērsiena punktu Baltijas valstu cīņā par savu neatkarību. Vakaru, kurā notika «Baltijas ceļa» akcija. Lielākā miermīlīgā akcija Latvijas vēsturē. Pasākums, kuru nozīmīguma ziņā daudzi vēsturnieki liek otrajā vietā aiz Latvijas Neatkarības kara.
Pirms lidojam ar lidmašīnu, ir diezgan nopietnas pārbaudes.
Atkal sākas sabiedriskā trauksme, kas vienmēr pavada valdību vingrinājumus fiskālās sistēmas reformēšanā. Protams, ne tikai tos pavada, bet, rūgtas pieredzes mācīta, arī apsteidz.
Rakstot šīs pārdomas, iedvesmojos no Astridas Lindgrēnes darba nosaukuma, kur runa bija par Sālsvārnas salas vasarniekiem.
Ir apritējis jau nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš darbu Saeimā uzsākusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanu jeb vienkārši Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Labi, ka laikā, kad visur neticami piesātinātā piedāvājumā notiek visdažādāko mērogu svētki, pasākumi un sportiskās aktivitātes, kad no mežiem atkal ar pilniem baraviku groziem, kā ezīši pukšķēdami, nāk nacionālā hobija uzturētāji un kad pagrabos strauji pildās dārza labumiem piepildītās burkas, neaizmirstam arī savu pilsoņa pienākumu – atbalstīt sabiedriski aktuālas iniciatīvas, paužot savu attieksmi ar parakstu pilsoniskās līdzdalības sistēmā ManaBalss.lv
Kādā jaukā jūlija dienā, kad bija iestājies kārtējais bezlietus periods, zālienā pāris metru attālumā no mājas ieraudzīju nelielu peļķīti. Nākamajā rītā peļķīte bija lielāka un redzamāka.
Kā sagādāt visu skolai nepieciešamo? Trūcīgas, daudzbērnu ģimenes lūdz palīdzību, un atbalsta organizācijas jau to zina, tāpēc ziedojumu vākšana tiek uzsākta laikus, lai skolas laiks katrai ģimenei sāktos smaidīgi un laimīgi.
Mūsu politikā šajās nedēļās valdīja atvaļinājumu laiks, un arī Ministru prezidente devās baudīt vasaru. Savukārt Igaunijas jaunā valdība, vēl neko īsti neuzsākusi, jau saērcina sabiedrību.
Reiz klausoties vēsturnieces stāstu par Pāvila Rozīša biogrāfiju, kurā viņa veikli žonglēja ar gadskaitļiem un radurakstiem, visā tajā faktu birumā kāda epizode īpaši palika atmiņā kā grāmatā ar treknu flomāsteru iezīmēts laukums, pie kura atgriezties un vēlreiz pārlasīt, lai saprastu. Proti, Valmieras draudzes pērminderis toreizējai un vienīgajai kārtībai nepaklausīgu vīru bija apsūdzējis zirga zādzībā, kas jau tobrīd bijusi acīmredzami nejēdzīga apsūdzība, un vīrs tika notiesāts ar izsūtīšanu uz Krieviju katorgā, kas faktiski nozīmēja nāves spriedumu. Vīrs, protams, mājās vairs neatgriezās.
Nupat kļuva zināms, ka valdība ir atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredz, ka tāda institūcija kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varēs ierobežot vai bloķēt piekļuvi interneta vietnēm, kas prettiesiski izplata ar autortiesībām aizsargātu jeb t.s. pirātisku saturu.
No 1944. gada pagājuši astoņdesmit gadi. Tālos Otrā pasaules kara notikumus atceramies tikai īpašos brīžos. Un par to nebūtu jābrīnās – jau vairāk nekā divus gadus Ukrainā notiek karš, katram no mums ir savas ikdienas problēmas. Bet notikumi Latvijas teritorijā pirms astoņdesmit gadiem būtiski mainīja mūsu vēsturi un sabiedrību.
Tā var teikt par nupat brīvdienās Valmierā, Kocēnos, Rubenē, Zilākalnā, Burtniekos, Rūjienā, Rencēnos, Ēvelē, Jērcēnos, Trikātā, Kauguros un vēl citviet gandrīz 30 adresēs aizvadītajām Mājas kafejnīcu dienām.
Pirms 110 gadiem Vācijas karaspēks devās – kā uzskatīja tā pavēlniecība – uzvarošā zibenskarā pret Franciju. Lai apietu ienaidnieka aizsardzību un ātrāk sasniegtu Parīzi, ķeizarvalsts armija 4. augustā iebruka neitrālajā Beļģijā.
Kādā nelielā veikaliņā, kur pats tā īpašnieks bija arī pārdevējs, par rosību nevarēja sūdzēties. Bija pat sastājusies pircēju rinda – aiz manis vismaz kādas četras dāmas dažādos vecumos.
Nupat tādu no Latvijas politiskās skatuves nogājušu spēku kā Jaunā Konservatīvā partija (JKP), sākotnēji saukušos vienkārši par Konservatīvajiem, pameta būtībā pēdējais no pazīstamākajiem tās biedriem, bijušais Saeimas deputāts un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Valmierā ar dažādu veikalu piedāvājumu mums ir paveicies. Ja nav kādas izsmalcinātas vēlmes, tad lielāko daļu vajadzīgā var sameklēt vietējās tirgotavās, mazākās un lielākās.