Viedokļi

Budžets vai vienādi sadalīta vilšanās

- 15.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

«Likuma par budžetu un finanšu vadību» 21. pantā teikts: «Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 15.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem». Tad nu vismaz šajā ziņā likuma paklausīgā valdība vakar ar budžeta projektu portfelī uz Saeimu sūtīja finanšu ministru Jāni Reiru.

Prezidenta rūpesti

- 15.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Lai pārrunātu ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu svarīgus politiskos jautājumus par Ukrainas turpmākajām attiecībām ar Latviju, Eiropas Savienību, NATO un Krieviju, trešdien Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar kundzi Olenu. «Viens no aktuālākajiem jautājumiem Ukrainā, kas skar arī viņa prezidentūru, ir prezidenta piekrišana tā dēvētājai Šteinmeiera formulai Ukrainas miera procesam par Austrumukrainas teritorijām. Šis jautājums ir izraisījis aktīvus protestus Ukrainā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo formulu, un vai tā atrisina karadarbības pārtraukšanas Austrumukrainā problēmu?» – šādu jautājumu, ciemojoties Briselē pie Eiroparlamenta deputātes SANDRAS KALNIETES, viņai uzdeva Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte.

Depozītsistēmas ieviešana: mēs varam labāk nekā Igaunija

- 12.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kamēr miljoniem cilvēku visā pasaulē dodas protestos pret klimata pārmaiņām un Rīga pa galvu pa kaklu risina savu atkritumu krīzi, Saeimas deputāti tuvredzīgi lemj par depozītu sistēmu, kas atbildīs dažu, bet ne visu iedzīvotāju interesēm. Neskatoties uz gandrīz 11000 parakstiem manabalss.lv portālā, Saeima joprojām turpina atbalstīt novecojušo, mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo depozīta sistēmu, kas pret atlīdzību pārstrādei pieņems tikai noteikta veida dzērienu PET un stikla pudeles, bez ievērības atstājot lielāko daļu citu iesaiņojumu, ko lietojam un atkritumos izmetam ikdienā. Ne velti paplašinātas sistēmas ideja īsā laikā guva tik lielu atsaucību no sabiedrības: nešaubos, ka tas būtu win-win risinājums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan videi, gan arī pašiem politiķiem, kas ir atbildīgi par Latvijai saistošo Eiropas Savienības (ES) vides un klimata mērķu sasniegšanu.

Taupīšanas čempionu dāsnie tēriņi

- 10.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs pirmdien publiski iebrauca auzās, paziņojot, ka fotoradari, kuri pēc tik ilgas cīkstēšanās pirms dažiem gadiem tika uzstādīti uz Latvijas ceļiem, plānoto peļņu nenes. Plānoto peļņu? Izrādās, soda naudu apjoms tiek plānots, tiesa, par to kaunīgi visu laiku, būs jau kādi 20 gadi, klusēts... Populārā TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots uz ministrijas valsts sekretāra paziņojumu, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, reaģēja nekavējoties un ļoti skarbi, taču absolūti precīzi: «Ja Iekšlietu ministrija domā, ka vajag kaut ko ietaupīt un vajag radīt peļņu, tad, es domāju, sāciet paši ar sevi! Iekšlietu ministrijā tik daudziem ir pistoles un neko nav nošāvuši. Pilnīgi neefektīvi! Nepērciet vairs pistoles, nepērciet vairs lodes un pamatīgi ietaupīsiet!»

Zināšanas maksā dārgi

- 10.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Vecāku izglītošana pašlaik ir teju vai modes kliedziens. Ir pieprasījums, ir piedāvājums – kādreiz piedāvājums ir tik vilinošs, ka pat skeptiķis uzķersies. Nav runas par to, ka nevajadzētu mācīties, jo citu pieredze vienmēr noder, kaut vai tamdēļ, lai mācītos no citu atzītām kļūdām, nevis sagaidītu savējās. Viens netiek galā ar pirmsskolnieku, citam rūp attiecības ar pusaudzi, kādam vēl bažas, vai pareizi saprasts zīdainis... Vecāki ir tik dažādi, bērni dažādi, un nekur nav teikts, ka ar pie vecākajiem bērniem gūto pieredzi pietiks mazākajam. Tāpēc ir žurnāli, grāmatas, vecāku atbalsta grupas, tāpēc ir nodarbības, kursi un tagad jau arī konferences.

Atbildības robežas

- 9.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Latvijas valdošajā koalīcijā turpinās iekšējā matu skaldīšana, tostarp arī kāda savdabīga, lai gan politikas praksē nebūt ne tik reta iemesla dēļ. Stāsts ir par to, ka viens no valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, pieklājīgi izsakoties, pavisam noteikti nav attaisnojis cerības, ka pēc iekļaušanās valdošajā koalīcijā šīs partijas pārstāvji varētu arī ielikt kādos nebūt rāmjos savu revolucionāro retoriku un kaismi. Runa ir par Jauno konservatīvo partiju (JKP).

Staigātāji atkal staigā

- 9.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Nāk rudentiņis, būs barga ziema. Labi, ka arī pie mums laikus ir sākusies dzīvokļu apkures jaunā sezona. Kamēr vieniem prieks par silto mājokli, citi ar bažām savā pagalmā vēro kārtējos jurģus. Paunas pār plecu, un prom! Uz citu – lētāku, vieglāk nomaksājamu mitekli. Nepaiet ne pāris dienu, un, rau, cits ar paunu padusē jau atkal klāt!

Karstas putras nestrēbšana tiesiskumā

- 8.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kad pēc Saeimas vēlēšanām un no KPV LV, JKP, Attīstībai/Par, VL-TB LNNK un JV tika sastiķēts pietiekams deputātu skaits, lai izveidotu jaunu valdību un kā pirmais iespējamais tās veidotājs tika nosaukts Jānis Bordāns no JKP, pat cerēju, ka nu būs valsti uz radikālām pārmaiņām virzošs premjerministrs. Tādas pārmaiņas jau arī vēstīja šīs partijas priekšvēlēšanu laikā izteiktie solījumi par bezkompromisa tiesiskumu un vēl daudz ko citu. Nu secinu, ka paldies jāteic tiem politiķiem, kuri J. Bordānu valdības vadītāja postenī neatbalstīja, lai netiktu sastrēbta karsta putra vispirms tiesiskumā.

darba devēju attieksme

- 8.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kad latviešiem, kuri jau gadus un cits otro gadu desmitu strādā ārvalstīs, tika jautāts, kas viņus mudinātu atgriezties dzimtenē, tad biežākā atbilde bija ilgas pēc ģimenes, vecākiem draugiem, bet, kad tika prasīts, kas baida atgriežoties, bija minēta neziņa par darba iespējām, strauji sarūkošo atalgojumu un sliktajām attiecībām darba vidē. Bieži vien nevienam nevajadzīgu, graujošu un pazemojošu subordināciju. Attieksmes un savstarpējo – darba devēju, darba ņēmēju – attiecību jautājums nonāca degpunktā. Un šīs aptaujas ir veiktas gan pirms gadiem desmit, gan pašlaik.

Lupatdeķa lāpītājs Levits

- 4.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Valsts prezidenta vēlme būt Kariņa valdības advokātam ir pārsteidzoši nesavtīga. Viņam vajadzētu savu vēl spēcīgo popularitāti taupīt nopietnām nacionālajām vajadzībām, nevis šādi izniekot.

Rītdien var būt jau par vēlu

- 4.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Šovasar mežu ugunsgrēki plosījās ne tikai Austrālijā, bet arī par planētas plaušām dēvētajos Brazīlijas mūžamežos, un nupat šajā sakarā pasauli satricināja zviedru pusaudzes Grētas Tunbergas emocionālā uzstāšanās Apvienoto Nāciju tribīnē lielajā klimatam veltītajā valstu vadītāju samitā, asi kritizējot pasaules līderus par nespēju risināt klimata pārmaiņas.

Nacionālās neskaidrības plāns

- 4.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Laikā, kas zīmīgs ar divu Krišjāņa Kariņa vadītās Latvijas valdības divu dažādu partiju ministru gluži vai zombiju cienīgu vēlmi nobrucināt savās nozarēs līdz šim valdījušo lietu kārtību, tapis valsts biznesa plāns nākamajai septiņgadei – Nacionālās attīstības plāns (NAP) laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Rakstītāji gan to dēvē tikai par projektu, kas diskusiju rezultātā varētu piedzīvot gan viegli kosmētiskas, gan patiešām fundamentālas pārmaiņas.

Cilvēki, esiet labi!

- 4.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Nākamnedēļ norisināsies akcija «Labo darbu nedēļa». Šādas un līdzīgas akcijas, kuras uzrunā sabiedrību, pievērš tās uzmanību un aktualizē problēmas, pie mums notiek vai cauru gadu, un te nav nekā slikta, tikai pozitīvi – tiem, kam ikdienas steigā piemirsies padot roku līdzcilvēkiem vai tumsā uzvilkt atstarojošu vesti, tās ir kā atgādinājums, kā ikrīta modinātājpulksteņa zvans.

Kompetences jautājums

- 3.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Latvijas augstākās izglītības nozari nu jau krietnāku laiku tricina skandāls ap mūsu valsts vadošās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes (LU) – rektora amatu vai, pareizāk, ap Indriķa Muižnieka tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam šajā postenī.

Atšķirības starp kaimiņiem ir

- 3.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Dažādās jomās mēdzam Latviju salīdzināt ar mūsu tuvāko kaimiņvalsti Skandināvijas virzienā – Igauniju. Visbiežāk jau šī mērīšanās tomēr par labu mūsu valstij nesanāk – tur igauņi mums priekšā, tur viņi dara vienkāršāk, tur viņi visu paveic ātrāk... Visbeidzot, valsts budžets Igaunijai, kas izmēros atpaliek no Dzintarzemes Latvijas, krietni pilnāks, un, kā tiek stāstīts, to kaimiņi iespēj ar krietni kompaktāku ieņēmumu iekasēšanas iestādes darba kolektīvu un bez izteikti represīvām metodēm.

Par OIK jāatbild divatā

- 1.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kad mājdzīvnieku moka parazīti, saimnieks tam palīdz ar prettārpu līdzekļiem, nevis iemidzina. Līdzīgi ir jārīkojas valdībai ar obligātā iepirkuma komponenti – nelāgu slavu ieguvušo nodevu alternatīvās enerģētikas atbalstam, ko maksā elektrības patērētāji. Mums jārīkojas ātri, lai atgūtu tautas uzticību.

Jauno basketbola sezonu uzsākot

- 1.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Basketbolam ir lielas un senas tradīcijas Valmierā. Mēs ar saviem darbiem cenšamies šīs saknes stiprināt, mest arvien jaunus izaicinājumus lietām, kas saistās ar un ap basketbolu. Cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas.

Uz evolūciju, bet ar samērību

- 1.Oktobris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā zināms, soli pa solim jau kopš 2017. gada notiek Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna sagatavošana, kurā šā gada galvenie uzdevumi bija regulu apspriešana, pati plāna izstrāde, nosakot galvenās vajadzības, prioritātes, mērķus, pasākumus un tiem atbilstošas finanses. Nākamgad paredzēta KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana, noteikumu sagatavošana un ieviešana, lai jau no 2021. gada varētu sākties visa nolemtā īstenošana. Ir dzirdēts, ka Briselē jauno KLP dēvējot nebūt ne par revolūciju, bet gan par evolūciju. Ko no tās deklarētajiem ekonomikas, vides un sociālajiem mērķiem cer sagaidīt Latvijas lauksaimnieki? Zemkopības ministrijas mājaslapā šovasar notika aptauja, vaicājot, kurš no nākotnes KLP ekonomiskajiem mērķiem (taisnīgi ienākumi, palielināta konkurētspēja un palielināta vara pārtikas ķēdē) jums ir svarīgākais.

Kaktā noliktu monetāristu padomi

- 27.Septembris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Latvijas Bankas pirms nedēļas piesardzīgā optimismā sludinātās valsts ekonomiskās attīstības prognozes kopumā šķiet līdzīgas manis jau aprakstītajam Luminor ekspertu vērtējumam vai citu kredītiestāžu veiktai analīzei. Neviens negrib tīši sašūpot laivu.