Rokpeļņa «trāpīgais spļāviens akā»
Kādam droši vien šķiet, ka Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas pretenzijas, kauninot vadošu ZZS deputātu Hariju Rokpelni par sevis apmelošanu, ir tukša «matu skaldīšana».
Kādam droši vien šķiet, ka Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas pretenzijas, kauninot vadošu ZZS deputātu Hariju Rokpelni par sevis apmelošanu, ir tukša «matu skaldīšana».
Krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu, un lielā daļā šo skolu krievu valoda ir arī vienīgā alternatīva, ko bērnam mācīties, kad ceturtajā klasē otras svešvalodas apguve jānodrošina.
Latvijā pastāv tāda organizācija kā Publiskās atmiņas centrs. Iespējams, ne pārāk zināma, taču ļoti noderīga – galvenokārt tādēļ, ka atgādina mums par cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar svešām varām.
Manā skolas laikā neviens netika mācījis un stāstījis, kā jāuzvedas kādā pasākumā, koncertā, teātra izrādē, tagad zinu, ka to arvien biežāk māca skolās.
Pēc Valsts kontroles nopietnajiem pārmetumiem par Krišjāņa Kariņa dārgajiem komerclidojumiem un vēl dažādiem citiem it kā nesmukumiem bijušā ārlietu ministra un viņa komandas darbībā varēja domāt, ka nākamā ārlietu ministra ievēlēšanu opozīcijā esošie deputāti mēģinās izmantot, lai Evikas Siliņas valdību sašūpotu vai pat veiksmīgu sarunu vai intrigu rezultātā vispār nošūpotu.
Šodien, 23. aprīlī, kalendārā ierakstīta Ūsiņa jeb Jurģa diena. Kurš normāls cilvēks gan spļaus acīs seniem ticējumiem un būs tik pārdrošs, lai teiktu, ka tās visas ir veco laiku muļķības!
Krišjānis Kariņš nu ir pavisam pametis valdību, taču viņa laikos – īpaši otrajā valdībā – ieviestais kurlums pret sabiedrības viedokli padziļinās ar pilnu jaudu.
Valmieras daudzdzīvokļu namu kvartālā četrstūrī starp Kārļa Baumaņa – Georga Apiņa un Rīgas – Beātes ielām šopavasar daudzām mājām uz sienām parādījušies krāsaini zīmējumi, kas tapuši, izmantojot krāsu baloniņus.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pieņēma lēmumu, ka nav pietiekama pamatojuma Krievijas miljardieru Pjotra Avena un Mihaila Frīdmana iekļaušanai ES sankciju sarakstos.
Pievakare. Parastas darbdienas beigas. Diena kā diena, bet varbūt tā ir viena no tām, kad tālrunī konta papildināšanās signāls algas dienā kā ņiprs zvaniņš apliecina dzīves kursa pareizo virzienu.
Lai gan daži Saeimas valdībā opozīcijai esošo partiju deputāti pacēluši balsis, ka ārlietu ministra nomaiņa valstiski ir tik nopietns gadījums, ka jāizsaka neuzticība visai valdībai, paredzu, ka arī nākamajā pirmdienā Ministru prezidente būs Evika Siliņa (JV), bet ārlietu ministres amatā Saeimas deputātu vairākums iebalsos Baibu Braži.
Pasekoju līdzi cilvēku diskusijai lietotnē Threads, kur cilvēki sprieda par to, vai iegādājas preces ar pēdējo dienu termiņu jeb, kā tautā saka, nocenotās preces.
Protams, pie savas vēl nesen tik iespaidīgās politiķa karjeras galīgas sacūkošanas vislielākā vainas daļa pienākas pašam «čigāna lāsta» – nesavaldītas lepnības – ķertajam Krišjānim Kariņam.
Patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti zema, taču cenas kopumā turpina augt un šī gada nogalē inflācija Latvijā varētu atkal pārsniegt 2%.
Sakopšanas darbi pavasarī latvietim ir bijusi tāda ierasta lieta, bet kaut kā sanācis, ka tieši šopavasar dzirdu vairākus viedokļus, ka paša teritorijas sakopšana sāk maksāt pārlieku dārgi. No kabatas un arī nervu ziņā.
Pagājušajā nedēļā parādījās oficiāla informācija, ka valdībā tiek gatavots lēmumprojekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārveidei par Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM).
Te pasūtījums internetveikalā, te norēķināšanās ar viedtālruni iepirkšanās centrā – apmaksas veikšana par preci arvien biežāk kļūst tikpat kā nemanāma.
Es vienmēr esmu centusies palīdzēt pakritušajam, vai nu pabalstot un palīdzot piecelties, vai tiešām ceļot augšā no zemes, ja pakritušais to pats saviem spēkiem nevar izdarīt.
"Moris, darbus padarījis, var iet.» Tā mēdz teikt, kad darbīgs cilvēks, godam pildījis pienākumus, paveicis ko būtisku, atiet vai tiek atstumts malā, ļaujot aizsākto turpināt nākamajiem censoņiem.
Īsti nezinu, ko tagad teikt tiem, kas vaicās, kurā ielā Valmierā ir mana darba vieta. Jau 36 gadus biju pieradis lepni teikt – strādāju Andreja Upīša ielā 7, kur Liesmas redakcija.