Viedokļi

Zinu, ka daudziem cilvēkiem maks ir viena no tām lietām, kurā glabājas teju visa dzīve – bankas kartes, dažādu veikalu lojalitātes kartes, identitātes karte, pat veselības apdrošināšanas polises un tā tālāk.

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, atbilstīgi kurām turpmāk visiem nelielu ienākumu saņēmējiem nāksies veikt sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Reformas ietvaros, protams, ir paredzēti arī izņēmumi, tomēr kopumā tiek lēsts, ka tā attieksies uz aptuveni ceturtdaļmiljonu strādājošo, kuri saņem pieticīgu atalgojumu vai strādā dažādos nestandarta nodokļu maksāšanas režīmos – kā pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji u.c.

Kurš te raudāja, ka vasara nenāk ne lūdzama? Nupat visu iekavēto Māte Daba atdod ar uzviju, gluži tāpat kā ar iepriekš apmaksātajām vakcīnu kravām, kuras, šķiet, nupat Latvijas dienišķo pieprasījumu pārsitīs vismaz dubultā. Krīt temperatūras simt un vairāk gadus nostāvējušies rekordi, pļavās smaržo siens, katrā sevi cienošā ūdenstilpē ar dronu iespējams saskatīt veselu baru pelst gribētāju – spīd koši peldkostīmi un arī pa dažam, lai piedots, plikam dibenam... Un visiem pa vidu suņi, lieli un maziņi, peldētāji un tikai bradātāji. Jo saulei nupat piegriezies aiz mākoņiem slēpties, tā griež no visa spēka, močī karstumu mums visiem pāri tā, ka maz neliekas!

Kaut arī Saeimas pavasara darba cēliens (sesija), kā ierasti, izskan vasaras saulgriežu gaisotnē, Valsts prezidents, uzrunājot parlamentu, ļoti atgādināja Ziemassvētku vecīti.

Pēc 1. jūlija būs jāseko līdzi situācijai! Mums ir ievērojami atbalsti, kas jau šobrīd funkcionē cilvēkiem, kuri vēlas savā dzīvē un profesionālajā darbā kaut ko mainīt. 

Pārfrāzējot Mārtiņa Rītiņa leģendāro teicienu – kas var būt svarīgāks par šo! Protams, par vakcinēšanos pret Covid-19. Šobrīd ar pilnu atbildību pret valsti un sev apkārtējiem varu teikt, ka esmu saņēmis abas potes. Lai nu paliek vakcīnas marka, ko tur kādam pasaules farmācijas monstram vēl lieku reklāmu taisīt...

1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība, pārkāpjot starptautisko tiesību normas un iepriekš noslēgtos starpvalstu līgumus, okupēja Latviju. Daļa mūsu sabiedrības šo notikumu vēl joprojām sauc par «sociālistisko revolūciju, kuras rezultātā izveidojās padomju vara». 

Gada sākumā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kas bija vēl viens pierādījums tam, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts – īpaši energoresursu tirgos. Tas, kas notiek HES rezervuāros Ziemeļvalstīs, kāds ir dabasgāzes pieprasījums Eiropā un cik maksā CO2 emisijas kvotas, šodien tiešā veidā ietekmē elektroenerģijas tirgotājus un lietotājus arī šeit.

Nesen dzirdēju paziņu lokā diskusiju par psihisko veselību, jo kādas paziņas mammai pasliktinājusies psihiskā veselība un viņa meklēja psihologa palīdzību. Cenšoties viņai palīdzēt, uzzināju, ka iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologu konsultācijas. 

Jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas jau jaunizveidoto (vai drīzāk jau senaizmirsto) novadu robežās, līdztekus rekordzemajai iedzīvotāju dalībai, ir iezīmējušas vēl kādu būtisku tendenci. Izrādās, ka vēlētāji reģionu pilsētās un laukos nav noskaņoti atbalstīt kandidātus, kuri pārstāv partijas, kas sevi pozicionē kā dikti liberālas.

Šā mēneša sākumā tika parakstīta četru politisko spēku – Jaunās Vienotības (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), partiju apvienības Attīstībai/Par! un Nacionālās apvienības – vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību. 

Vasara un karstais laiks ir īstais brīdis, lai atveldzētos ūdenī. Un gadu no gada tiek atgādināts par drošību uz ūdens. Tas ir svarīgi, lai cilvēki sev paši atgādinātu par to, kā droši atpūsties. Vasarā tiek braukts piknikos un vienkārši pie dabas, un nereti blakus ir upe vai kāda cita ūdenstilpe, kurā atvēsināties. 

Saeimas preses dienests izplatīja ziņu, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi «Latviešu vēsturisko zemju likuma» projektu. 

Patlaban, kad vasara mūs lutina ar sauli, ir svarīgi pasargāt sevi gan no pārkaršanas saulē, gan arī no apdegšanas. Protams, tas nenozīmē, ka siltais un saulainais laiks jāpavada iekštelpās, bet ir jāapdomā, cik ilgu laiku uzturēties ārā, lai nekaitētu pats savai veselībai. 

Vakardienas šokējošie notikumi Saeimā piešķir negaidītu papildu dramatismu pirmdienas sēru svētbrīdim, kad atgādināsim sev pašiem un visai pasaulei par Staļina režīma paveiktā nozieguma 80. gadskārtu. 

Gandrīz vai paradokss, ka politiķu un sabiedrības interese par nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām ir pat krietni augstāka, nekā tā bija pašās vēlēšanu dienās. Uzzinājuši veiksminiekus, jaunajās pilsētu un novadu domēs iebalsoto konkrēto deputātu vārdus, daudzi nu meklē atbildi arī uz jautājumu, kādēļ bijusi tik zema vēlētāju aktivitāte.

Ir aizvadītas pēc teritoriālās reformas pirmās pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros tika vēlētas jau jauno novadu domes. Tieši vēlēšanas noslēdzās gana prognozējami, un šā iemesla dēļ par galveno apspriesto jautājumu ir kļuvusi visu laiku zemākā iedzīvotāju dalība balsojumā – uz vēlēšanu iecirkņiem devās vien 34% balsstiesīgo vēlētāju.

Pirmais, kas noteikti jādara tajās pašvaldībās, kuras ir apvienojušās, un tās ir divas trešdaļas no pašvaldībām vai, pareizāk sakot – 29, izveidot kopīgo pārvaldes modeli, nodrošināt šo funkciju kvalitāti, kāda ir bijusi, arī turpmāk, plānot finansējumu, plānot attīstību kopumā. Bet mēs arī zinām, ka viena trešdaļa no pašvaldībām nemainījās, tās ir 14 pašvaldības, kas ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tur neko nemainīja un reformas nenotika. Tur ir vienkārši jāturpina darbs! 

Piekritīsiet, ka labas ziņas vienmēr priecē. Nupat arī manu kolēģu un paziņu e-vides saziņā cirkulē no viena otram pārsūtīta informācija par pirmajām Latvijas zemenēm. 

Ar vēlēšanām ir gandrīz tāpat kā ar loteriju. Tajā ziņā, ka uz kaut ko no savu vēlmju  piepildījuma (uz vinnestu) var cerēt tikai tas, kurš reāli pats piedalās balsošanā. Pēc kaut kādiem viņam tīkamiem kritērijiem izdara savu izvēli un iemet aploksni ar izvēlēto sarakstu, kurā atbalstīti, īpaši izcelti vai arī nogremdēti (ar pildspalvu) viens vai vairāki deputātu kandidāti, vēlēšanu urnā.