Viedokļi

Mūsu ziemeļu kaimiņu politikā pirmdien, 30. augustā, iestājas nervozākais brīdis piecos gados. Par tādu viņi padarīja sava prezidenta vēlēšanas.

Nesen dzirdēju divu kundzīšu sarunu par Vidzemes slimnīcu, ka tur esot atsaucīgi ārsti, kas vienai no viņām izglābuši dzīvību. 

Pirmdien, 23. augustā, pat nezinot, ka notiks kāds it kā ar Baltijas ceļu saistīts gājiens, piezvanīju saviem biedriem no Mazsalacas barikāžu biedrības un apsveicu ar Baltijas ceļa 32. gadadienu. Jo šajā dienā nekādus citus pasākumus valsts neorganizēja, izņemot konferenci Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uz kuru mums aizbraukt, manuprāt, būtu par tālu. 

Pagājušās nedēļas vidū Rīgā notika Covid-19 pandēmijas laika paši vērienīgākie protesti jeb, ja precīzāk, akcija pret obligātu vakcinēšanos, uz kuru pulcējās, kā tiek lēsts, 3 – 4 tūkstoši cilvēku, kas Latvijai, un vēl jo īpaši pandēmijas apstākļos, ir gana iespaidīgs skaits neapmierināto.

Mēs dzīvojam patērētāju laikmetā, un tas visiem vairāk vai mazāk ir skaidrs. Mēs nopērkam kaut ko uz atlaidēm, tad saprotam, ka tomēr nepatīk, un metam ārā. Tā ļoti bieži ir ar drēbēm.

Augusts Latvijai ar būtiskiem notikumiem un lēmumiem ir vērtējams par patriotisma, pat svētu piemiņas mēnesi visiem, kas sāka Atmodu un 1991. gada 21. augustā ar todien pieņemto konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu» pēc 50 okupācijas gadiem atjaunoja Latvijas neatkarību de facto. 

Dziedātājs nevar nedziedāt, aktieris nevar bez skatuves un skatītāja, sportistiem pietrūkst līdzjutēju atbalsta tribīnēs – šīs pārdomas pauduši sabiedrībā zināmi cilvēki, kuriem pašlaik jau ļauts iziet tuvāk publikai, ja paši vakcinējušies un skatītāji spēruši šo pašu soli.

Rīgas centrā sarīkoto trešdienas nekārtību rosinātāju Aldi Gobzemu «var saprast» – kopš Jūlija Stepaņenko & CO aizdevās projām pie īstā «saimnieka», viņa radītā vēlēšanu projekta izredzes kļūst daudz blāvākas.

Tā sanācis, ka šovasar, klātienē piedaloties vai arī vācot informāciju publikācijai par kāda mūspuses pasākuma norisi, ne reizi vien esmu nobrīnījusies par cilvēku atsaucību dažkārt pat visai trakai idejai. Kāds kaut ko neparastu izdomā, palaiž domu kosmosā, un, rau, tūlīt pat arī uzrodas pulks atbalstītāju, līdzīgi domājošo, darboties gatavo, un iecere ar panākumiem strādā.

Pieņemu, ka daudzi «Liesmas» lasītāji atceras tālāk aprakstītos notikumus. 1991. gada 19. augustā Maskavā sākās bēdīgi slavenais «Augusta pučs». Pēc dažām dienām viss bija beidzies – Latvija un Igaunija oficiāli atguva neatkarību, līdz pilnīgam PSRS sabrukumam bija atlikuši četri mēneši.

Manā Facebook lentē arvien biežāk parādās, ka mani draugi ir ietagoti it kā ārzemju ātrajos kredītos, bezmaksas mašīnu izlozēs un tamlīdzīgi. Arī es pati reiz biju ietagota, kas nozīmē, ka tas ieraksts par ātrajiem kredītiem parādījās arī manā profilā.

Galvenais politiskais notikums, kas šobrīd atrodas visas pasaules uzmanības centrā un pārliecinoši aizēno jebkuru citu notikumu, protams, ir ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēku aiziešana no Afganistānas, tostarp visas pasaules acu priekšā pametot likteņa varā tūkstošiem cilvēku, kuri daudzu gadu garumā palīdzējuši rietumvalstīm īstenot to mērķus Afganistānā un tagad pamatoti baidās par savām dzīvībām.

Latvijā vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši nedaudz vairāk par 43%  iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Nupat rakstīju par piketu, kas notika Valmierā, un tur tika iebilsts tieši pret obligātu vakcināciju.

Ar domes vēlēšanām 11. septembrī jau arī Rēzeknes un Varakļānu novados, pēc pamatīgas stīvēšanās pašvaldību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņu un Saeimas deputātu starpā, arī pēc dažādu lēmumu apstrīdēšanas Satversmes tiesā (ST) it kā vajadzētu noslēgties gadiem lolotajai Administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). 

Kamēr vēl baudām vasaru un vasaras izklaides, neaizmirsīsim, ka arī smadzenes ir jānodarbina. Lūk, vienpadsmit hobiji no www.psychology-age.ru, kas efektīvi pilnveido un saglabā kognitīvās funkcijas, derēs gan jauniem, gan vecākiem cilvēkiem.

Pašpārliecināto «tautas glābēju» bariņam pievienojas brāļi Ģirģeni. Iespējams, jūs pat neesat pamanījuši viņu rosību politikā, bet tas abiem netraucē izziņot vēlmi dibināt savu partiju un, protams, solīt mums «drošāku rītdienu».

Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kad pirms pieciem gadiem no olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro Latvijas delegācija atgriezās bez nevienas godalgas – mūsu sportistu augstākais sasniegums bija Rebekas Kohas 4. vieta svarcelšanā, tika skandināti trauksmes zvani, ka līdzšinējā augstas klases olimpiešu, kuri spētu cīnīties par medaļām,  sagatavošanas sistēma sevi izsmēlusi un nepieciešamas kardinālas reformas. 

Skološanos klātienē varētu atsākt daudz drošāk, ja būtu sasniegta pavasarī epidemiologu ieteiktā vakcinēšanās aptvere. Ja vismaz divas trešdaļas bērnu vecāku un vecvecāku būtu aizgājuši līdz ģimenes ārstam vai vakcinācijas centram un vakcinējušies, tad tagad varbūt nevajadzētu klaigāt, ka bērnus atstās mājmācībā, jo neļaus viņus katru nedēļu testēt.

Tuvākajās dienās – jau 14. augustā – ir gaidāms notikums, kas ar gana augstu ticamības pakāpi ietekmēs nākamo Saeimas vēlēšanu iznākumu – bijušā satiksmes ministra, savulaik par Buldozeru iedēvētā Ainara Šlesera vadīta jauna politiskā spēka Latvija pirmajā vietā dibināšanas kongress.