Profesionālā pilnveide
Jau trešo gadu Latvijā īsteno izglītības programmu strādājošiem cilvēkiem vecumā virs 25 gadiem. Pieaugušo izglītības programma notiek ar ES fondu līdzfinansējumu, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Jau trešo gadu Latvijā īsteno izglītības programmu strādājošiem cilvēkiem vecumā virs 25 gadiem. Pieaugušo izglītības programma notiek ar ES fondu līdzfinansējumu, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Valdība, atšķirībā no vietvarām, var gan budžetu veidot ar deficītu, gan izdevīgi aizņemties naudu. Taču kāpēc Finanšu ministrija un koalīcija tik kategoriski ķeras klāt pašvaldību maciņiem?
Patīkami, ka to šodien apzinās arī Valmierā. Vakar sanāca būt memoriālā, kur personīgi aplūkot firmas Sanart veikumu šī ansambļa atjaunošanas darbu pirmajā posmā Valmierā bija ieradies Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs.
Ja Satiksmes ministriju nosauktu par Reformu ministriju, nekas īpaši sadomāts nebūtu. Jo reformas šīs ministrijas pārvaldītajās sfērās patiešām sit augstu vilni!
Tuvojas Skolotāju diena, kad mazāko klašu skolēni dosies uz skolu ar puķu pušķiem, lai apsveiktu tos cilvēkus, kas viņiem ikdienā māca dažādas gudrības. Tā ir arī reize, kad atceramies savus skolotājus un sakām viņiem – paldies.
Uzreiz vairāki kā parlamentārās opozīcijas, tā pozīcijas politiķi ir izteikušies par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par sliekšņa samazināšanu valsts mēroga referendumu rīkošanai. Tajā pašā laikā iespēja, ka šis slieksnis varētu tikt samazināts, tomēr ir samērā neliela.
Vakar, 29. septembrī, tika atzīmēta Pasaules Sirds diena. Manuprāt, šāda atzīmējamā diena noder kā atgādinājums tiem, kas ikdienā neaizdomājas par savas sirds veselību. Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100000 reižu dienā. Tiek uzskatīts, ka sirds simbolizē cilvēka dzīvības centru. Viņa spēju priecāties par dzīvi, dzīvot saskaņā pašam ar sevi un ar apkārtējo pasauli. Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr pukst mūsu sirds. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi.
Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.
Redzot un dzirdot, kas pēdējos gados notiek globālajā pasaulē ar tā saukto trešo valstu bēgļu izmisīgajiem centieniem atrast sev jaunu dzīves un darba vietu Eiropas Savienībā vai citās attīstītajās valstīs, maz pamazām sākam pierast, ka arī Latvijā un ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos starp mūsu līdzcilvēkiem nu ir arī citas rases, citu vaibstu un citas ādas krāsas ļaudis.
Cilvēku nosita. Dzīvu cilvēku nosita. Ar kājām, dēļu galiem, sašķaidot galvu. Kādēļ tāds – pat it kā pašiem slepkavām pilnīgi nevajadzīgs – sadisms? Tiešām dārgu aproču pogu un rokaspulksteņu kolekcijas dēļ?
Viņnedēļ aizvadītās Vidzemes uzņēmēju dienas 2020 no jauna uzjundīja problēmu, kas noteikti nav jauna un jau labu laiku kaut kādā veidā, manuprāt, tomēr traucē pilnībā izpausties šī pasākuma rīkotājiem.
Situāciju, kāda šobrīd izveidojusies un nepiedodami ilgi turpinās Latvijas komercvidē, tēlaini varētu attēlot ar ainiņu, kurā uz nelielu ugunsgrēku daudzstāvu nama pēdējā stāva dzīvoklītī ieradusies līdz zobiem ar speclīdzekļiem nobruņota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specvienība ar vairākiem sarkani krāsotiem automobiļiem.
Faktiski līdz 2018. gadam, līdz nodokļu reformai, mēs bijām visai unikālā situācijā, jo sporta nozarē mums darbojās nodokļu atvieglojumi. Aptuveni pirms pusotra gada tika ieviesta jauna nodokļu pakete, un mēs pārgājām uz jaunu nodokļu režīmu, ko es varētu salīdzināt ar to situāciju, kāda bija Igaunijā.
Rejoši un bailīgi, draudzīgi un agresīvi, mazi un lieli – ļoti dažādus suņus varam ikdienā sastapt uz ielas kopā ar saimnieku. Apmācīt var ikvienu suni – gan šķirnes mazsunīti, gan bezšķirnes duksi, tikai jautājums – vai saimnieki savu suni tiešām uztver par suni vai tomēr par smuku mantiņu?
Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ļaut vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē – balsot attālināti.
Vakar, 22. septembrī, pulksten 16.31 oficiāli iestājies astronomiskais rudens. Daudziem rudens asociējas ar kļavu lapu krāsu saspēli, karstās šokolādes dzērienu un krītošiem kastaņiem, kurus liekam kabatā un nēsājam sev līdzi, jo tie palīdz – veiksmei, laimei un veselībai, teorētiska pamatojuma nav, bet kastaņiem tiek piedēvētas brīnumainas spējas.
Kamēr noplok un no jauna uzviļņo saslimstība ar Covid-19, liela jau ir rosība ap Eiropas atveseļošanas plānā paredzēto naudu. Šādu ES jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu kompensēt koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, Eiropas Komisija (EK) ierosināja jau maijā.
Latvija ir labais piemērs Covid-19 sakarā. Saslimstība ir gana zema un izsekojama, tomēr vai neesam nedaudz zaudējuši modrību un atslābuši? Saprotu – neviens negrib būt pārāk satrauktais un visiem iet un teikt: lūdzu, ievērojiet divus metrus, ievērojiet distanci. Bet varbūt vajag?
Vakar Saeimas sēdē valdības partijas atkal uzskatāmi izrādīja sabiedrībai, kas mūs (ne)sagaida koalīcijas budžeta veidošanas un nodokļu reformēšanas politikā: fiskālā nasta netiks atvieglota pat lietderīgos sīkumos. Pat ne Covid-19 radītajā krīzē.
Šoreiz virsrakstam nekāda sakara ar šī rudens bagātīgajām dabas veltēm dārzā, purvā vai mežā. Gribu dalīties domās par vienu it kā pabeigtu, taču, manuprāt, ne līdz galam izstrādātu un realizētu ielas rekonstrukcijas projektu Valmierā. Tēlaini izsakoties, tā ir suņa aste, kurai vajadzētu būt nevis noliektai tikai strikti pa labi, bet gan savītai gredzenā!