Kā zināms, tūrisma nozare bija viena no tām, kas visvairāk cieta Covid-19 ietekmē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 30 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 88,5% mazāk nekā 2019. gada maijā, tomēr, salīdzinot ar šā gada aprīli, tas palielinājies vairāk nekā divas reizes. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 77,5 tūkst. nakšu, kas ir par 84,2% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.
Nesen Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji piecu dienu garumā un vētraini skandalējot dalīja ES budžeta līdzekļus laika posmam līdz 2027. gadam, kā arī risināja jautājumu par to, kā tiks veidots dalīts fonds koronavīrusa seku novēršanai.
Naudas dalīšana, jāpiebilst, noslēdzās Latvijai visai labvēlīgi. Pagaidām panāktās vienošanās paredz, ka mūsu valsts minētajā laika posmā saņems papildus desmit miljardus eiro jeb apmēram vienu papildu gada budžetu. Visās Eiropas institūcijās šis lēmums gan vēl nav apstiprināts un kādas atsevišķas nianses var pamainīties, tomēr kopumā ir skaidrs, ka apmēram pie šiem skaitļiem arī tiks palikts.
Nu jau pagājis labs laiks, kopš Latvijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem tepat mūsu zemītē augušiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Atcerēsimies, ka to patērētāju un vietējo ražotāju labā izcīnīt nenācās viegli, bija taču neskaitāmas diskusijas, prognozes un saskaņošanas visdažādākajos līmeņos, līdz beidzot pircēji veikala plauktos cenu zīmēs ieraudzīja tik ilgi gaidītās, pozitīvās pārmaiņas. Nu jau pie tām esam tā pieraduši, ka pat vairs nesekojam līdzi ne savu iepirkšanās paradumu maiņai, ne arī maciņa kopējam ieguvumam.
Iepriekšējā nedēļā pēc 90 stundu garām sarunām ES valstu līderi tomēr panāca vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. Šajā fondā nolemts ieguldīt 750 miljardus eiro, bet pavisam nākamajam ES septiņgades budžetam atvēlēti vairāk nekā 1,074 triljoni eiro. Skaitļi ir milzīgi (ne katrs no mums uzreiz pateiks, ar cik nullēm triljons rakstāms, un pieļauju, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pat 500 eiro naudas zīmi ir vien attēlos redzējuši), taču tie dod vismaz cerības un piedāvājumu ne tikai izkļūt no Covid-19 krīzes ar iespējami minimāliem zaudējumiem gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan arī ikkatram krīzes dēļ bez darba un iztikas līdzekļiem palikušajam.
Iespējamais NĪN (nekustamā īpašuma nodokļa) pieaugums kļuvis par cēloni kārtējām nesaskaņām Ministru kabinetā – šoreiz starp JKP un premjera partiju, starp tieslietu un finanšu ministriem. It kā šī koalīcija jau tā nebūtu līdz ausīm iekrauta problēmās, ko rada algu necelšana un koronavīruss...
Mēs esam savas dzīves karaļi un izvēlamies, kad iespēju izmantot, bet kad laist vējā. Pēc tam sēžot un domājot, vai tā bija laba doma. Ir arī iespējas, ko apzināti esmu palaidusi garām, piemēram, Erasmus studijas. Es zināju, ka neesmu gatava uz pusgadu viena pati doties studēt prom svešumā. Tomēr tagad padomājot ir mazliet nožēla, jo tā būtu pavisam cita pieredze, jauni draugi, jaunas apskatītas vietas.
Pagājušajā nedēļā īstu vētru sociālajos tīklos un arī ziņu portālos sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotā vēsts, ka par gandrīz 5 miljoniem eiro Latvijā paredzēts īstenot 10 valsts pētījumu programmas projektus.
Priekšvēlēšanu laikā visas partijas savās programmās solīja beidzot kā nākas pievērsties izglītības jomas sakārtošanai, jo, raugi, neviena no mūsu augstskolām nespējot ierindoties pasaules top 500, tādējādi mūsu augstākā izglītība neesot konkurētspējīga.
Kā liecina sabiedriskās domas pētniecības aģentūras SKDS nesen veiktas aptaujas rezultāti, to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka pašreizējā sasaukuma Saeima strādā sliktāk nekā tās priekšteči, iepriekšējā Saeima, ir sasniedzis pēdējos desmit gados augstāko rādītāju – 56%. Pretējs viedoklis tikmēr ir 17%, bet viedokļa nav 27% aptaujāto.
Viņnedēļ sanāca būt divos pasākumos, kuros, ja to ļoti gribēja, kārtējo reizi varēja sameklēt veselu čupu Covid-19 diktētā pagaidu likuma burta pārkāpumu. Cits jautājums – vai to par varītēm vajag darīt?
Kad Saeima pieņēma un Valsts prezidents Egils Levits, neieklausījies vairāku pašvaldību vadītāju iebildumos, izsludināja «Administratīvi teritoriālās reformas likumu», opozīcijas partijas un pašvaldību vadītāji solīja to apstrīdēt Satversmes tiesā.
Pēc nepilna pusotra mēneša – 29. augustā – ir gaidāmas iepriekš vairākkārt atliktās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Balsos par jauno Rīgas domes sastāvu, protams, Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāji, tomēr šīm vēlēšanām būs ievērojama nozīme arī visas valsts mērogā.
Mani vienmēr ir fascinējusi cilvēku nevēlēšanās pēc sevis savākt. Jā, mežā var rīkot pikniku, jā, var sēdēt pie jūras, atpūsties un uzkost. Bet neatstāj atkritumus aiz sevis! Vai tiešām ir tik grūti aiznest tos atkritumus 10 metrus uz priekšu – līdz miskastei?
Lai cik liela ir vasarīgā bezrūpība, lai cik maz masku redz lielveikalos, autobusos un vilcienos, tomēr gar sabiedriskās domas pamali kā tāls negaiss staigā arvien spiedīgākas bažas (tfu, tfu, tfu...) par «otro vilni».
Valmieras pašvaldības Satiksmes drošības komisija regulāri saņem iesniegumus no valmieriešiem. Patlaban ik pa brīdim ir sūdzības no iedzīvotājiem par Valkas ielas un Raiņa ielas krustojumu pie Sadales tīkla ēkas.
Kad vēl Zemkopības ministrija regulāri ik pavasari pie sevis organizēja Reģionālās preses dienu, kurā žurnālistiem aci pret aci bija iespējams satikt vai visu ministrijas pakļautības departamentu un dienestu speciālistus, lai aktuālāko nozares informāciju saņemtu, tā teikt, pa tiešo no pirmavota, mums radās pārliecība, ka, mainoties lauku attīstības programmām un to finansējumiem, arvien kādas sabiedriski svarīgas problēmas risinājumam tā joprojām nepietika. Runa ir par papildu finansējuma atrašanu mežu ugunsdrošībai.
Otrdien sīks prieciņš bija tiem, kuri Latvijā sašutuši par obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK klātbūtni elektroenerģijas tēriņos. Tukumā Zemgales rajona (pirmās instances) tiesa par OIK izkrāpšanu 3 gadu cietumsodu piesprieda SIA Tukums HD valdes loceklim Jānim Tenbergam.
Vakardien, kad veikalā stāvēju rindā pie kases, gribot negribot dzirdēju sarunu, kurā divas sievietes apsprieda, kas ir nauda un kā viņas ar to rīkojas. Vienai sievietei tā esot tikai iztikas un savu vēlmju apmierināšanas līdzeklis. Otrai tā esot ļoti svarīga, jo viņa to tērējot ļoti apdomīgi un krājot īpašām lietām, par kurām jau sen esot sapņojusi.
Latvijas Republikas prezidents Egils Levits ir aizvadījis amatā pirmo pilno gadu, un secinājums par viņa darbību šajā laika posmā visbiežāk ir, ka no Valsts prezidenta, kurš šobrīd pavadījis amatā jau ceturto (vai astoto, ja tiks ievēlēts atkārtoti) daļu no prezidentūras termiņa, tika gaidīts daudz vairāk.
Jāteic, ka 2020. gads pavisam negaidot izrādījies mums visiem īpašs. Par to redakcijā manā darba vietā uzskatāmi atgādina virs sienas kalendāra piekārtā metinātāja maska. Rūpējoties par saviem darbiniekiem, Liesmas izdevējsabiedrība Imanta INFO jau pirmajās pandēmijas nedēļās šādus individuālās aizsardzības līdzekļus sagādāja katram no mūsu redakcijas cilvēkiem.