Viedokļi

Kad maija sākumā Zemkopības ministrijā Reģionālajā preses dienā tikos ar saviem kolēģiem — reģionālo laikrakstu žurnālistiem —, vai katram bija stāstāms savas redakcijas bēdu stāsts par mediju nedienām, kuru pēdējo gadu skaudrā realitāte diemžēl ir izdzīvošana. Ne tam pie vainas drukātās preses izdevēju nespēja joprojām finansiāli atsperties pēc valsts ekonomiskās krīzes negatīvās ietekmes, ne interneta lomas straujais pieaugums masu saziņā, ne arī tas, ka lauki ar katru gadu paliek tukšāki.

Ik reizi atnākot 25. martam un 14. jūnijam, neatstāj doma, ko pārdzīvoja tie tūkstoši tautiešu, kuri varbūt saulainā pavasara un smaržīgā vasaras dienā, lopu vagonos nežēlīgi sastumti, aizbrauca nezināmajā... Vienīgā labā doma, ka manos tuvākajos rados izsūtīto nav.

23. jūnijā, laikā kad Latvijas iedzīvotāji svinēs vasaras saulgriežus, ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē politiķi, uzņēmēji un milzums interesentu tvers jebkuru ziņu no Lielbritānijas, kur notiks referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES).

Darba vizītes laikā Valmierā Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija ieplānojis vismaz stundu sarunai ar valmieriešiem. Prezidents savā uzrunā uzsvēra, cik nozīmīgi ir stratēģiski plānot valsts izaugsmi un risināt valsts drošības jautājumus.

Pagājušajā piektdienā notikusī veselības ministra Gunta Belēviča demisija un izstāšanās no Saeimas pozīcijā ietilpstošās Zaļās partijas Latvijas sabiedrībā radīja lielāku blīkšķi par kārtējā Eiropas futbola čempionāta startu. Francijā mūsējie starp kontinenta labākajām izlasēm taču nespēlē, savukārt pašu mājās pie apsaitētas rokas pieķerts meļu melis un savtīgs valsts noteikto medicīniskās apkalpošanas principu ignorētājs — pats veselības ministrs!

Pirms dažiem mēnešiem Latvijas vārds izskanēja teju vai visā pasaulē — skandāls ap Mildronātu jeb Meldoniju atgādināja, ka zāļu ražošana ir viena no tradicionālajām mūsu valsts tautsaimniecības nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un atpazīstamību pasaulē. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijā šonedēļ viesojās farmācijas nozares pārstāvji, lai iepazīstinātu ar savu redzējumu par nozares attīstību un soļiem, ko valstij būtu nepieciešams spert mūsu farmācijas nozares iespēju pilnīgai izmantošanai.

Kārtējo reizi (vismaz trešo) vairāk nekā desmittūkstoš virtuālu atbalstītāju savāca priekšlikums aizvākt no Uzvaras parka padomju karavīriem veltīto pieminekli, lai sāktu «Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu». Līdzīga iecere 2007. gadā izraisīja dumpi Tallinā. Diezgan liela daļa mūsu līdzpilsoņu acīmredzami vēlas, lai «hibrīdkara» nervozajā gaisotnē Rīga piedzīvotu savu «bronzas nakti».

Kā ticīgs cilvēks es vienmēr lūdzu un lūgšu Dievu par Jāni Vanagu kā dzīvē daudz cietušu cilvēku, bet kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vadītājs viņš man nav autoritāte, jo viņa dogmatiskais un autoritārais vadības stils man, kā arī daudziem luterticīgajiem un pat daļai garīdznieku nav pieņemams.

Pirms dažām dienām plašsaziņas līdzekļi bija pārpildīti ar ziņām un komentāriem, ka sabiedrībā zināmas personas patriotismu salīdzina ar idiotismu, cenšoties apgalvot, ka Latvijā pašlaik paliek un dzīvo vien tie, kurus vairāk velk nevis pie tēvzemes, bet uz plānprātības pusi.

Nu jau krietnus padsmit gadus vismaz reizi vasaras copes sezonā man sanāk braukt ar prāmi. Starta vietas — Tallina vai Rīga, finiši Helsinkos, Marienhammā (Ālandu salu galvaspilsētā) un Stokholmā. Jā, reiz sanāca braukt uz prāmja Paldiski, mazā ostiņā pirms Tallinas, taču šo bijušo PSRS kara flotes piestātni nav vērts salīdzināt ar galvaspilsētu pasažieru termināļiem.

Iepriekšējās nedēļas nogalē vienas no varas partijām «Vienotības» kongresā par jauno partijas vadītāju tika ievēlēts izbijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš šajā amatā nomainīja Solvitu Āboltiņu. Vienlaikus pats kongress, kuram principā vajadzētu kļūt par iedvesmojošu starta šāvienu partijas renesansei, ritēja visai ikdienišķi, lai neteiktu, ka garlaicīgi.

Piektdien Valmierā ieradīsies Valsts prezidents. Pēc tam, kad augstais viesis būs ticies ar pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, viņa vietnieku Ričardu Gailumu un izpilddirektori Eviju Voitkāni, apmeklējis uzņēmumus SIA VALPRO, a/s Valmieras stikla šķiedra un SIA Padtex Insulation, 40 minūtes no pl. 17 dienas plānā atvēlētas, lai tiktos ar Valmieras iedzīvotājiem.

Rīkot Valmierā forumu Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam tās nākotni bija Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa doma un ideja. Bet tās kājas jau aug no Latvijas tautsaimniecības vēstures grāmatas, kuru izdot savukārt ir apgāda Jumava vadītāja Jura Visocka doma.

Aizvadītajā nedēļā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars atgādināja, ka jau pavasarī CVK virzījusi izlemšanai Saeimā grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas arī pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem dotu iespēju nobalsot pa pastu, kā tas pašlaik ir atļauts Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanās.

Naktī uz 1941. gada 14. jūniju Latvijā un citās Baltijas valstīs tika veikta specifiska padomju politisko represiju forma — iedzīvotāju piespiedu pārvietošana jeb deportācija. Latvijā šī akcija atšķīrās no politiskajiem arestiem ar masveidīgumu un to, ka pat formāli netika meklēti nekādi vainas pierādījumi — izsūtīšanas un arestēšanas pamats bija personas nodarbošanās, sociālais stāvoklis, piederība pie noteiktām politiskām un sabiedriskām organizācijām, turklāt deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.

Pilnīgi vienalga, tieši kādu izvēli rīt izdarīs «Vienotības» kongress, partijas finiša līnija jau ir nosprausta. Var skaidri redzēt, ka tajā kas ir salūzis. Politikā defektīvu preci nav vērts lāpīt, jo pircējs (vēlētājs) rauks degunu un meklēs ko spīdīgi jaunu.

Pēc Valmiera/Ordo komandas uzvaras Aldaris LBL čempionātā daudzviet tika uzsvērts, ka noticis brīnums, no sērijas — pelnrušķītes stāsts. Manuprāt, ar brīnumu varētu apzīmēt Šanas uzvaru pār Bonusu vai bročiem tālajos deviņdesmitajos, bet ne šodienas likumsakarīgo uzvaru pār Rīgas VEF.

Izlasot Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību atklāto vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei ar aicinājumu Pētersonei rīkoties valstiski, atsaucot savu atlūgumu, un turpināt aizsāktās reformas, nez kāpēc pirmais, kas iešāvās prātā, bija pasenā pagātnē 360 sabiedrībā pazīstamu personu parakstītā vēstule tālaika Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ministru prezidentam Mārim Gailim ar lūgumu mainīt drošības līdzekli reketā apsūdzētajam Ivanam Haritonovam. Lai man piedod šo salīdzinājumu Pētersones kundze, bet arī Haritonovu  — atšķirība ir tikai metodēs un iegūtā labuma izlietojumā — zināmā mērā var uzskatīt par nodokļu ievācēju, kura aizstāvji acīmredzot vēlējās, lai viņš turpina darbu... Kā zināms, Haritonovs tomēr netika palaists uz brīvām kājām, un arī Pētersone strikti paziņojusi, ka savu lēmumu nemainīs.

Cūkkopim kā jebkuram lauksaimniekam problēmu gana. Arī mums tāpat kā piensaimniekiem visu laiku ir jārēķinās ar cenu svārstībām un tirgus līkločiem.  Ikdienas darbu ritmu krietni sarežģī arī tas, ka tuvākajā apkaimē nav vairs gaļas pārstrādes uzņēmumu, kur nodot dzīvās cūkas. Mums tuvākais ir Cēsu gaļas kombināts, kas pēdējo gadu laikā  ne reizi vien ir pirkts, pārdots un atkal pārpirkts. Ar cerībām uzņēmām ziņu, ka tas atkal atsācis ražošanu, diemžēl mums tur nav ko darīt, jo kombinātā pārstrādei iepērk tikai jaunlopus un liellopus.

Kā liecina jaunākie statistikas dati, ir sākusi palēnināties Latvijas ekonomiskā izaugsme — iekšzemes kopprodukts (IKP) aug aizvien lēnāk, kas savukārt sola arī algu kāpuma un visa cita veida uzplaukuma pakāpenisku palēnināšanos.