Viedokļi

Darbinieku jeb darba ņēmēju slimošana ir ļoti nopietna lieta. Vidēji mūsu uzņēmumā nav darbā 22 cilvēki. Pie vainas te vesels lietu kopums, un ir jau abi grāvji. Skaidrs, ka darbs rūpnīcā nav viegls, tajā pašā laikā —    mēs visi zinām, ka cilvēki mūsdienās ir mazāk fiziski norūdīti. Ir bijuši diezgan daudzi gadījumi, kad atnāk fiziski nobrieduši cilvēki, kuri ir trenējušies un kuriem ir pietiekama muskuļu masa, taču pēc divu nedēļu darba viņi atzīst, ka šādu vienmērīgu slodzi visas dienas garumā viņi nevar izturēt. Jā, viņi var pacelt, vienreiz nolikt, sasniegt labu rezultātu, bet vienmērīgi strādāt nevar. Otra lieta, protams, ir muguras. Tas, ka tomēr ir nepārtraukts darbs pie konveijera, kur tiek noslogota zināma muskuļu daļa,  ir fakts.

Pēdējās nedēļās Eiropas lielvalsti Vāciju un ne tikai Vāciju ir  satricinājusi terora aktu sērija. Visus šos terora aktus vieno fakts, ka to īstenotāji ir bēgļi vai ieceļotāji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, vai arī ieceļotāju pēcteči, t.i., otrās vai vēlāku paaudžu imigranti. It īpaši Vācijas varas iestādes gan cenšas pārliecināt iedzīvotājus, ka runa ir tikai par atsevišķiem garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem, tomēr pilsoņi šiem apgalvojumiem sazin cik netic.

Kad jau rīta agrumā Valmierā dzirdu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas sirēnas skaņas, atzīšos, ir neomulīgi. Kādam atkal ir slikti vai notikusi nelaime. Iespējams, šāda skaņa agrāk gar ausīm aizskrēja mazāk sadzirdēta, bet nu tā uz Eiropas pilsētu traģisko notikumu fona spalgi burtiski sit pa smadzenēm  Pie mums vēl ir mierīgi. Cerams, ka tā būs ilgi  un laiku laikos kārtējā medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju, policijas mašīnu sirēna Valmierā nevēstīs par kaut ko ārkārtēju.

Kamēr Saeimas deputāti bauda laikam gan mūsu valstī visgarākās iespējamās brīvdienas (no 22. jūnija līdz 5. septembrim), dzīve bez viņiem un arī bez kaut cik vērā ņemamiem vietējiem satraukumiem turpinās. Turklāt kādas īpašas valstiskas vajadzības gadījumā saskaņā ar Satversmes 81. pantu Saeimas brīvdienās tiesības pieņemt lēmumus ar likuma spēku ir arī Ministru kabinetam.

Tas, ka atsevišķas valsts struktūras, pat zem viena jumta dzīvojošas, reizēm nemēdz komunicēt vienā valodā, nevienu jau vairs neizbrīna. Reizēm atšķirīgie viedokļi saistīti ar politiskām interesēm, reizēm ar vienkāršu komunikācijas vai kompetences trūkumu.

Gribētos domāt, ka valsts un pašvaldības institūcijas zina, ko dara un kamdēļ tas ir nepieciešams, bet noteikti ir personas, kuras uzskata, ka vienīgais pareizais viedoklis ir viņējais, un varbūt pat i neaizdomājas, ka institūciju noteiktie ierobežojumi būtu attiecināmi arī uz viņiem.

Baltijas politiķu kvēlākās cerības tiek piepildītas — mēs esam ieguvuši savus «dzīvos vairogus», un Latvijā šī loma tiek uzticēta kanādiešu karavīriem. Aizsardzības ministrija šķiet pilnībā pārņemta ar gatavošanos dārgo viesu apčubināšanai — tāpēc jācer, ka vismaz Donaldam Trampam izdosies mūsu politiķus atraut no apsēstības ar «pieczvaigžņu kazarmu» celtniecību.

Šoreiz virsrakstam tāds duāls raksturs, jo ar rašanos domātas gan problēmas, gan jaunas iespējas, ko Latvijas biznesam sagādājis nesen notikušais Brexit jeb Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Neba uzreiz un tikai par šīm lietām nule Londonā, tiekoties ar karalieni Elizabeti II, vispirms čaloja mūsu Valsts prezidents Raimonds Vējonis, taču gan jau arī šīs iespējami jaunās attiecības abu valstu starpā Bekingemas pilī tika pārrunātas.

Aizvadītās nedēļas nogalē izdevās pabūt par Vidzemes Šveici sauktajā Smiltenē. Nebija tur būts vairākus gadus, ja neskaita dažas caurbraukšanas reizes. Tad nu var teikt: tā bija tikšanās pēc ilgāka laika. Pirmais iespaids parasti ir svarīgākais, tādēļ jāteic, ka Smiltene mūs ļoti patīkami pārsteidza. Vispirms jau ar savu latviskumu un sakoptību. Apstādījumi, lielas un mazas ziemciešu un vasaras puķu dobes ierīkotas ļoti pārdomāti un gaumīgi. Nekā lieka, pārspīlēta, toties radot daudzkrāsainu prieku. Var just laba ainavu arhitekta un profesionāla dārznieka darbu. Sakoptība un puķkopība vērojama arī pie pilsētas uzņēmumu, veikalu un iestāžu ēkām. Arī vairākos skatlogos — laba to noformējuma gaume!

Iepriekšējās nedēļas nogalē tādā valstī kā Turcija notika valsts apvērsuma mēģinājums. Daļa armijas mēģināja gāzt valsts visai ekscentrisko un autoritāro prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un atstādināt no varas viņa vadīto politiskā islāma partiju, kas gan oficiāli nez kādēļ saucas par Taisnīguma un attīstības partiju.

Pirms pāris dienām nejauši gadījās būt par liecinieku nepatīkamam incidentam — kāda Valmieras lielveikala pārdevēja, automātiski pieskaitījusi apkalpojamajai kundzei lieku preci, pēc aizrādījuma tas nav mans dusmīgi svieda pret leti plastmasas glāzītes, it kā tās un to pircējs — ņiprs skolaspuika — būtu vainojami pašas misēklī. Pārdevējas nīgrumam varētu būt vairāki skaidrojumi — garās darba stundas, zemais atalgojums, iespējams, kāda klizma ģimenē, bet tas nedod tiesības kļūt nesavaldīgai pret pircēju, jo vairāk — pret bērnu. Kas notiks, ja tāpat, ar spēku triecot pret slīdlenti pirkumus, sāks rīkoties lielveikalu apmeklētāji dusmās par stāvēšanu garumgarā rindā reizēs, kad no sešām kasēm darbojas labi ja divas!

Protams, izglītībai Latvijā ir jāmainās! Patlaban visos līmeņos visi sapratuši, ka tā, kā ir — nu, nav īsti labi... Vēl ko, es ceru, ļoti daudzi ir sapratuši — vienalga, vai tā ir ražošana vai pakalpojumu sniegšana, pievienotās vērtības radīšana var izglābt Latviju.

Uz kopējā informācijas fona, kuru aizvadītajās dienās veidoja gan baisie notikumi Francijā un Turcijā, gan skaļais Positivus tepat Salacgrīvā, pavisam klusi un mierīgi sabiedrība vismaz publiskajā telpā reaģēja uz faktu, ka piektdien Latvijas valdība bez garām debatēm pieņēma «Audzināšanas vadlīnijas» — noteikumus par tikumisku audzināšanu izglītības iestādēs. Noteikumi faktiski bija vajadzīgi, jo pirms gada Saeima apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, līdz ar to jautājums, ko īsti nozīmē grozījumu prasības un vai pedagogam jaunajā mācību gadā kaut kas jāmaina savā darbā, mācību saturā un metožu izmantošanā, ir aktuāls. Gada laikā absurdais apzīmējums «tikumības grozījumi» — it kā pašu tikumību varētu «grozīt» — izpelnījies gana nievu, tomēr iesakņojies kā stereotips. (Starp citu, arī oficiālais jēdziens «izglītojamie», manuprāt, skan nu tā... ierēdnieciski vēsi.)

Pēc britu referenduma, kurā 51,8% nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, sociālajos tīklos arvien biežāk bija lasāmi aicinājumi Latvijas valdībai, kuras īstenotā noziedzīgā politika gadsimta ceturksni dzinusi tautu nabadzībā, bezcerībā un svešumā, nekavējoties sekot Lielbritānijas piemēram un izsludināt tautas nobalsošanu par palikšanu ES sastāvā vai tā pamešanu. Bet, kad NATO samitā Varšavā tika nolemts Baltijas valstīs un Polijā izvietot 1000 vīru kaujas bataljonus, dažu patriotu reakcija kļuva teju vai histēriska, netaupot tādus epitetus kā Latvijas okupācija, svešu valstu armija, valdības kangari, karalauks Amerikas interešu aizstāvībai un tādā garā.

Laikraksta vakardienas numurā Guntis Vīksna pelnīti nosauca KNAB priekšnieka kadru (padzīšanas) politiku par klaunādi. Taču sekas Streļčenoka smieklīgajai rīcībai būs nopietnas: iestāde tiks sakārtota atbilstoši šodienas politiskajai situācijai — ZZS hegemonijai.

Nedēļas nogalē Helsinku specializētās neiroloģiskās veterinārās klīnikas «Aisti» neirologs Sigitas Cizinauskas un veterinārārsts Jānis Jeserevičs, kurš neiroloģijas klīnikā strādā divpadsmito gadu, kopā ar Latvijas kolēģiem vairākās Latvijas veterinārajās klīnikās nodrošināja speciālo izmeklēšanu Latvijas megaesophagus/polineiropātijas skartajiem suņiem. Elektromiogrāfiju veica gan suņiem, kas ēduši suņu sauso barību «Dogo» kopš dzimšanas, gan tādiem, kas to uzturā nekad nebija lietojuši. Izmeklēts arī viens suns, kurš ilgstoši ēdis «Dogo» un par kura veselību īpašnieki nav sūdzējušies.

Kamēr Latvijas sabiedrība kārtējo reizi sajūsminās par galvenā knābista ārpus ekspluatācijai slēgtā Rīgas cirka telpām sarīkoto publisko klaunādi, tikmēr valdība izmisīgi mēģina atrast cienīgu aizstājēju amatu pametušajai VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei. Konkursā gribētāji uz šo vietu, kurā gaida smags darbs par neadekvātu samaksu, garās rindās nestāvēja.

Darīt to, kas nav nevienos amata priekšrakstos rakstīts, lai iepriecinātu... Bieži lasām un noteikti arī paši esam piedzīvojuši, būdami ārzemēs: sveši cilvēki sasveicinās, par katru nieku atvainojas, pārdevējas smaida, autobusa šoferi skatās, kad pasažieri ne vien iekāpuši, bet arī apsēdušies, lai droši tad turpinātu ceļu. Sīkumi, kurus pamanām, jo tie ir patīkami.

Vistuvākajā laikā finansējums veselības aprūpei jāpalielina vismaz līdz 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē nozarei piešķirt daudz vairāk līdzekļu nekā pašlaik.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO samits, kura gaitā tika apstiprināta virkne iepriekš panāktu vienošanos, tostarp par četru starptautisku NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Protams, ar mērķi novērst Krievijas draudus.