Viedokļi

IRĒNA ZELČA konkursā Lai skan! ne tikai diriģēja Valmieras Mūzikas skolas kori SolLaRe, bet arī klausījās pārējo dalībnieku sniegumu.

Vēsturnieki saka: bijušie leģionāri un it sevišķi viņu priekšniecība teikusi, ka esot cīnījušies pret boļševikiem, pret PSRS, nevis kā šodienas politikāņi saka: pret krieviem un Krieviju. Kurzemes katlā bija viena no abām leģionāru divīzijām — 19., un tā bija kāda 20. — 30. daļa no visa ielenktā Vācijas armijas grupējuma. Leģionāri padevās gūstā kopā ar pārējām Vācijas karaspēka daļām. Protams, leģionāri un vācu kareivji centās izvairīties no gūsta un bēguļoja pa mežiem.

Vakar trāpījās interesanta lasāmviela — laikrakstā Dienas Bizness publicētais Baltijas lielāko uzņēmumu pirmais simtnieks, ņemot vērā to neto apgrozījumu 2014. gadā. Protams, gribētos šo statistiku par vienu gadu svaigāku, taču par to laikam varam vien sapņot — statistikas veidotāju aparāts laikam vienlīdz smagnēji (cerams, ka te atkal neesam vienīgais akmens pie triju Baltijas valstu jostas) strādā i Latvijā, i Lietuvā, i Igaunijā. Tāpēc jāiztiek ar to, kas ir.

Kā zināms, Latvijā piena un cūkkopības nozare turpina saskarties ar nopietnām tirgus problēmām. Rezultātā piena iepirkuma cena, salīdzinot 2016. gada janvāri ar 2014. gada jūliju, ir samazinājusies par 26%, bet cūkgaļas iepirkuma cena par 20%.

Viena no populārākajām tēmām kā Latvijas, tā pasaules presē pašlaik ir Latvijā ražotais, vēl PSRS laika posmā izgudrotais medikaments mildronāts un tā sastāvā esošā aktīvā viela meldonijs, kuru Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), sākot ar šo gadu, iekļāvusi sportistiem aizliegto vielu jeb dopinga sarakstā.

Pat ienaidnieki apglabā savu pretinieku karavīrus. Karavīra kaps ir svētvieta. Nāve nešķiro, nāves priekšā visi vienādi — sāpju un dzīvotgribas pārņemti. Vienu karavīru atdusas vietas rotā pieminekļi un granīta apmales, citus smilgas un uzraksts «Nezināms». Nezināms kareivis ir tikai apbedītājam, citiem viņš ir dēls, tēvs, brālis vai līgavainis. Cik latviešu karavīru atdusas vietu ir bez vārda, uzvārda un dzimšanas gada? Tūkstošiem.

Netīšām ieskatījos Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kas definēts kā «sabiedriskais līgums» starp valsti un sabiedrību, kā konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Tā kā valsts iedzīvotāju veselības aprūpe, viens no cilvēkiem nepieciešamākajiem pakalpojumiem, nonākusi krīzes situācijā, uzmanību pievērsu attiecīgajai Nacionālā attīstības plāna sadaļai. Lūk, rīcības virzienā ar nosaukumu «Vesels un darbspējīgs cilvēks» uzburta 2020. gada vīzija: «... ir uzlabota veselības aprūpes pieejamība. Pastiprinās ģimenes ārstu loma slimību profilaksē un uzraudzībā. Ģimenes ārsts palīdz rūpēties par veselīgu dzīvesveida paradumu nostiprināšanos, uzlabo veselību un nodrošina savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. Ir labi attīstīts ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, kas strādā ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir pieejama visiem un savlaicīgi.

Dažas pāri robežai uz Krievijas pusi brīvi palaistas Vācijā vai citur zagtas automašīnas, no tās puses it kā nepamanīti Latvijā ievestie cigarešu tūkstoši tāds sīkums vien rēgojas salīdzinājumā ar vairāk nekā 1,7 miljonu eiro PVN izkrāpšanu. To, kā nu kļuvis zināms, organizējusi kāda ļoti zinoša VID darbiniece. Vienkāršu ļaužu uzskatos negodīgie muitnieki vai robežsargi vien mēģinājuši uztaisīt savu biznesiņu, godīgajiem nodokļu maksātājiem acīmredzamu skādi nesagādājot. Bet gudrā Agnese kompānijā ar četrām ieinteresētām personām pastiepusi roku pēc naudas, kas jau bija iekrājusies valsts budžetā. Tādēļ Agneses nodarījums ir pārāk nesmuks gan pret pensionāru mazajām pensijām, gan finansējumu medicīnai, skolotāju algām.

Darbs, māja, bērnudārzs, pa starpai veikals — tas ir dzīvošanas modelis, kuram piekrīt mazu bērnu mammas. Viņas lasa gudru speciālistu teikto: neaizmirstiet par sevi, atvēliet laiku sev, un nereti spriež: cik tai padomdevējai pašai ir bērnu? Ko dara viņas vīrs? Kāda ir tā atbalsta komanda — māsas, brāļi, omes, opji, aukles, kas ir blakus, lai laikā, kamēr bērns ir vēl pirmsskolas vecumā, mamma varētu būt tur, kur ir viņas intereses? Sakāt, laika plānošana...

Slavenās tenisistes pēkšņās nedienas liek mums atcerēties, ko teica brāļi Kaudzītes — ar Gaitiņu Teņa, viņu romāna tēla, muti: «Kā smejies, uz otra nelaimi izstiepies, uz savu saraujies.»

Tā droši vien pirmajā brīdī nodomāja ne viens vien, uzzinot par Valmieras mēra Jāņa Baika iekļaušanu Rīgas brīvostas valdē, jo, kā zināms, labi apmaksātos amatus ostu valdēs un valsts uzņēmumu padomēs tautas lielākā daļa ne bez pamata uzskata par varas partiju barotavām, savukārt tā saucamie nozaru speciālisti cenšas pārliecināt vairākumu, ka tikai šādā veidā iespējams īstenot labas pārvaldības principus. Kas attiecas tieši uz Jāņa Baika kandidatūru, ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens minējis vairākus iemeslus, kāpēc Valmieras mēram jābūt Rīgas brīvostas valdē — laba biznesa izglītība, vada vienu no deviņām lielajām pilsētām, pie tam Baiku augstu novērtējis Valsts prezidents, uzrunājot kā premjera kandidātu.

Kā rāda pēdējā laika aktivitātes dažādos līmeņos, valmierieši, pavasarim tuvojoties, satraukušies par iespēju nejauši ar kāju trāpīt kādā netīkamā substancē, kas neīstā vietā un neīstā laikā viņiem ceļā patrāpījusies un kuru, visticamāk, pēc sevis atstājis kāds neuzvedīgs un sava saimnieka nepieskatīts četrkājainis. Tomēr trāpīšana suņa k...ā ir tikai sīkums, salīdzinot ar pāris kubikmetriem cilvēka organisma fizioloģisko pārpalikumu, kas — un tā ir tikai viena porcija no daudzām — Valmierā tiek izsūknēta no privātmāju kanalizācijas bedrēm, nonāk specializētajā transportā un bieži vien pēc tam pazūd nezināmā virzienā.

Šīs nedēļas sākumā Briselē notiekošo Eiropas Savienības (ES) valstu līderu un Turcijas sarunu laikā tika panākta, kā teikts oficiālajos paziņojumos, vienošanās par migrācijas krīzes ierobežošanu, lai gan galīgā lēmuma pieņemšana ir atlikta līdz nākamnedēļ gaidāmajam ES sammitam, kura laikā paredzēts apspriest Turcijas prasību apvienotajai Eiropai detaļas. Šāda vienošanās varētu šķist gluži loģiska, ja vien nebūtu dažu bet, tostarp kautrīgas noklusēšanas, ka prasības patiesībā ir ultimāts.

Naktī uz palodzes bungoja lietutiņš. No rīta palīdzēt ātrāk projām tikt biezākai kupenai bija atnācis slapjš sniegs. Dzimst prieks, ka pavasaris tuvojas neatvairāmi! Taču drīz to slāpē radio ziņa, jo steidz mani nobaidīt, ka marta beigās vēl iespējams liels aukstums.

Pirms kādiem četriem gadiem bijām aizbraukuši uz vienu no Igaunijas mazajām pilsētiņām, kur satikāmies ar vietējās skolas direktoru. Aizrunājāmies arī par dažādu kontrolējošo iestāžu sūtību. Kolēģis pastāstīja, ka Igaunijā valsts finansē skolēnu ēdināšanu līdz devītajai klasei un iepirkumi pārtikai netiek prasīti, jo: vai tad skola pati nesaprot, ar ko savus lauku bērnus ēdināt?

Jau astoto dienu visi kultūras cilvēki Latvijā, dziedātāju valstī, dzīvo nedaudz citā dimensijā. Jo tieši 1. martā apņemšanos līdz Dziesmusvētku 150. gadadienas svētkiem, kas notiks 2023. gadā, rekonstruēt visu Mežaparka Lielās estrādes kompleksu publiski apliecināja gan kultūras ministre Dace Melbārde, gan Rīgas vadošais duets — mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks.

Vairākus gadus bijām liecinieki grandioziem Valmieras – Rīgas šosejas rekonstrukcijas darbiem. Nevarējām vien sagaidīt, kad tie beigsies, lai beidzot izbaudītu laidenu gaitu ceļā uz valsts galvaspilsētu. Sagaidījuši nespējām vien nopriecāties par ceļa kvalitāti — likās: nu, ne sliktāk kā Eiropā.

Vakardienas Saeimas balsojumam par to, kurš nākamos piecus gadus uzraudzīs mūsu pilsonisko un cilvēcisko tiesību ievērošanu, nebija nekāda sakara ar abu (spēcīgo) kandidātu personiskajām (augstajām) kvalitātēm. Tāpat bija arī tad, kad Juri Jansonu ievēlēja pirmo reizi. Partijā tā bija iespēja, kā klasiskajā Streiča filmā saka, pamērīties, «kuram garāks».

Trūkst atbalsta audžuģimenēm, bet aizbildņiem un adoptētājiem tas ir pavisam niecīgs, lai neteiktu, ka valsts atbalsta vispār nav.

23. februārī apritēja gads, kopš politiskajās zinātnēs, tieslietās un starptautiskajās attiecības izglītotais un ar darba pieredzi mediju, finanšu vadības, personālvadības, valsts pārvaldes un citās jomās Roberts Putnis tika apstiprināts par Mediju politikas vadītāju Kultūras ministrijas ierēdņu sarakstā. Atceroties viņa vētraino darbošanos sabiedrības par atklātību Delna vadītāja amatā, kad Roberts personīgi uzrunāja reģionālos žurnālistus nesaudzīgi atmaskot vietējo varas pārstāvju interešu konfliktus un administratīvā resursa izmantošanas mēģinājumus, varēja padomāt, ka kusli veģetējošajai Latvijas mediju politikai ar joni tiks iepūsta jauna dzīvība, taču pēc Putņa kunga paziņojuma pērnā gada aprīlī par nenovērtējamo iespēju dzīt pirmo vagu šajā lauciņā un 27. jūlija vizītes Daugavpilī nākamās aktivitātes vajadzēja gaidīt pusgadu — nu, īsts neredzamās frontes kareivis.