Viedokļi

Nākamajā nedēļā ir 1. jūnijs, un tā pasaulē tiek atzīmēta kā Starptautiskā bērnu aizsardzības diena.

Jau nākamnedēļ Saeimā ir gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas (vai vismaz – to pirmā kārta), apkārt kurām likumsakarīgi virmo aizvien lielākas politiskās kaislības.

Lielākoties ēdienu gatavoju tā, lai var paēst vakariņas un nākamajā dienā uzsildīt pusdienās.

Maija nogale solās būt karsta arī politiskajā un Latvijas starptautiskā tēla veidošanas nozīmē. Proti, trešdien Eiropas Padomes (EP) (Council of Europe) valstu līderu 4. samitā Reikjavīkā Latvija uz 6 mēnešiem no Islandes pārņēma EP Ministru komitejas prezidentūru. Samitā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits. 

Jāņonkulis sāka celt māju vēl dziļos padomju laikos. Cēla un cēla, cik nu bija tās rocības, laika un spēka.

Premjerpartija ir Latvijas sabiedrību ierāvusi ļoti nopietnā eksperimentā. Tā sekas būtu nācijas ielūkošanās savā spoguļattēlā, kas varētu mums likt, mazākais, ieraudzīt nebūt ne savus daiļākos vaibstus. 

Šobrīd Ukraina tādā vai citādā veidā turpina savu varonīgo cīņu. Mēs, protams, ceram, ka tas kaut kādā veidā beigsies ar Ukrainas pastāvēšanas turpināšanu.

Ir vēl arī citas svarīgas lietas mūsu dzīvē bez Stambulas konvencijas ratificēšanas. Piemēram, pasažieru pārvadājumi. Esmu gandarīts, ka VTU Valmiera pēc ilgas un smagas cīņas konkursā par desmitgades pasažieru pārvadājumiem godam vinnēja savu dzimto loti – iespēju turpināt darbu mūsu reģionā, kur tas godprātīgi darīts jau desmitiem gadu. 

Valsts eksprezidents Valdis Zatlers intervijā Latvijas Radio raidījumam «Laikmeta krustpunktā» nesen izteicās, ka Latvija ir «pārregulēta valsts», nodēvējot birokrātiju par galveno valsts pārvaldes problēmu.

Noslēgusies brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienestā – vēlēšanos to pildīt apliecinājuši 488 jaunieši, pieliekot punktu spriedelējumiem par šī dienesta lietderību vai nelietderību – Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis mūsu austrumu kaimiņa īsteno seju, kurā neatrast nevienu cilvēcīgu vaibstu.

Nedēļā, kad uzzinājām negaidītus jaunumus Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Strasbūrā trešdien sešus gadus pēc parakstīšanas beidzot apstiprināja visas Eiropas Savienības (ES) pievienošanos Stambulas konvencijai. 

Likt vienam cilvēkam vilkt vai stumt lielu organizāciju, gaidot izcilus rezultātus, nav ne taisnīgi, ne arī nepieciešams.

Lai gan esmu izteikts suņu cilvēks, vienmēr ar aizdomām skatos uz saimniekiem, kas saka: ai, mans sunītis jau nekož!

Tagadējais Valsts prezidents 31. maijā paredzēto cīņu ir uzdevis. Plašajā skaidrojumā, kāpēc tā, iztrūka vien lēmumu radījušo cēloņu būtība – «ar diegiem nav aršana».

Visgrūtāk esot ieraudzīt to, kas degungalā... Tā saka par lietām un laimi.

Publiskajā telpā nekādu īpašu rezonansi nav izraisījuši valdības plāni no nākamā gada atcelt likuma normu, kas ļāva lībiešu un latviešu pēctečiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi, iegūt Latvijā repatrianta statusu.

Līdz šā gada 13. maijam Saeimas deputātiem ir tiesības izvirzīt kandidātus uz nākamā Latvijas Valsts prezidenta posteni, bet balsojums Saeimā par izvirzītajiem kandidātiem ir paredzēts 31. maijā.

Iepazīstoties ar manā datorā uzinstalēto mākslīgo intelektu, pirmā mūsu tērzēšana no manas puses bija ļoti nenopietna – es smējos par viņa atbildēm uz āķīgiem jautājumiem, kas kopumā man šķita līdzīgi, kā kad piecgadīgs bērns spriež par pieaugušo lietām, taču jo dienas, jo vairāk tas mainījās.

Maijs Latvijai ir pārpilns ar vēsturiskām dienām, kuras gan kā nozīmīgus valsts svētkus svinam, gan kā būtiskus notikumus atzīmējam.

Parasti jau satraucamies vien par dažādiem atgadījumiem, kas mums satiksmē gadās uz sauszemes.